Augstāk spāres, namdari!
Tie vīri kombinezonos un ķiverēs, izskatījās, varētu būt ņemami. Tādi stalti, mirdzošām acīm, enerģiski. Prieks noskatīties kā viņi, ar panākumiem, lakstojās ap ēdnīcas bufetniecēm. Sapratnei izpalika pārpratumu – vīri ar pirkstiem rādīja, ko viņi vēlētos, meitenes tik atbildēja apstiprinoši vai noliedzoši ar galvas māšanu un grozīšanu. Hi-hi-hi un ha-ha-ha.. Nesaklausīju tik, kas tā par mēli, ko šie savā starpā locīja. Viņu āda bija tieši tik tumsnēja, lai tāda nebūtu no saules un vēja. Paldies ritvars, stereotipi nostrādāja – mirkli sajutos apdraudēts. Tieši tādi varētu izskatīties tie viesstrādnieki no Bulgārijas, Rumānijas, Albānijas, Moldovas, Maķedonijas. Konkurenti, kā nekā! Šitādu dēļ algas pielikumu Mums vēl ilgi neredzēt, meiču atteikumos klausīties.

Bet ja nopietni – es par darbaspēka tirgus atvēršanu būvniecībā. Es šos labprāt ņemu. Šeit un tagad.