starp rindām
sēžu vakar krogā, skatos lielajā ekrānā, malkoju alu, pienāk tāda sīka piemīlīga meiča, saposusies kā eglīte, tikai roka ģipsī, prasa vai blakus brīvs, vai varot piesēst, jā droši - tā es. Viņa pasūta tējiņu. Nez, kur redzēta, spriežu šķielēdams? Ak jā, pirms pāris dienām redzēju šo pa TV raudam uz grīdas. Tā ir pati Viņa! Tagad tāda tīri atkopusies rādās: apaļajos vaidziņos pat sārtums. Nu jau tagad var arī pa krogiem padzīvoties, ko nu vairs, debija eiročempī secen, režīmam un disciplīnai nav jēgas. Bet tomēr tā gluži nav - tikai uz tējiņām pasēž. Viņa tagad paskatās kādu brīdi TV, pajautā, kur tagad Planiničs spēlē, par ko Biedram sodu iedeva. Bet spēles beigas tā arī nesgaida, saka, ka rīt uz skolu, ķīmija jau pirmajā dienā.

Nu re kā viņai stulbi gadījās. Tā garā dura ķīniete salauza viņai roku, tagad jāiet uz skolu tā vietā, lai intensīvi gatavotos eiropas čempim.

ES MĪLU TEVI, ELĪN! (TM)