Tas bija piektdienas vakarā ap pus9iem, iznāku no kantora, došos mājās nesteidzīgi, iekāpju auto, pagriežu aizdedzes atslēgu, ieskanas rādiō, atskan stil gat blūz garija mūra balsī un raudošajā ģitārā pa skonto un man paliek tik labi un patīkami ap sirdi, viss kārtībā, dzīve ir skaista, viss ir tādā harmonijā, kantrī roud teik mī houm to vest virdžinija, džorģija, alabama, šoumi ze vei to ze nekst viskī, nē, nekāda alčāga, ir tāpat labi, vienmēr būs.

Cik man atlicis, Dok?