|
|
Ciba:
Atsauksmes |
Jaunākais |
When Ciba's down |
Joki:
Dienas komikss |
Ilustrācijas |
Savāda Krievija |
Tautas kubs |
Pasaule:
Afgāņu savaite |
Brīvības sala |
Erudīti par ES un ne tikai |
Galvaspilsētas vēstis |
Greizais BBC |
Irākas Omārs |
Kolbijs Košs Kanādā |
Krievi un Krievija |
Marks Meksikā |
Marks Steins |
Mišela |
Muļķību atspēkotāji |
Nafta velna sūdi ir |
Panorāma |
Politkorektums darbībā |
Pura vells |
Tuvie Austrumi tuvumā |
Vācu smadzeņu skalošana |
Vecā, labā Anglija |
Vēlēšanu ģeografija |
Viņi netiks cauri |
Viņu tikumi |
Ziņu centrāle |
Personīgas Ritvara domiņas - Darbspēks
| 16. Jul 2007 14:17 Darbspēks Trūkst cilvēku, kas par tādu algu strādātu tādu darbu. Samērā bieži dzirdēts arī Latvijā. Ko darīt? Kā parasti, ir vismaz divas iespējas: ekstensīvā un intensīvā. Ekstensīvā: iet pār robežām paceltu galvu un savest ārzemju strādniekus. Intensīvā: maksāt kārtīgu algu. Taču tad mazinās peļņa. Lai to atsvērtu, jāceļ darba ražība. Jādomā un jārosās, kā strādāt labāk. Nespēsi iet līdzi laikam, kantoris būs jāslēdz. Dabīgi un normāli. Ātras naudas rausēji un darbietilpīgu monstru uzturētāji tomēr cenšas izvilkt pa vecam, vienalga, kur, izraujot cilvēkus, kas strādātu pa lētam.
Ko tas nozīmētu Latvijā? Nopietnu pētījumu Labklājības ministrijas uzdevumā veikusi LU Ludmilas Frolovas vadībā. Neceļot darba ražību un nepārorientējot saimniecību uz pelnošām jomām, 2029.g. starpība starp darbspēka pieprasījumu un piedāvājumu varētu būt 704tk. Atmetot vulgāri marksistisku attieksmi pret cilvēku kā darbspēka vienību bez tēvijas, ģimenes un tautas, tas, pirmkārt, nozīmētu nepieredzētu latviešu gremdēšanu migrantu jūŗā. Tieši tā, nepieredzētu, jo visas masīvās pārkrievošanas laikā 1944.-88.g. migrācijas kopsaldo sasniedza "tikai" ~670tk, turklāt divreiz ilgākā laikā. Varētu iebilst, ka runa ir par pagaidu viesstrādniekiem. Taču pasaules pieredze liecina, ka to vairākums mājās vairs neatgriežas, bet - gluži pretēji - saaicina līdzi radus. Pieņemot, ka Latvijā paliktu tikai 2/3 no 704tk strādnieku, ka tikai puse no tiem atsauktu ģimeni, ka atsauktie radi būtu tikai dzīvesbiedrs un viens bērns, iegūstam tos pašus 704tk. Atmetot augstāku dzimstību migrantu vidū.
Iznākumā, atveŗot Latviju migrantiem, latviešu īpatsvars gaidīto 63,0% vietā (pieņemot, ka turpinās līdzšinējā lēnā attīrīšanās - saglabājas tagadējā dabiskā kustība, migrācija un pārtautošanās) līdz 2015.g. noslīdētu zem 80.-90.gadu 52% minimuma, līdz 2020.g. zem puses un 2029.g. būtu vien 46,9%. Ko nepaguva komūnistiskie pārkrievotāji, to pabeigtu jaunlaiku kosmopolīti. Pieņemot, ka migrantu izvietojums atbilstu IKP, Rīgas miljonpilsētā latviešu paliktu 28,3% un krievu laika beigu 36,5% šķistu latviešu zelta sapnis.
Kas atbalsta darbspēka ieviešanu, ir niknāks latviešu nīdētājs nekā nemākuļa Pelše vai Voss.
| Gads |
Latviešu % ar tagadējo migrāciju |
Latviešu % ar jauniem migrantiem |
| 1989. |
52,0 |
52,0 |
| 2000. |
57,7 |
57,7 |
| 2006. |
59,0 |
59,0 |
| 2010. |
59,7 |
55,9 |
| 2015. |
60,6 |
51,8 |
| 2020. |
61,5 |
49,6 |
| 2025. |
62,3 |
48,2 |
| 2029. |
63,0 |
46,9 |
    | |
Comments:
te uzreiz prasās jautājums, kāda ir tava "latvieša" definīcija. šķiet, ka tavuprāt ieceļotāji un viņu bērni nekad un ne pie kādiem apstākļiem par latviešiem nekļūs. arī tādus variantus ka humanoīds var just piederību, piemēram, gan latviešu, gan krievu kopienai, tu arī nepieļauj.
bet varbūt es kaut ko nesapratu...
tas kurš dzīvo latviešu valodas informatīvajā telpā. Daļēji arī latviskas kultūras telpā. tas kuŗš apzinās sevi piederīgu Latvijas vēsturiskajai atmiņai.
valoda, tas jau pats par sevi saprotams. taču mūsu zemītē pietiek arī tādu vājprāšu, kas ne tikai uzskata, ka piemēram tumšādains humanoīds nevar būt latvietis, bet arī gvelž par naturalizācijas pārtraukšanu/iesaldēšanu/ierobežošanu.
Sabiedrības viedoklim ir viens jautājums: "kāds man no tā labums?" un nevis "kāds IKP pieaugums?". Tas iet kopā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu. Pie solidārās pensiju sitsēmas modeļa pensionāri (sabiedrības vairākums) atbalstītu plašu imigrāciju. "Ko sēsi, to pļausi" modelis tagadējiem nodarbinātajiem neko no strādnieku ievešanas nedos. Un joprojām ir te politiskiem lēmumiem ir konservatīvi emocināls pamats. Tādēļ, domāju, vērā ņemams imigrantu pieplūdums te nedraud.
Vācieši savlaik ākceptēja viesstrādniekus savas pensijas dēļ. Un viss kārtībā: i nodrošinātas vecumdienas, i pret imigrantu pēctečiem augstprātīgi degunus raukt. -Dubults prieciņš.
neredzu kur ir pierādīta šāda kauzalitāte. turklāt tur nav runa par viesstrādniekiem, bet gan par reāliem ieceļotājiem. un par rodņu nekā tur nav...
nu ja. nav ko man lai jaaraadaas dievzemiitee ar savu citas rases viiru. un ja veel tumshmatains shkjiibacains latvietiitis piedzims un skolaa ies valstij uz kakla seedees, tad ritvari vispaar akmenjiem nomeetaas. unisonaa ar vieteejiem krievvalodiigajiem nacistiem. tad nu nebuus Latvijai nedz mana, nedz manas gjimenes darba, un mana nauda paliek Aazijas ekonomikaa. zheel.
Ja abstrahējamies no nacionāliem jautājumiem, tad tomēr pareizāks ceļš ir darba ražīguma celšana, nevis ekstensīva mažražīgo darba vietu aizpildīšana.
ahā, un tad drīz vālēsim 24/7? =)
Darba ražīgums nenozīmē ilgākas stundas darbā. Tas nozīmē vairāk padarīta jau esošajās.
tu piekritīsi rukāt vairāk par to pašu algu?
Viss atkarīgs no tā, kas un kā jādara. Vispārīgā gadījumā nē, bet atsevišķā varbūt pat piekristu.
Bet ekonomikas problēma jau ir, ka darba algas vienkārši tiek paceltas, bez kāda pieauguma ražīgumā un kvalitātē. Darbinieks bieži vien uz pamatotu aizrādījumu var atļauties pateikt - ja tev kas nepatīk, es vispār nenākšu, un tādējādi šantažēt darba devēju. Tas arī nav normāli.
tā jau tā kā būtu tā mūžīgā interešu cīņa - darbadevējam ir izdevīgi pēc iespējas mazāk maksāt, darbaņēmējam pilnīgi pretēji. jāvienojas kaut kā.
bet ar to ražīguma celšanu rodas sava problēma - tā savukārt var reāli samazināties darbavietu skaits. un bezdarbs arī nav patīkama lieta...
Tāpēc jau saku, ka jādara darba ražīguma uzlabošanas virzienā. Tur mēs atpaliekam pamatīgi pat no vecās Eiropas, ne tikai ASV.
Sabiedrībai kopumā nav labs ne pārāk liels, ne pārāk mazs bezdarbs vai darbaspēka trūkums. Ja paskatāmies vēsturi, tad kādu nozaru sašaurināšanās parasti ir radījusi pilnīgi jaunas darba vietas citās nozarēs. Ludītu cīņa pret ražīgām aušanas stellēm vispār bija bezjēdzīga ;-)
es savukārt uzskatu ka ir jāvirzās uz 4 stundu darbadienu. tas lūk būtu visas sabiedŗības un arī katra atsevišķa humanoīda interesēs. jo pārstrādināts humanoīds slimo un kļūst mazāk ražīgs. darbs ir tikai kā līdzeklis kaut kā sasniegšanai, tas nekādā gadījumā nedrīkstētu kļūt par pašmērķi.
Francijā kādu laiku atpakaļ ieviesa 35 stundu darba nedēļu. Tagad izmisīgi meklē atpakaļceļu, jo izmaksas pasliktina Francijas konkurētspēju :(
4 stundu darba diena ir muļķīga doma. Ja ceļā no darba un uz darbu katru dienu pavadām vienu stundu katrā virzienā, tas nozīmē nelietderīgus laika zaudējumus 50% no darba laika. Labāk ir samazināt strādājamo dienu skaitu.
konkurētspēja arī ir tikai līdzeklis. citādi jau vair aizmaukt race to the bottom - izkonkurēs visus ko vajag. bet par kādu cenu humanoīdiem? un kā vārdā?
nu var jau arī mazāk darba dienu, tas jau tas pats as samazināt stundas.
| No: | (Anonymous) |
|---|
| Datums: | 17. Jūlijs 2007 - 12:24 |
|---|
| | | (Link) |
|
Divas problēmas.
Pirmā - lai kā mēs censtos būvēt zināšanu ekonomiku, kura pastāvēs balstoties uz augstas pievienotas vērtības preču un pakalpojumu eksportu, tomēr jārēķinās, ka visu laiku saglabāsies nozares, kas ir cilvēka darba ietilpīgas. Tās ir nepieciešamas mūsu ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Piemēram, friziera pakalpojumi u.tml. Tapat ir arī tādi mazkvalificēti uzdevumi, kurus tehnoloģijas neaizstās - gan būvniecībā, gan lauksaimniecībā. Tātad - bez papildus strādniekiem jārēķinās, ka cenas kāps tieši šajās nozarēs - pārtikas preces, individuālie pakalpojumi un būvniecība. Proti, tās nozares, kur Latvijā līdz šim bija iespējas baudīt relatīvi lētāku dzīvi kā attīstītajos Rietumos. Valdības uzdevums būtu mazināt tempu, kā tas notiek, vai arī veidot kaut kādus spilvenus bez vainas vainīgajiem (te vissmagākā grupa ir 90. gadu pensionāri).
Otra lieta - jā, protams, liela daļa mūsu ražojošo uzņēmumu strādā nejēdzīgi neproduktīvi - tās bija sekas 15 gadiem, kad darba spēka lētums bija principiālā konkurētspējas atslēga Latvijā strādājošam uzņēmumam. Jāatceras, ka milzu algu lēciens nāca tikai pēdējos divos, trīs gados. Nemaz nerunāšu par lauksaimniecību, kas ir bezjēdzīga saimniekošana pat ar visām milzīgajām subsīdijām (ir labs Agrārās ekonomikas institūta pētījums par to, ka šajā nozarē Latvijas produktivitāte ir 20 reižu zemāka kā Vācijā). Tomēr - jāsaka, ka šie uzņēmumi šobrīd ir vienīgie, kas vispār dod kaut kādu Latvijas eksportu (kopapstrāde, Liepājas Metalurgs, t.sk. Dzintars u.tml.). Augstās tehnoloģijas ir tie paši niecīgie 1,5%, kas arī pirms 3 gadiem, kad nu eksporta potenciāla celšanai sāka nākt ES naudas caur Ozola kantori. Vai ir rezultāti? Nav. Tagad, protams, var drosmīgi teikt - attīsties vai mirsti! Bet ko tas dos? Jāpadomā, kas valsts politikā ir tāds, kāpēc Latvijā nav jaunas Nokia. Mans šķiet, ka cēlonis ir izglītības sistēmas nekonkurētspējīgums, jo viss pārējais it kā mums ir (vidēji draudzīga nodokļu sistēma utt.). Tač te mūsu politiskās aprindas ir nonākušas pašas savas nekompetences lokā - runas par darba tirgum atbilstošo izglītību ir liekas, ja nesaprot, ko tieši darba tirgum vajag. Iedomas par to, ka kāds precīzi var pateikt, kādus inženierus vajadzēs darba tirgum strauji attīstošā ekonomikā. Tā vietā - jādomā par tādiem izglītojamajiem jau pamatskolā, tad vidusskolā un visbeidzot - augstskolā, kas ir analītiski, izdomas bagāti un gatavi pastāvīgām pārmaiņām. Valstij jākļūst drosmīgākai izglītības sistēmā -
1) nevis nosakot standartus, bet kontrolējot procesu kvalitāti un rezultātu atbilstību,
2) nevis finansējot tāmes, bet deleģējot atbildību,
3) nevis baidoties no skolotāju streikiem, bet piedāvājot ilgtspējīgu izaugsmi. JP
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}