- 16.10.26 17:40
- Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.
- 0 rakstair doma
- AI mūzika
- 16.10.26 14:37
- Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.
- 3 rakstair doma
- 16.10.26 14:00
- Pašcenzūras gadījums:
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži - 5 rakstair doma
- Sezona cauri.
- 16.10.26 09:49
- Noslēdzu sezonu ar "Stirnu buka" lielo finālu Priekuļos. Bija skaisti, solītā lietus vietā spīdēja saule. Takas vijās gar Gauju. Uz beigām gan tika piešķirta jautrība kārtīgu dubļu izskatā, bet pie tiem jau biju pamanījies pierast 2 nedēļas iepriekš skirienot Siguldas kalnu maratonā pa dubļauinām slēpošanas trasēm. Lielisks sezonas noslēgums ar divām 35kilometrīgām sacensībām ar 1.5 un 1km kopējo kāpumu divu nedēļu laikā.
Traumas.
SKM skrienot pār gājēju tiltu, kas pār Gauju, zem manas kājas salūz dēlis, rezultātā kāja iekrita starp dēļiem un ļoti stipri sasitu augšstilbu. Atlikušos 28km katrs 2. solis bija sāpīgs, bet ne tik ļoti, lai nevarētu turpināt. Pārsteidzoši ātri pārgāja jau 4 dienas vēlāk atsāku skriet.
Stirnu bukā kādus 15km pirms finiša dabūju acī egles zaru, kurš izrāva kontaktlēcu un viegli satraumēja radzeni. Skriet pa dubļainām takā augšā lejā, redzot tikai ar vienu aci, bija jauna interesanta pieredze.
Sezonas personīgie sasniegumi.
Salīdzinot ar pagājušo sezonu likās, ka šogad nav ar ko palepoties, bet. 5km noskrieti zem 20 minūtēm. Pirmo reizi noskrēju 50km ultramaratonu. Uzkāpu uz pjedestāla Latvijas čempionātā triatlonā. Vispāŗ nav par ko sūdzēties.
Tagad mazliet jāatpūšas un lēnām jāsāk domāt par nākamo sezonu. Starpsezonā plānoju atsākt iet uz boksu un biežāk apmeklēt peldēšanas treniņus baseinā. Nākamgad noteikti gribēšu skriet ultramaratonus. - 2 rakstair doma
- 14.10.26 19:59
- vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!) - 0 rakstair doma
- 12.10.26 17:01
- Kas skaņu mežā bija tāds, ko vajadzētu iečekot, kur nav saksafonu, vai mākslinieku kuru skaņa ir, ko ant-zen liebls laida ārā štābeļiem jau pirms divdesmit gadiem?
- 1 rakstair doma
- 10.10.26 11:04
- Es patiesībā tiešām gribu full on porn art kā dizaina elementus, jā. Pat, ja katru reizi, kad mammas brauc ciemos, viss ir jāgriež otrādi un jāslēpj.
- 1 rakstair doma
- 10.10.26 00:36
- labvakar, latvija, es zinu, ka jūs visi esat skaņumežā, tur mums visiem būtu jābūt, bet
es pirmoreiz pa joferītcik gadiem skaņumežā neesmu, jo
"kādam šai mājā ir arī jastradā", un
šai sakarā man ir jautājums, jo
šajā mirkļa struktūrā mans vispār smalki kalibrētais kompass lietas rāda ierobežotā apjomā, un
viņš nerāda vārda aziāts lietojumu, jeb
cik pieņemami ir tur, kur britu jaunieši ar saknēm četrās citās valstīs saka "my mom's half asian", latviski teikt "pa pusei aziāte", jo
konteksts ir tāds, ka vairāk kā tikpat burtiņiem vietas nemaz arī nava, paldies - 3 rakstair doma
- 8.10.26 09:10
- Kad merkurijs cepeškrāsnī teica, ka visādi ex atgriezīsies manā dzīvē, tas neprecizēja kāda veida ex tie būs :D
- 4 rakstair doma
- Stats
- 8.10.26 09:27
- Pēc Eurostat datiem Lietuva ir pirmajā vietā Eiropā pēc pašnāvību skaita uz 100K iedzīvotājiem Sadalot datus pēc dzimumiem, tā tāda gan ir tikai vīriešiem (33,60). Sieviešu pašnāvību skaita ziņā uz 100K vislielākā ir Islande (9,69).
Visās valstīs vīrieši veic ievērojami vairāk pašnāvību nekā attiecīgās valsts sievietes. Ir skaidrojums, ka tas tāpēc, ka sieviešu izvēlētie pašnāvību veidi retāk izdodas. Tā tas varētu būt, tomēr tik un tā pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm. Piemēram, Latvijā proporcijas starp veiktajām vīriešu un sieviešu pašnāvībām ir ~7,4:1, kas ir teju divreiz vairāk nekā Lietuvā (~4,8:1) un Igaunijā (~3,8:1) un vairāk kā divreiz nekā ES vidējā proporcija ~3,6:1. - 2 rakstair doma
- Klientu serviss
- 7.10.26 19:40
- Kopš komunikācijas ar Tele2 klientu servisu, es nebiju saskāries ar tik... pat nezinu, kuru no visiem vārdiem izvēlēties. Tātad, cilvēks caur US Post nosūtīja man paciņu, un pēc kāda laika no viņa atnāca ziņa, ka esot kaut kādas problēmas otrpus okeānam ar sūtījuma operatoru. Sūtījuma operators, ne saukts, ne aicināts, ir Omniva. Pirmajā mirklī nešķiet liela problēma - ir tracking numurs, ir zināms, ka paciņa ir atnākusi uz Latviju, un ir bijis "mēģinājums piegādāt". Es nezinu, kā notiek klientu servisa apmācības, bet es apbrīnoju spēju saražot tik daudz bezjēdzīgu vārdu, un sniegt tik maz informācijas. Notiek sarakstes otrā diena, un es esmu noskaidrojis, ka pie sūtījuma nav norādīts telefona numurs, es pats nevaru pieteikties tādu norādīt, un paciņas sūtūtājam būtu šī informācija jāprecizē. Es nezinu, kāds ir sūtītāja neattapības līmenis, bet pēc informācijas kas man ir pieejama, Omnivai nešķiet, ka viņiem kautkas būtu jādara šai sakarā. Visvairāk mani nokaitināja frāze "mēs saprotam", jo pilnīgi nekas neliecina, ka Omninavs klientu serviss kaut ko saprot, vai pat vēlas iedziļināties, un pat uzdodot precīzus jautājumus, viņi turpina atbildēt uz jautājumiem, kas mani maz interesē. Lai gan es līdz sirds dziļumiem nīstu visus pārkinga operatorus, viņi vismaz precīzi saprot mana sašutuma iemeslus, un uzreiz skaidri izstāstīs, kāpēc es ar asti ierautu starp kājām varu iet paraudāt stūrī. Savukārt vajadzdību uzturēt šādus pseidoservisus es nesaprotu. Es gandrīz esmu pārliecināts, ka jebkurš mākslīgais intelekts ar šo uzdevumu jau tagad tiktu galā labāk kā īsts dzīvs cilvēks. Ne tā, ka es par to priecājos, vienkārši bēdīgi secinu.
Bet kopumā, vēl bez paziņojuma, ka Omniva ir tāds sūds, un man pat nebija ne jausmas, es gribēju teikt, cik ļoti mani kaitina šis korporatīvais "therapy speak". Jebkurš darbinieks var kļūdīties, būt noguris, manis pēc pat reizēm uzdirst klientam, mani neinteresē perfekcija. Bet pohujam pa virsu uzvilkt šo tukšo "pieklājīgo valodu" ir tāds laikmetīgs sūds, ka es vienkārši nevaru. - 0 rakstair doma
- cirslības
- 7.10.26 17:45
- aizbraucu vakar 6os no rīta uz GC - inventarizācijas maiņa. Ok, pieslēdzu riteni, satiekamies pie Drogām, tālāk mūs sagaida, aizved augšā pa kaut kādiem dienesta labirintiem uz darbinieku telpu. Pārģērbjos, WC, nolikšu somu - tad skatos, ka atslēgas kabatiņa somai vaļā un atslēgas nekur nav. Pārbaudu visas kabatas - drēbju, somas - nu nav. Vizualizēju, ka kāds jau slēdz vaļā manu riteni un prasu, varbūt kāds mani var aizvest līdz ieejai, gan jau atslēga kkur tur nokritusi. Aizejam - izskatu visas acis. Nav nokritusi, ritenis vietā. Cerot uz labāko, eju strādāt.
Beidzam darbu - nu tgd jau rihtīgi vēlreiz pārmeklēju visas kabatas un visu, izkratu visu somu - nu NAV tur nekur nekādas atslēgas. Labi - dodos laukā vēlreiz laukā visu izskatu, izklimstu, izprasu apsargiem, izstaigāju 4o stāvu gar ēstuvēm kur gājām, izprasu tur, vai nav atrasta, izprasu apkopējai. Apsargi pa to laiku video paskatījušies - nu neredzot neko arī. Eju vēlreiz augšā uz veikalu, zvanu, lai tiktu iekšā darbinieku telpās, izmeklējos tur. Nu nav. Viena no vadītājam iziet visas darbinieku telpas, kur gājām, mani tur vest nedrīkstot. Labi. Izstaigā, atnāk - nav nekā. Man mērens izmisums. Eju vēlreiz lejā, sarunāju, ka apsargs mani pašu vēlreiz izvadā pa tām telpām, kur gājām no rīta (jo nekur citur tālāk jau nevar būt pazudusi, tad jau VAIRS nebija). Nē nav - pati redzu, ka nekur nav.
Bik apraudos. Ieliku ritenim turētājā velopudeli, tupu un apceru, ko tgd darīt.
Sanāk jāiet (vai pa zaķi jābrauc) uz Krasta rajonu, jāmeklē rokā bērns skolā (bērnam noņemts telefons vēl), lai dabūtu dzīvokļa atslēgas. Tad jāiet uz dzīvokli - vēl 3,5km. Jāņem rezerves dzīvokļa atslēgas, jāatrod otra velo saslēga atslēga, jāiet (nu vai jāpērk biļete/jābrauc pa zaķi) atpakaļ uz skolu, atdot bērnam dzīvokļa atslēgas. Tad jādodas atpakaļ uz centru līdz velo, jācer, ka maz vēl būs vietā.. Nu un tas jau varētu būt līdz vēlai pēcpusdienai.
Tupu, teju jau pinkšķu, skatos, skatos - apskatu kārtīgāk pie blakus statīva pieslēgto velo ar visu kaseti un ķēdi totāli norūsējušu. Un - kas tad tas? Pamanu, ka mans atslēgu saišķis, kaut kā jocīgi uzkritis tā otra velo kasetei, apliecies tur apkārt un uz tā visa aprūsējušā fona vispār nemanāms arī stāv. - 2 rakstair doma
- 7.10.26 09:32
- pakomunicēju ar gūgles mākslīgo intelektu
viņš, bļ, pamatinfo par tēmu ņem nez kāpēc no redita
ne tas, ka tas būtu kaut kā īpaši slikti, taču līdz perfekcionismam patālu - 3 rakstair doma
- Tas ir vecums
- 6.10.26 22:51
- Lūdzu, palasiet IFF Rīga programmas pieteikumus, programmu, aprakstus, un pastāstiet, ko domājat? Daži citāti:
"Šo čomošanās dramēdiju ar asajiem humora zobiņiem varētu vienkāršot kā “Reiz Brigē”"
"Dzidras paletes iekrāsotajā pieaugšanas drāmā zviedriete Tangvīka Kveima reflektē par"
", kur, uzdodoties par balamutīgiem tūristiem, viņi paspēj sakult nepatikšanas"
"Godalgotā Kreicere, kuru skatītāji iemīļojuši kā panciskā manifesta “Korsete” par ķeizarieni Sisiju (2022) autori, satricinājusi Kannu kinofestivālu ar seksuālo plēsoņu anatomiju, kurā mirdz"
"Pieredzējusī dāņu režisore el Tūhī provocē ar jaunas sievietes Berija Lindona stāstu, ievedot psiholoģiski nokaitētā pēckara realitātē"
utt, utjp. - 2 rakstair doma
- 6.10.26 17:57
- Nu, sākas.
"Ja palīdz, tad jādara" – valdība piekrīt ideoloģiski ievirzīt "ģimenes veselības mācību"
Nē, nepalīdzēs. - 0 rakstair doma
- 6.10.26 15:55
- "Kuram gan nepatīk Ņujorka?" jautā Šmits par savu jauno mājvietu. Viņš intervijā "Sporta Studijai" atklāja, ka iepriekš ticis brīdināts par to, kas viņu var sagaidīt metropoles ielās. "Pirmais šoks man bija braucot [ar automašīnu], jo domāju, ka avarēšu 20 reizes piecu minūšu laikā."
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti - 1 rakstair doma
- 4.10.26 20:15
- Manīju, ka internetos cepas par Dzirnavu ielu. omg, kā tā var uztaisīt.
Nedzirdēju par Ulmaņa gatvi, kas salabota no Spices līdz Liepājas ielai. omg, kā tā var izdarīt. Gluds segums. āāāāāāāāāā....... nevaru izturēt ... - 0 rakstair doma
- 4.10.26 13:59
- No visiem vēlēšanu rezultātiem man zīmīga šķiet vēlētāju aktivitāte. Grūti pateikt, cik daudz no nebalsojušajiem šo lēmumu ir izdarījuši pēdējā brīdī, bet neatkarīgi no tā, tas ir nepārprotams signāls tam, ka puse vēlētāju nav gatavi atbalstīt nevienu no esošajām politiskajām partijām. Kulbergs var dirst cik grib par izteikto uzticību, bet viņš nepārstāv pat pusi Latvijas vēlētāju. Un var šeimot neaizgājušos, bet tas ir no pašu vājuma pozīcijām. Ja tu nezini, ka šeimošana nestrādā, tu neesi diez ko emocionāli inteliģents. Ja tev liekas, ka puse vēlētāju neaizgāja slinkuma dēļ, jo tas viss prasīja tik daudz laika un piepūles, tu varbūt neesi gudrs vēl arī citos veidos. Es domāju visiem demokrātiskā procesa entuziastiem būtu vērts veikt kādas aptaujas un pētījumus, kamēr atmiņas ir svaigas. Es pieņemu, ka diezgan liela apātija ir jauniešu vidū, bet ar Progresīvajiem vien, kas paši nespēj noturēt savas latiņas, labāk nebūs. Bet tā, protams, ir tikai mana spekulācija, hence ir vērts veikt tos pētījumus.
- 0 rakstair doma
- 3.10.26 14:22
- Es jums pastāstīšu, par ko es mīlu megakorporācijas.
Es diezgan ilgi esmu klausījies no visādiem audio entuziastiem par to, kā Apple čārdžo nesamērīgi lielu naudu par mid produktiem. Un es saprotu viņu punktu. Ja tu mēģini sasniegt kaut kādu matemātisko perfekciju ar sabalansētiem grafikiem, consumer electronics vienmēr būs vilšanās. Bet ir dažādi rīki dažādām situācijām. Es ļoti mīlu savas atvērtā tipa austiņas, bet man jau kādu brīdi ir arī AirPod Max, un man jāsaka, ka tās ir ļoti labas austiņas konkrētām situācijām un saturam. Jāatzīst gan, ka es viņas nepirku par pilnu cenu, un maksāt pilnu cenu par jaunāko versiju es tā uzreiz nemestos.
Viena lieta, par ko es biju skeptisks, ir vajadzība pēc visām tām Dolby tehnoloģijām mājas elektronikā. Tā nav nepieciešama lieta, lai baudītu kino vai mūziku, bet ir brīži, kad ir prikolīgi, ka kaut kas tāds eksistē. Smieklīgākā pieredze šai sakarā man bija šovasar, kad brīvdabas pasākumā, kad lielākā daļa cilvēku jau gulēja savās teltīs, es gāju uz krūmiem pačurāt. Bija tumšs, un es klausījos mūziku uz austiņām. Tanī brīdī, kad es biju jau krūmos, man kāds iečukstēja pakausī, un lieki teikt, ka es gadrīz palēcos aiz pārsteiguma. Nekādus mostrus vai krīpus es nesatiku, un izrādījās, ka tie čuksti bija vienkārši daļa no skaņdarba, kas tanī brīdī skanēja austiņās. No citām fīčām, es agrāk pat neapsvēru vajadzību pēc noise canceling, un lai gan šo fīču es nelietoju pārāk bieži, ir situācijas, kad tā ir nenormāli noderīga funkcija. Man gan arī ir īpašas attiecības ar skaņu, un ja mani mēdz kaitināt ventilatori un veļas mašīnas, bet es arī reizēm klausos mūziku, lai aizmigtu. Un tad ir visas tās taktilās lietas, kas mūzdienās nav nemaz tik pašsaprotamas, kā man likās. Kamēr visādi Sony un Zenhaizeri aizraujas ar skārienjūtīgām konrolēm, AirPod fiziskās pogas ir kaut kas maģisks. Es diezgan bieži kaut kur pārvietojos ar suni, un es esmu diezgan drošs, ja man būtu kaut kādas problēmas ar kontroļu reponsivitāti, es diezgan drīz beigtu staigāt ar suni austiņās. AirPods man ļauj diezgan labi kontrolēt visu bez pārsteigumiem arī cimdos vai caur apgērbu. Es nespēju nedomāt par to mītisko dizaineri no Kalifornijas, kā liecina visi uzraksti uz ābolu kastēm, kas ir dizainējis to rullīti. Nedomāju, ka viņam dzīvē par kaut ko ir jāsūdzās, bet pieņemu, ka viņam ir māja, sieva, bērni un suns, un dizainēt visādas šādas lietas ir vienkārši viņa dayjob. Pēc tam kaut kur Ķīnā bērni ar saviem mazajiem pirkstiņiem tos rullīšus lasa kopā, bet domāju, ka tas dizaineris nav dizainējis arī megakorporācijas piegāžu ķēdes, bet tikai to rulīti. Visbeidzot būšana Apple ekosistēmā arī palīdz. Sure thing, evil corp dara arī visas savas evil lietas, bet tomēr ir arī sajūta, ka kāds ir kērojis par to cilvēku, kas iegādāsies kaut kādu kompānijas gadžetu.
Noslēdzot tēmu, šīs dziesmas radio bija labs veids, kā noslēgt vakaru. Visas fīčas, protams, supportē tikai Apple Music, bet arī bez tā, manuprāt, labs treks.
https://www.youtube.com/watch?v=omFiEjEEcJ4 - 0 rakstair doma
- 3.10.26 13:12
- Es vakar secināju, ka es morāli nebiju gatavs idejai, ka KKC kaut kad arī veras ciet. Tīri racionāli tas ir pilnīgi loģiski, un visdrīzāk es to esmu piedzīvojis iepriekš, bet emocionāli šķita, ka tā ir vieta, kur cilvēki nāk un iet, un dzīve neapstājas kā tādā mītiskā mežā. Bet tas arī parāda to, cik ļoti es esmu atpalicis no naktsdzīves urbānā vidē.
- 2 rakstair doma