Rīta kafija
Tās darbības ik rītu ir atstrādātas līdz pilnīgam automātismam: ieberu krūzē divas tējkarotes kafijas -> uzleju kafijai vārošu ūdeni -> pievienoju vienu tējkaroti cukura -> piegrūžu pie deguna piena paku -> ievelku nāsīs gaisu -> pieleju pienu līdz krūzes malai. Taču šorīt tajā brīdī, kad jau taisījos liet pienu, nogranda spēcīgs pērkons. Palūkojos pa logu – spīdēja spoža saule. Tikpat zibenīgi ienāca prātā sena tautas gudrība, ka negaisa laikā piens saskābstot. Jo īpaši, ja ir zibens no skaidrām debesīm. Iztēlojos to tā, ka tā saskābšana notiek burtiski zibenīgi – elektriskās izlādes lauks iedarbojoties uz piena taukskābēm acumirklī pārvērš tās pienskābēs un vēl tur izraisa visādu šķelšanos un dalīšanos. Nu vispār tā ķēdes reakcija vēl straujāka par kodoltermisko reakciju, kuras rezultātā tiek atbrīvots neizmērojams nepanesamas smakas apjoms un rezultātā rodas jauni sūkalu un recekļa atomi.

Tā nu mana automātiskā rokas kustība apstājās pēdējā brīdī pirms gandrīz veicu neatgriezenisko. Vēlreiz uzmanīgi tuvināju piena paku degunam, gatavs uztvert kaut vienīgo skābuma molekulu gaisā. Taču neko aizdomīgu nejutu. Tā nevar būt! Senči nav bijuši nekādi vakarējie – viņu dzīvesziņa nav bijusi no gaisa grābta, tā pieredze krājusies tūkstošiem gadu veikto empīrisko novērojumu laikā! Iedomājos, ka tagad ķīmiķi ar pārtikas pārstrādes tehnologiem iesaistīti sazvērestībā, lai slēptu dabisko piena transformācijas procesu indikācijas un blaknes un gāž pienam klāt veļas pulveri, tāpēc viss patiesībā ir savādāk nekā cilvēkam organoleptiski uztverams. Zinātnieki iemācījušies modificēt piena izstarotos viļņus ārpus cilvēku sajūtu uztveres spektra sliekšņiem. Modificējošos pienu iespējams noteikt tikai netiešā veidā – konstatējot antivielas, blakusproduktu sadalīšanās pēdas, reakcijas uz reakcijām, varbūt pat īpašos apstākļos – ultravioletajā gaismā, ekranizētā reaktorā, absolūtas nulles temperatūrā, paaugstinātā magnētiskā laukā.

Lieku reizi samierinājos, ka vienkāršais patērētājs ir bezspēcīgs to komerciālo spēku priekšā, kas ieinteresēti patiesības slēpšanā par lietu patieso dabu un piepildīju krūzi ar to pašu pienu līdz malai. Kafijai nebija ne vainas. Taču nepamet doma, ka nekas īstenībā nav tā, kā tas izskatās