src Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi
  • 19.4.26 20:14
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.
  • 1 rakstair doma
  • 18.4.26 12:27
  • black_data
    black_datablack_data
    Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.

    Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.
  • 0 rakstair doma
  • 18.4.26 10:30
  • zazis
    zaziszazis
    Interesanti, ka daudzi zin labāk kā pārliecinat citus, kas strādā un kas ne. Bet tai pat laikā nav spējīgi pārliecināt par tēmu kaut vai tikai sevi.
  • 3 rakstair doma
  • Dienas jēdziens - karnisms
  • 15.4.26 12:03
  • zazis
    zaziszazis
    Karnisms - Karnisms ir jēdziens, ko izmanto diskusijās par cilvēces attiecībām ar citiem dzīvniekiem, kas definēta kā dominējoša ideoloģija, kurā cilvēki atbalsta dzīvnieku izcelsmes produktu, īpaši gaļas, lietošanu un patēriņu. Karnisms tiek pasniegts kā dominējoša ticības sistēma, ko atbalsta dažādi aizsardzības mehānismi un lielākoties neapstrīdami pieņēmumi. Kā dominējoša ideoloģiska sistēma, kuras daļa ir gaļas patēriņš un dzīvnieku ekspluatācija, tā nosaka normas un uzskatus par izturēšanos pret dzīvniekiem. Terminu karnisms 2001. gadā radīja sociālā psiholoģe un autore Melānija Džoja un popularizēja viņas grāmatā "Kāpēc mēs mīlam suņus, ēdam cūkas un valkājam govis" (2009).

    Ideoloģijas centrā ir gaļas ēšanas pieņemšana kā "dabiska", "normāla", "nepieciešama" un (dažreiz) "jauka".. Svarīga karnisma iezīme ir tikai konkrētu dzīvnieku sugu klasifikācija kā pārtika un prakses pieņemšana pret tiem dzīvniekiem, kas tiktu noraidīti kā nepieņemama nežēlība, ja tos piemērotu citām sugām. Šī klasifikācija ir kulturāli relatīva, tādēļ, piemēram, daži cilvēki Korejā ēd suņus, bet Rietumos tie var būt mājdzīvnieki, bet govis tiek ēst Rietumos, bet aizsargātas lielā daļā Indijas. [

    https://en.wikipedia.org/wiki/Carnism
    Tags: vegoon

  • 33 rakstair doma
  • 15.4.26 10:21
  • ierindnieksierindnieks
    tā sauktajā tautas valodā
  • 0 rakstair doma
  • Sieviešu ārsti
  • 14.4.26 11:06
  • magnolia on behalf of pajautā!
    pajautā!pajautaa
    Ir kādai atsauksmes par dakterēm Martišuni no VCA un Arāju Gaiļezerā?
  • 5 rakstair doma
  • 13.4.26 08:59
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood
  • 0 rakstair doma
  • 12.4.26 19:14
  • .hessin
    Tori Amos ir izlaidusi 2 dziesmas no gaidāmā albuma.
    Žetons tam, kurš pirmo, Stronger Together, noklausījās līdz beigām. Man nav žetona.
    Par otro Shush visi sajūsmā, vecā (<2005 Beekeeper) Amos ir atpakaļ. Man ļoti, ļoti atgādina kādu no vecajām dziesmām, tikai vēl neatceros kuru. Līdz ar to jautājums, vai labāk plaģiarizēt sevi ("visas dziesmas vienādas") vai transformēties pelēcībā.

    I knew a girl who wrote
    'Silent All These Years'
    Where is she?
    Tags: 🎶

  • 2 rakstair doma
  • 12.4.26 15:07
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas
  • 0 rakstair doma
  • 12.4.26 14:48
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."
  • 0 rakstair doma
  • 11.4.26 16:38
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā"
  • 3 rakstair doma
  • 10.4.26 07:19
  • Chloroform Sauna
    Chloroform Saunamartcore
    par čigāniem runājot

    man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu
    klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni
    tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati
    hipnoze absolūti

    un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni
  • 4 rakstair doma
  • 8.4.26 22:21
  • kiceksusurs no murrdōras
    kiceksusurs no murrdōrasacidkitteh
    taa "beerniibas ķermena atzīšanās" varētu but ahujenna pieaugšanas ar traumu filma, ja vien to taisītu kāds, kas rubītu jebalpizģēcs un šajā mirklī vajag lēni, un davai neizliksimies artsy pirdieni.
    Jāatzīst, pazīst īst, ka skaņa ļoti laba, vēl mazliet un es pasniegtu puķi.
    Bilde dirsā, ritms dirsā. ideja lieliska, izpildījums cringe vljeeh.
    Bet galvenais kas mani besī ir bilde un ritms. Un tas ir nomācoši darbos ko rāda no jaunajiem pa TV.
    Es nesaku ka nevajag rādīt, vajga un visu, tas vairāk ir mundrinājums, lai saņemas, latiņa ir kur kakle jālauž ja. m a z u m s k o, moš gadīsies uzhujārīt ko labu.
  • 0 rakstair doma
  • Kino kā dzīve
  • 8.4.26 20:21
  • black_data
    black_datablack_data
    Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.

    Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.

    Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.

    Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast.
  • 2 rakstair doma
  • 8.4.26 18:13
  • zazis
    zaziszazis
    Cibas leitesti ir atgriezušies. Atveru, pirmais, kas ielec acīs - mušām esot apziņa. Pilnībā piekrītu, gluži kā visiem citiem dzīvniekiem.
  • 0 rakstair doma
  • 7.4.26 22:17
  • .hessin
    Ciba arī gatavojas civilizācijas bojāejai? Vai ir jēgas Denisam atkal rakstīt, lai pārstartē, jo latesti u.c. lietas atkal nestrādā.
  • 5 rakstair doma
  • 7.4.26 16:48
  • Nepabeigtā dienasgrāmata
    Nepabeigtā dienasgrāmatadienasgramata
    DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits
  • 1 rakstair doma
  • 6.4.26 22:14
  • zintish
    zintishzin
    man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
    neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
    tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
    un tas ir labi, un mīļi, un pareizi
  • 1 rakstair doma
  • 6.4.26 18:03
  • Manas dzīves atskaņu almanahs on behalf of pajautā!
    pajautā!pajautaa
    Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".
  • 7 rakstair doma