- 10.3.26 08:20
- Ja es pētītu vīrusu izplatību, es izmantotu tādus pētījuma objektus kā es - cilvēkus, kas strādā attālināti, daudz laika pavada mājās, un ar limitētu ekspozīciju publiskā telpā. No mūsu divu cilvēku mājsaimniecības nepārprotami var secināt, ka darbs klātienē ir nepārprotams līderis saslimšanas gadījumu izraisīšanā. Ar diezgan lielu atrāvienu otrajā vietā ir grupu sporta nodarbības. Te gan varētu būt zināma saistība ar konkrēto sociālo burbuli, bet pagaidām individuālās tikšanās, mājas ballītes un ēdināšas vietu apmeklēšana vispār nekādi nepapildina saslimšanas statistiku.
Mani drusku pārsteidz, ka es esmu sācis slimot, pat ja simptomi ir visai minimāli, bet es iespējams varu izdarīt arī visai ticamu minējumu par iemesliem. Man gribētos domāt, ka cilvēki apzināti nenāk slimi uz sporta nodarbībām, pat ja man tam nav pierādījumu, bet nākt slimiem uz darbu man šķiet diezgan sociopātiski, ja nav nekādu šķēršļu attālinātam darbam. Es nevarētu nopietni to pārnest cilvēkiem, kas strādā stroikā vai zivju rūpnīcā, bet ofisa planktons ar internetu un datoriem gan varēja savākties. Tam nav citu šķēršļu, kā tikai tie, kas ir galvā. - 2 rakstair doma
- Atgadinājums.
- 9.3.26 17:27
- Labākais veids, kā atjaunot ziemā iztērētos D vitamīna krājumus, ir eksponēt savu kuslo miesu brīnišķīgajai pavasara saulei, ar kuru mēs pēdējā laika tiekam īpaši lutināti.
- 1 rakstair doma
- 9.3.26 00:35
- UAE is safe
not for pets - 0 rakstair doma
- Lord Huron - Bag of Bones
- 8.3.26 12:02
- Man ir notrulinājusies sajūta par self pity, bet nez kādēļ šķiet, ka šī varētu būt diezgan laba dziesma. No sākuma mani aizkaitināja frāze par abstrakto aizgājušo personu, bet reabilitēja sevi pie brūkošām impērijām un pasaules nepastāvīgumu kopumā.
https://www.youtube.com/watch?v=59wcc2Ml-yk - 0 rakstair doma
- Par sazvērestības teorijām
- 7.3.26 13:49
- Ar sazvērestības teoriju sociālajiem iemesliem viss it kā būtu skaidrs.
(https://www.youtube.com/watch?v=R_8a3pMog8g)
Bet man liekas interesanti tas, cik ļoti mēs varam uzticēties paši savai realitātes sajūtai. Viens ir kaut kāda demence, kad ķermenis, ieskaitot smadzenes, ir jau sabrūkošā stāvoklī, kā tas attēlots The Father ar Hopkinsu. Bet pilnīgi vesels organisms kainda arī nav pasargāts no tā. Parasti uz cilvēkiem, kas aizraujas ar sazvērestību teorijām, skatās kā uz defektīviem, bet visa cilvēka prāta konstuētā realitāte ir abstrakcija uz abstrakcijas vairākos slāņos. Un ja mēs ticam zinātnei, politiķiem, ziņām un tā tālāk, tas nav galīgi absurdi, ka cilvēks var ticēt tam, ka kaimiņš ir citplanētietis tik pat lielā mērā, kā faktam, ka ASV ir uzbrukusi Irānai. Drošvien kaut kā sarežģīti var izskaidrot, kāpēc pēdējais kļūst par objektīvu faktu, bet pirmais ir tikai fantasms, es tikai saku, ka individuālas apziņas līmenī abas šīs īstenības var šķist vienlīdz patiesas, jo balstās tajos pašos bioloģiskajos mehānismos. - 0 rakstair doma
- 6.3.26 22:40
- Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas. - 1 rakstair doma
- putekļsūcējs
- 6.3.26 21:43
- Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem? - 9 rakstair doma
- Kino: Bugonia
- 6.3.26 12:13
- Pamanīju, ka Bugonijai pārmet oriģinalitātes trūkumu. Vēl šo to, bet arī oriģinalitātes trūkumu. Jāsaka, ka es īsti nedalu šo viedokli, kamēr tas nav brutāls plaģiātisms, un man nav informācijas, ka šis būtu tāds gadījums. Filma tomēr ir kaut kas vairāk par vienu ideju. Zināt es, protams, nevaru, bet es mazliet šaubos, ka es būtu ļoti nogarlaikots, skatoties Bugoniju, ja es būtu redzējis korejiešu filmu. Nedomāju, ka es esmu liels zaudētājs arī no tā, ka es esmu redzējis tikai Reservoir Dogs. Pie tam Lantims, atšķirībā no tā laika Tarantino, nav nekāds uzlecošais saulesstariņš, un ja viņam ir šķitis, ka šobrīd ir laiks uzfilmēt Bugoniju - so be it.
Bet kopumā man patika Bugonija. Es nezinu, kuru Lantima filmu es liktu uz pjedestāla augstākā pakāpiena, bet šī bija ļoti ok. Iespējams pie vainas ir mana šī brīža sajūta par pasauli. Man tīri labi patika trīs (vai varbūt četru) pasaules spēku attēlojums individuālos personāžos, iespējams visvairāk no visiem par dzīvi apjukušais Dons, kurš, protams, neteiks nē, kad viņam piedāvā brīvību, pat ja viņš nav spējīgs reflektēt par to, kas vispār ir brīvība kā tāda, un kas tieši viņam būtu brīvība. Bet visvairāk man patika filmas pašas beigas. Ja ir vēlēšanās, arī tām var piesieties par banalitāti un oriģinalitātes trūkumu, bet tieši tas, kā tas tika attēlots, man likās diezgan kruta. Tās beigas bija kā The Phoenician Scheme horeogrāfija filma sākumā. Loved it. - 0 rakstair doma
- 6.3.26 11:23
- bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/7999
80.html?nc=6 Kā es pavadīju Demakovu uz Indiju - 1 rakstair doma
- 6.3.26 11:21
- šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/8002
68.html Vai jūs gribētu būt Čegevara jaunībā? - 5 rakstair doma
- 6.3.26 10:24
- no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"
- 2 rakstair doma
- 5.3.26 14:36
- TRAVELNEWS.LV Pētījuma dati rāda, ka 74% restorānu apmeklētāju izvēlas izmēģināt jaunas garšas, dodot priekšroku bagātīgām un interesantām kombinācijām. Visā pasaulē šobrīd ir novērojama pāreja uz drosmīgām, daudzslāņainām garšām, kam raksturīgs asums, izteikts skābums, kūpinājuma un fermentācijas elementi. Arvien biežāk tieši dārzeņi kļūst par ēdiena galvenajiem varoņiem. 60% restorānu apmeklētāju vēlas uzzināt vairāk par garšu un produktu izcelsmi, kā arī par pašiem šefpavāriem.
- 0 rakstair doma
- 5.3.26 11:53
- Ir dažādi viedokļi par saistību starp domāšanu un valodu. Es nosliecos tajā virzienā, ka doma var pastāvēt bez valodas, bet es arī saprotu, ka grūti novērtēt domu, kuru nav iespējams izteikt vārdiem.
Lai vai kā, es te nesen piefiksēju, ka mans iekšējais dialogs notiek divās valodās. Es varu sev izskaidrot kādēļ tā ir, bet tas tomēr bija neliels pārsteigums. Es vēl saprastu, ja es būtu attiecībās ar cilvēku, kurš nerunā latviski, un tad otra valoda būtu galvenais komunikācijas veids, bet manā gadījumā tā nav. Nekas cits neatliek, kā skatīties uz attiecībām plašākā kontekstā, un tur tiešām komunikācijas valoda bieži vien ir angļu. Te pat vairs nevar vainot tikai darbu. Arī izziņas valoda nu jau ekskluzīvi ir angļu, sākot ar vispārējām ziņām, beidzot ar specifiskām interesēm.
Es nojautu, ka šīs pārmaiņas ir diezgan neizbēgamas plašākā kontekstā, bet drusku negaidīju, ka tas skars mani individuāli, un tas ir noticis nosacīti strauji. Tādā ziņā, ka es mirt vēl netaisos, un ar šo pasauli komunicēšu vēl apmēram tikpat ilgi. - 0 rakstair doma
- 4.3.26 18:47
- oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā:
"kad es nomiršu, jūs raudāsiet?"
un jūs atbildējāt
bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā - 9 rakstair doma
- 3.3.26 13:43
- no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties):
- kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!"
- pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!" - 2 rakstair doma
- 2.3.26 20:47
- DELFI. Atvērtas attiecības nav tikai emocionāls izaicinājums – tās var būt arī fiziski un garīgi nogurdinošas. Atvērtas attiecības nozīmē ne tikai vairāk romantisku vai seksuālu partneru, bet arī ievērojami lielāku emocionālo ieguldījumu. Un, lai gan cilvēki izdzirdot vārdu "atvērts", iztēlojas brīvību, tomēr liela daļa šajās attiecībās tiek pavadīta savstarpējā saksaņošanā un neskaitāmās sarunās.
- 3 rakstair doma
- 2.3.26 19:21
- Es saprotu, ka mums jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret cilvēkiem ar demences izpausmēm. Tomēr, vai likt viņiem censties pamatot iebrukumu citā valstī un potenciālu starpkontinentāla kara sākumu nav pārāk nežēlīgi?
Pret viņiem pašiem un - jo īpaši - mūsu vienīgo planētu? - 7 rakstair doma
- 2.3.26 11:35
- cik jocīgi ir atgriezties (varbūt te ir par daudz drosmes un gatavības, drošāk būtu teikt ''iegriezties'') cibā. lasīt vārdus, ko esmu rakstījusi pirms padsmit gadiem, daudz sev līdzi atnes tādu skaudrumu, vai es tiešām biju tik nelaimīga? vai es to zinātu, ja nebūtu cibas? domājot par jaunību, manā sirdī nav skumju, varbūt tikai nedaudz vientulības. kāpēc viss bija tik sapists?
es iegriezos, jo domāju par kārli, lasu mūsu vecās sarakstes un viena bija tik smieklīga: viņš man prasa kaut ko par being retarded un es viņam, pilna neizpratnes un pilnīgi nopietni, atbildu - par ko tu runā? NOSAUC VIENU REIZI, KAD ESMU BIJUSI RETARDED. visi ieraksti tik pilni paštaisnuma, no kurienes? es sevi mierinu, ka šī ir esence, ka nebija tik traki, ka bija arī kaut kas labs.
man ir sajūta, ka gribas atgriezties un rakstīt, es tikai nesaprotu, kā rakstīt tiešām to, ko domāju un jūtu, nevis darīt to peformatīvi. varbūt ar laiku izdotos, varbūt es nemaz citādāk neprotu.
vārdu sakot, kaut kā ir jāsaņemas un jātiek laukā no šī sasaluma stāvokļa, kas ilgst kopš sestdienas vidus. šodien ir jāizdara visāda darba un skolas huiņa, jo rīt lidojam uz skotiju un es ļoti ceru, ka tas mani izgrūdīs ārā no šī melanholiskā melnā cauruma, kurā savijas neticība, šoks un vēlme vēl pēdējo reizi sarunāties, pat, ja caur desmit gadus vecām sarakstēm. - 1 rakstair doma
- Gribu ēst lētus un kvalitatīvus pākšaugus.
- 1.3.26 23:17
- Es jau sen saku, ka subsīdijas lauksaimniecībai ir izteikti nekorekti sadalītas. Varbūt tiešām notiks brīnumi un tas tiks globāli pārskatīts?
https://www.euronews.com/2026/02/23/eu-slammed-as-study-reveals-climate-harmi ng-beef-and-lamb-get-580-times-more-subs idies-tha - 3 rakstair doma
- 1.3.26 18:30
- Es dzirdēju, kā Š. dzied "Raimi". Ne koncertā, protams, bet kvarķiņikā.
Metieties ceļos, niecības. - 2 rakstair doma
- 1.3.26 13:08
- Es saprotu, ka neejot pilnā amish mode, nevar izvairīties no globāliem satricinājumiem, un pat ar visu amish mode no vietējiem idiotiem, bet tā vien gribās sapirkt ķīniešu saules paneļus, un izveidot kaut kādu pašpietiekamu komūnu maža ielokā.
- 0 rakstair doma
- 1.3.26 10:54
- Warmongeriem atkal svētki. Visi tādi sapriecājušies par kārtējo vardarbības vilni.
- 0 rakstair doma
- 28.2.26 20:10
- šodien boulderinga zālē esmu uzrāpusies augšā, jaunākais skrien pāri visiem matračiem un līksmi kliedz - man ir jauns muskulis, man ir jauns muskulis!
visi klātesošie uzplauka. - 0 rakstair doma
- 28.2.26 18:13
- Iemesls, kāpēc es nerakstu personiskus un "ievainojamus" rakstus cibā, ir tāds, ka šo 20 gadu laikā cibiņi ir vienmēr bijuši manā privātajā dzīvē un vēl joprojām ir. Ja es gribu, lai kāds zina, ko es jūtu un patiesībā domāju par kaut kādu privātu notikumu, es to pateikšu privāti. Cibas drāmas ir TIK personiskas, ka tas nekad nav tā vērts, ja vien uztaisīt visu drāmu drāmu nav pašmērķis.
- 2 rakstair doma
- popmūzika par dopelgangeriem
- 28.2.26 11:28
- mans mēneša (un, iespējams, pat gada!) albums ir hersonas zvaigznes igora gofmana "44 года под домашним арестом" relīzs* zemajos internetosjau ceturto dienu nespēju pārstāt to klausītiesja jūs visdrīzāk nezinat, kas vispār ir igors gofmans, tad jūs esat svētīti - noteikti nelasiet info par šī ieraksta vēsturi posta (tā, kas trubā) aprakstā zemāk, vienreiz noklausieties to tāpat, Izjūtiet To**! es, diemžēl, pārāk daudz šeit zinu, taču nereālu prieku šāda fenomenoloģija man sagādā tāpatpēc tam var arī iepazīties gan ar oriģinālajiem avotiem, gan ar paša teksta autora personisko tvinpīku daudzu sēriju garumā* te, protams, nav ne vārda patiesības** muzikāli ļoti pieejami masām - easy listening, džo kokers, fanks, iglesiass, estrāde
- 4 rakstair doma
- 28.2.26 11:00
- Mana vīzija par to, kur mēs tādi esam radušies, ir nostabilizējusies jau krietni sen. Un tomēr zinātne joprojām spēj piegādāt faktus, kas vēl vairāk nostiprina sajūtu par to, cik trausli mēs esam visuma priekšā. Te daži satelīti, kas ir bijuši palaisti savā ceļojumā septiņdesmitajos, ir ievākuši datus par to, kas notiek ārpus saules radiācijas ietekmes lauka. Kam interesanti, var iegūglēt "heliopause", bet mani visvairāk uzrunāja fakts, ka saules radiācija strādā kā tāds milzu lietussargs pret mūsu pašu dzimtās galaktikas radiāciju. Saule mūs pasargā no galaktikas, atmosfēra no saules, bet jau lokāla mēroga viesuļvētra spēj iedragāt mūsu civilizētības pamatus. Bet arī neejot tik tālu kā viesuļvētras nopostīti ASV štati, cilvēki mēdz vienkārši pazust jūrā, tuksnesī, vai pat reizēm priežu mežā sēņojot.
Faktu, ka mēs te vispār esam dzīvi, es sauktu par lielu veiksmi un apstākļu sakritību, bet es arī varu saprast vēlmi to uztvert kā kaut kādu dievisķo gribu. Ar dažām atrunām gan. Mums principā nav izredzes izprast šo dievišķo gribu, līdzīgi kā skudrām skudru pūznī nav izredzes saprast to, ka tās atrodas meža takas malā, un šī taka atrodas cilvēku iekārtotā dabas parkā. Saukt jebko par dieva gribu ir tāds psiholoģisks triks ierobežotas valodas apstākļos. Attiecīgi viss ko mēs varam darīt, ir būt skudras vislabākajā skudru izpratnē. Jeb cilvēki mūsu gadījumā. - 0 rakstair doma