- 28.1.26 11:20
- karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze
varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss
-
6 rakstair doma
- 28.1.26 07:09
- Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")
Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?
-
5 rakstair doma
- Ziema
- 27.1.26 21:32
- Nu ko - nopirku sev bikses! Kādas bija, tādas paņēmu, jo izvēles principā nebija. Un čakarēties ar meklēšanu arī negribēju. Bet vietas vingrošanā vairs nav! Jo janvāris! Un bija reklāma. Stulbi jau ir, ka beidzot saņemies darīt kk veselīgu un še tev! Kolēģe gan mierināja, ka ar laiku kāds atkritīs.
Ziema galīgi apnikusi. Saprotu, ka šāda ir normāla, bet man pārsvarā ir auksti. Darbā ir vēl lielāks ledusskapis kā parasti (jo kāds idiots taupīja uz radiatoriem). Laikam būs jāsāk vilkt 2 džemperus reizē. Mašīna knapi silda vai nesilda (pie -20) - nezinu kāpēc. Istaba arī bieži pavēsa, ja vien nekurina visu dienu (un parasti nekurina, jo visi ir darbā). No rīta izkāpt no gultas ir vēl lielāka pierunāšana kā parasti (un parasti jau ir liela un ilga).
Gribas to saules gaismu un siltumu. Bet tāpat sev cenšos atgādināt, ka tumšais laiks ir klusāks laiks. Labi nekad nebūs.
-
Mūzika: Joji - Your man
-
1 rakstair doma
- Nākamā sezona nav aiz kalniem.
- 27.1.26 16:40
- Vakar man garmins paziņoja, ka ir klāt pirmais treniņš manis izvēlētajai treniņprogrammai, lai sagatavotos Rīgas maratonam 2026. Pat saņēmos un paskrēju 40min.
It kā biju tam gatavs, bet jau šodien viņš man stāsta, ka ir ieplānoti 2 treniņi. Un tā 7 - 8 treniņi nedēļā turpmākās 16 nedēļas. Saņēmos un pirmo šodienas jau paskrēju, bet otrs ir intervāli, būs jāsaspringst, lai atrastu tempu, kas ir kaut cik ātrs, bet joprojām var elpot caur degunu.
Viss it kā labi, bet ārā auksti, jāvelta pārāk daudz laika, lai attiecīgi saģērbtos, pagaidām īsti nesanāk. Esmu izlaidies un sācis tuntulēties, rezultātā skrienot ir par siltu. Šovakar mēģināšu vilkt vienu drēbju kārtu mažāk.
Skriet joprojām patīk, var jau būt, ka būtu kādu skriešanas treniņu jāiemaina pret slēpošanu, bet slinkums.
-
0 rakstair doma
- 27.1.26 13:25
- Uzdot cilvēkiem rakstīt tekstu par istabu ir tāds koks ar diviem galiem: no vienas puses, tur var mierīgi rakstīt, no otras, tur ir tādi vārdi kā "izstaba", "aizskari", "atvilkne" un "gūlta", un es reāli salecos ikreiz, kad tie tuvojas, pat ja ir uzrakstīti pareizi
-
16 rakstair doma
- Akcija: ja lieki, pārdod jel man (Lego) Duplo zvērus, caurspīdīgos klučus un Playmobil figūriņas
- 27.1.26 11:17
- Tā.
Jokains ieraksts, bet bez jokiem:
ja gadījumā jūsu brīnumainie spēlmaņi izauguši līdz nākamajiem LEGO līmeņiem, es nopietnām biznesa un paedoģiskajām vajadzībām pērku LEGO Duplo zvērus (ziloņus, tīģerus, mērkaķus, haizvis, čūskas, zirgus, utt),
visa veida cilvēku figūriņas, princeses ieskaitot (tie var būt arī no konkurējošā Playmobil) un caurspīdīgos (tādā ziņā, ka balts, caurspīdīgos) klučus arī.
Vēl der trepes, logi, torņi, tilti: tie, saskaņā ar man zināmo, arī priekš nopietniem cilvēkiem ir meklējami taisni Duplo klāstā.
Rakstiet komentārus, pakomātus apmaksāšu, pakaļ Rīgas un saprāta robežās arī varu nobraukt.
Cenu arī taisnīgu bez kautrības lielas sauciet, nekādu "kaut ko garšīgu"/ "izdomā pati", lūdzu.
Paldies!
-
13 rakstair doma
- 27.1.26 07:45
- Dekarts bija diezgan gudrs onkulis, bet viņš operēja ar to informāciju un priekšstatiem, kas nu tajā laikā viņam bija pieejami. Viena no viņa teorijām, piemēram, bija par to, ka dzīvnieki ir nejūtīgas mašīnas. Es tā vienkāršoju, protams. Pēc mūsdienu kritērijiem šī teorija būtu izsmiekls. Nešaubos ne mirkli, ka kaut kur joprojām eksistē margināli indivīdi, kas emocionāli ir iestrēguši 17. gadsimtā, bet es te vairāk par kolektīvo fonu, kur zeme nav visuma centrs, vakcīnas strādā, un cilvēka radītas klimata pārmaiņas nav mīts.
Nu lūk, mani drusku fascinē, bet ne labā nozīmē, pārliecība, ka pasaules mistērijas ir izgaisušas, un mēs racionāli varam nonākt pie vienas pareizās atbildes. Man jāsaka, ka mēs diezgan sūdīgi saprotam citas būtnes, mēs regulāri iegūstam faktus, kas lauž mūsu priekšstatus, un ik pa laikam iebakstam ar pirkstu kādā "faktā", lai saprastu, ka šis "fakts" tā īsti nemaz nav pierādīts pēc zinātniskās metodes kritērijiem. Šī augstprātība ir kaut kur spektrā starp smieklīgu un biedējošu, atkarībā no šīs pārliecības turētāja vara pozīcijām. Diezgan bieži mēs problēmām pieejam ar arhimēdisku vīziju, ka vajag iezīmēt problēmas rāmi, un tad bliezt. Es pat mazliet vairs nešaubos, ka ja kādam bro iedotu atdures punktu, viņš savāktu līdzekļus tai svirai, ar kuru mēģināt pacelt zemeslodi, un viņam būtu mazliet piedrāzt par sekām.
-
0 rakstair doma
- 26.1.26 15:15
- TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas
-
0 rakstair doma
- 26.1.26 12:26
- šodien ir izteikti besīga diena. blakus visiem vagoniņiem, kas ikdienā jāvelk, man riebās rīta treniņš, pēc tam izrādās bija saskābis piena spēks un pa ceļam uz darbu mans Caffeine ir aizvēries - tā aizvēries, ka izrautas visas mēbeles un lete.
ja jau mēs par ikdienišķā atgriešanos cibā.
-
1 rakstair doma
- 26.1.26 06:46
- Es te tā iedomājos par kopienu veidošanās mehānismiem un veidošanas iemaņām. Kaut kur jau ir arī tās stiprās ģimenes, un es te nedomāju kuplu radinieku kopumu, kas tiekas divreiz gadā, bet caurmērā es tomēr redzu izirušas sociālās struktūras (social fabric). Diezgan daudz individuālisma un vientuļas cīņas ar saviem dēmoniem, ko pasniedz kā baigo pašizaugsmi. Tā kā baznīcas mums īsti nav, un drošvien labi ka tā, cilvēki dibina kontaktus ap citām identitātēm - sportisti, koristi, kvīri. Viena ļoti savdabīga lieta ir izveidojusies mūsu mājas pagrabā. Tai laikam ir kaut kādas tālas atblāzmas no vecās Gaujas, bet tur ir lieli "Mans draugs - nenopietns cilveks" vaibi. Es tai vientuļo (galvenokārt dvēselē) vīriešu grupiņai esmu mazliet par jaunu (atkal jau dvēselē), un man nav tādas vājības pret alko, bet man ir kam paprasīt palīdzēt uznest ledusskapi, vai palūgt aizdot urbi. Tomēr akurāt patusēt pagrabā piektdienas vakarā mani neaicina, es tomēr viņiem esmu pārāk jocīgs dzīvnieks, pat ja māku apieties ar urbi, vēl nesen braukāju ar pikapu, un reizēm esmu manīts ar atdauzītu seju.
Bet runājot par rosību savā nodabā, es te ik pa laikam mājās kaut ko urbju un skrūvēju, un ne viss no tā ir IKEA. Lai gan IKEA ir individuālās rosības templis, to nevar noliegt. Un jāsaka, ka diezgan daudz iemaņu un pašpārliecinātības nāk no pieredzes skūrēt huiņu no paletēm. Nav tā, ka man bērnībā neviens vīrietis neko nebūtu iemācījis, bet tam visam ir bijuši Toma Sojera vaibi. Savukār šobrīd, skrūvējot paletes, ir sanācis ne tikai uzzināt dažādus dzīves stāstus, kuri, starp citu, nāk lēnāk, kā varētu padomāt, bet mantot arī diezgan daudz citu iemaņas. Mani ļoti iedvesmoja stāsts par to, ka Amerikas palešu skrūvētāji mēdz doties novērst viesuļvētru sekas. Šai globālajai kopienai ir arī citas kopienu veidošanas iniciatīvas, un man sāk rasties interese apgūt kaut ko vairāk kā tikai Makitu. Man te apkārt netrūks cilvēku ar iniciatīvu, un man nākas secināt, ka es neesmu mācējis uzdot pareizos jautājumus, lai par viņiem uzzināt kaut ko vairāk. Tās, šķier, ir tās svarīgās sociālās iemaņas - uzdot jautājumus, dalīties un satikties. Ir nopietni uzlabojumi, šaubu nav, bet es domāju, ka var vēl labāk. Un kas zina, varbūt kādu dienu es varēšu teikt - zin kā, es varētu doties uz workšpou kādā no Eiropas valstīm. Count me in.
-
5 rakstair doma
- 26.1.26 00:35
- Kas tur bija ar to Second Amendment ASV? Kaut kas, kaut kas par aizstāvēšanos no ... ICE? Kur i'?
-
3 rakstair doma
- 25.1.26 21:06
- pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants
bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell
un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.
-
12 rakstair doma
- Kino: Malagas Iela
- 25.1.26 20:40
- Pēc astoņu filmu noskatīšanās, mans otrs favorīts ir Malagas Iela. Es laikam viņu ieskaitītu pie feel good filmām. Katrā ziņā uz visu ciešanu fona, šī bija par dzīvesprieku un radošumu dzīves problēmu risināšanā. Kas, protams, neizslēdz arī bēdīgas lietas dzīvē. Vēl tur bija dažas lietas, ko es neatceros filmās redzējis, bet iztiksim bez spoileriem.
Lai vai kā, ja tāda iespēja rodas, iesaku. Reti cilvēcīga filma, un mani šādi var aizķert reizi dažos gados.
-
1 rakstair doma
- 25.1.26 20:02
- Uzrakstīt dziesmu - tas reāli ir sūds.
Bet uztaisīt labu aranžējumu - lūk, kas nošķir vīrus no zēniem.
-
4 rakstair doma
- 25.1.26 10:33
- Daudz sniega shajaa ziemaa. Smuki.
-
0 rakstair doma
- 25.1.26 10:39
- No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.
Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.
Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”
-
6 rakstair doma
- 25.1.26 09:25
- DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.
-
0 rakstair doma
- 24.1.26 10:00
- Algotitmi manā ziņu lentē ir atnesuši man svešu cilvēku sašutumu par Selmas leoparda tērpu, un mani sen nekas tā nav sajūsminājis. Vīriešu pienesums šajā diskursā ir diezgan paredzams, taču izskatās, ka visvairāk "meitiņ, vai maz tā vajadzēja" nāk tieši no sieviešu puses. Cilvēki joprojām bez ironijas lieto frāzi "pat es". Tā, it kā viņu viedokļi ir liberālo vērtību virsotne. Bitch, please! Progresīvā pasaule ir evolucionējusi no viktoriāņu laikmeta augstajām apkaklēm līdz legingiem ar camel toe, tāpēc fakts, ka tu netaisi rolmopšus pēc savas mammas receptes, tevi nenoliek progresīvās pasaules avangardā. Ja tev ir gadījies dalīt viedokli ar slavenajām Ogres Ziņām, tad tava vērtību pasaule atrodas kaut kur no centra pa labi labākajā gadījumā. Ja šim gadījumam ir vērts kaut ko trigerēt, tad tā ir pašrefleksija par tēmu, kas tieši tevi ir trigerējis kāda cilvēka apģērbā, kas nav netrīrs, nevīžīgs, saplēsts, vai kā citādi liecinātu par to, ka cilvēks nav paspējis pārģērbties, nevis speciāli ir izvēlējies šo apģērbu tieši konkrētai situācijai. Varu derēt, ka tur atklāsies daudz aizpriedumu, un ne pārāk daudz pieņemšanas un cilvēku mīlestības.
Te jau mēs varam sākt virzīties vīriešu komentāru teritorijā, kurā joprojām spicākais ierocis ir slatšeimings. Leopards, protams, ir skaists dzīvnieks, bet ja tev no šī dekoratīvā raksta vien ieplūst siltums vēdera dobumā, varbūt paturi savas fantāzijas pie sevis, ja reiz esi tāds social restrain entuziasts. We don't kink shame, taču šāda tipa komentārus saņem arī nepilngadīgas meitenes tērpušās ģemperī līdz zodam, un tas šādus komentētājus ieliek tajā grupā, ar piederību kurai lepoties nebūtu vērts. Savukārt sieviešu internalizētais slatšeimings ir atsevišķas terapijas vērts.
Bet virzoties prom no konkrētā gadījuma, manuprāt ir vērts atcerēties, ko signalizē visa šī gaumes policija. Ja ejot ārā no mājas tu nomaini kaut vienu apģērba gabalu, tu jau kosplejo. Kas pats par sevi nav slikti, līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka cepure ar pūkainām kaķa austiņām ir mazāk vērtīga kā balts krekls ar šlipsi. Es pats nemēģinātu lauzt iesūnojošus stereotipus, piemēram, bērēs, bet es arī nenosodītu nevienu, kas savās sērās nolemtu ierasties krāsainā halātā. Es vēl pastiprinātu šo argumentu ar faktu, ka katra individālā izvēle par to, kā ir pareizi, nav tik universāla, kā visiem šķiet. Sliktas ziņas onkuļiem, jo sievietes savā dažādībā mēdz mazāk izcelties uz pārējo fona, kamēr vīriešu mēģinājumi noiet pa šauro dreskoda taku daudz vairāk ilustrē viņu individuālās dzīves izlvēles, un jebkurā cilvēku grupā būs vismaz viens tāds kā es, ka viņus džadžos.
-
3 rakstair doma
- 23.1.26 09:30
- Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.
-
3 rakstair doma
- 23.1.26 09:23
- LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli
-
2 rakstair doma
- 23.1.26 09:14
- No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums.
ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA!
DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!”
-
0 rakstair doma
- 23.1.26 08:16
- Oi, man, tak, Ļohu atveda.
Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.
Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".
Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.
-
9 rakstair doma
- 21.1.26 14:40
- vai kāds cilvēks vispār reālajā dzīvē lieto izsaucienu "kas pie velna"?
-
9 rakstair doma
- 21.1.26 14:25
- šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?
-
4 rakstair doma
- 21.1.26 09:46
- JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.
-
9 rakstair doma
- pāris piebildes hipijlamzaka ļurkšķināšanai
- 20.1.26 23:15
- "Opijs un Ķīna" = britu-jūdu impērijas masīva tautas nonarkošanas/uz šprices uzlikšanas narko, traffikinga kampaņa pret Ķīnas tautu, nevis kāds tur 'virzītājspēks'.
MK Ultra psihodēliķi bija tikai vina no daudzām metodēm un ne jau priekš apziņas plašināšanas. Pašas prominentākās metodes bija bērnu izvarošana un cita veida seksuāla vai fiziska spīdzināšana.
Hipiju vasara un "cilvēks tika pie mantiņas" bija CIA psyop, pamatā tēmēts, lai apspiestu un diskreditētu reālu, intelektuālu pretkara kustību akadēmijās un pārvērstu to par netīru izvirtušu stulbu pinkaiņu zoodārzu. Beigās kopējais pretkara sentiments un pazemojošie militārie feileri to padarīja par nevajadzīgu, pēc kā psihodēliķi tika ātri kriminalizēti un hipiji bez jebkādas pretestības ielikti atpakaļ plantācijās. Mūsdienās vairums bijušo hipiju/narkašu atbalsta establišmentu.
-
24 rakstair doma
- 20.1.26 10:09
- Ekumēniskajā dievkalpojumā šodien Domā skan lūgšana: "Dod mums spēku turpināt iesākto!" Galīgi nelasa Hermaņa feisbukus!
-
0 rakstair doma
- 20.1.26 08:36
- atpakaļ ir!
-
4 rakstair doma
- 19.1.26 20:14
- 🔗 Jaunas sūdzības par Dailes teātra vadības komunikācijas kultūru – oficiālu atvainošanos pieprasa gaismu māksliniece
Jā, man nācās to veikt arī psiholoģiski sarežģītā situācijā, kad arī šis lēmums man bija jāprezentē pašai komandai, arī tāpēc tas bija publisks.
Vadības 101 - sliktas ziņas paziņo un izrunā privāti, klātienē, uzslavas publiski kaut vai twitterī. Nē, tā nebija vienīgā iespēja, komandai to varēja prezentēt pēc tam.
es no varmākas esmu kļuvis arī vienlaicīgi par upuri, jo es tagad esmu publiskajā sabiedriskā medija tiesā un man jāaizstāvas
Kairiš, dzert vajag mazāk.
-
0 rakstair doma
