- 17.3.25 13:58
- nednogalē Ūpis piedalījās savā pirmajā šaha turnīrā ar nebūt ne sliktiem rezultātiem.
tas viss skaisti.
taču tiesnesis pēc turnīra iečukstējis viņam ausī, ka viņu pretinieki esot sajaukuši ar meiteni.
-
kāpēc šādai informācijai būtu jāizskan un kāpēc tieši bērna ausī? gribi runāt par garmataino puiku problēmātiku, ej pie vecākiem! absolūts takta trūkums, es vienkārši nevaru.
-
tad vēl anatomikums, Ūpis ļoooooti iedziļinājās, prasīja jautājumus, es stāstīju par ārpusdzemdes grūtniecībām, par cirkšņu trūcēm, par vēžiem, pētījām mazu bērnu gurnu šķērsgriezumu, utt. Viņš ik pa brīdim teica, ka tūlīt izvemsies, bet es izturēs līdz galam. moš būs ārsts, ko.
un tad vēl Liberta pēdējā diena nacionālajā muzejā. - 27 rakstair doma
- 17.3.25 10:19
- Noskatījos "Hayao Miyazaki and the Heron" dokumentālo gabalu (iekš Netflix). (Bet pirms tam noskatījos Away (Zilbaloža, iekš Amazon Prime), nesaistīti. Forši, ka ir pieejams.)
Nu re, "Miyazaki and the Heron" labi parāda, cik ļoti ir jāatklāj savu sirdi, un cik ļoti cieši pa naža asmeni starp realitāti un fantāziju ir jāstaigā autoram lai kaut ko tādu radītu,
un ir jāatver prāts (iekšējam) kosmosam, un cik smagi tas ir.
Interesanti paskatīties arī par to cik daudz personāži vienkārši tiek paņemti no dzīves. Un cik alegorija un metafora īstenībā ir caurredzama, kad zini par ko tas ir.
Filma ir par 7 gadu periodu. Visi vecīši. Visi mirst viens pēc otra.
Interesants fakts: otrs Ghibli režisors, Takahata, nebija animators un strādāja ar manuskriptu. Bet Miyazaki strādā bez manuskripta: uzreiz taisa story boards, un pats piedalās zīmējot animāciju. Tas, vispār, ļoti daudz izskaidro: "The Boy and the Heron" būtu neiespējami realizēt kā tradicionālu manuskriptu: pārāk daudz sirreālu un fantastisku pāreju kuras nevar aprakstīt.
***
Noskatījos arī Studio Ponoc gabalu "The Imaginary". Interesanti, ka kases ieņēmumu ziņā viņi pilnīgi izgāzās.
***
Bet rietumu (amerikāņu) animācijā man riebjas, kad kāds tā ar sažņaugtu kaklu nopūšas (pirms runāt savu sakāmo) - tāds "(sigh)" noanimēts. Nesaprotu, bet kaut kā man tas liekas slinki un lēti. Iekš "Invincible" (Amazon) drausmīgi kaitina.
***
Un vēl, noskatījos "The Electric State": kaut kādu glumu un zvaigžņotu parašu, ar 320 miljonu $ budžetu, daudzām super zvaigznēm, un absolūti tupu, slapja pirdiena toni. Drausmīgi papista nauda. - 0 rakstair doma
- 17.3.25 10:47
- Kāds izmanto blinkist.com teksta kodola izvilcēja/apkopotāja aplikāciju? Kādi komentāri?
- 0 rakstair doma
- 16.3.25 19:42
- Šodien ir skumji… šodien man liekas, ka neviens vairs nekad manā dzīvē nekniebsies tā kā to darija Viņš… šodien man pietrūkst Viņa ,šķietami, visētākās azotes pasaulē… šodien gribas aizbāzt caurumu sirdī ar locekli kājstarpē…
- 1 rakstair doma
- 16.3.25 14:28
- Divi miiljaakie? Ha! Izraadaas, ka es sev hareemu varetu savaakt. Protams, iemiileeties vajag tajaa, kas vismazaak pieejams, bet citaadaak tachu nebuutu interesanti.
- 1 rakstair doma
- Aiziet!
- 16.3.25 14:02
- Šonnedēļ noskrieti 84K, no tiem 42 pēdējās 24 stundās. Pašajūta pārsteidzoši lieliska.
Jālaiž pastaigāties uz Vārnu krogu. Būs arī 30K šonedēļ nostaigāti. - 0 rakstair doma
- 16.3.25 11:05
- Izlasīju rakstu par nikotīnu, kas, protams, skāra veselu virkni demonizētu substanču, ieskaitot alkoholu. Ir vesela virkne stulbību un pretnostatījumu, kas man nāk prātā šajā sakarā.
Vienkāršākais no jautājumiem ir aizliegums veikt zinātniskus pētījumus. Es esmu gatavs nobērt veselu virkni vārdu, kas apzīmē šaurpierību, ja kāds uzskata, ka ir kaut kādi pētījumi, kurus vajadzētu aizliegt. Es nezuskatu, ka zinātne mūs apber tikai ar neapstrīdām patiesībām, bet diskusija par zinātnikso pētījumu rezultātiem vispār neuzliek nekādus pienākumus kaut ko atļaut vai aizliegt. Izņemot, protams, pēkšņu vajadzību iedziļināties. Bet arī vajadzība iedziļināties nav tik obligāta, kā morālā panika par to. Nav jau tā, ka visi smārfonu lietotāji ir labi informēti, kā strādā viņu salīdzinoši jaunais hi-end čips, kas ir viņu telefonā. Ja tu esi kādā amatā, kurā ir jāpieņem kādi lēmumi, piemēram, politiķis, tad tava nevēlēšanās iedziļināties savukārt jau varētu būt pat amorāla.
Nākamā lieta jau ir nedaudz tricky - substanču lietošana medicīniskos nolūkos. On the surface tas izklausās salīdzinoši vienkārši. Tai pat laikā nākas atgriezties pie pirmā punkta, ka arī zinātne nav atbrīvota no maldiem. Tas ir tas pirmais pretnostatījums, ka zinātnei ir visas pareizās atbildes, un viss nezinātniskais ir maldi. Un es te neiešu sazvērestības teorijās, ka mums nebūt jāuzticās ārstiem, zinātniekiem un institūcijām kopumā. Pieņemt, ka nav universālas patiesības, un lietas mainīsies, nav tas pats, ka neuzticēšanās. Bet tas ir viens no sabiedrības gļukiem, ka viens apgāzts zinātnisks fakts var kļūt par dzirksteli veselam sazvērestību teoriju ugunsgrēkam.
Un tagad saliekot šīs lietas kopā, ka cilvēkiem ir nosliece uz maldiem un self-harm, un ka zinātnei ne vienmēr ir taisība, vai reizēm institūcijas netiek līdzi domas un zināšanu progresam, sanāk tāds kā trolley problem. Es primāri gribētu sev, bet plašākā kontekstā arī citiem, brīvību izvēlēties tās lietas, kas padara manu dzīvi labāku. Ar "manu dzīvi" es domāju dzīvi, kas pielāgota man, nevis labāku dzīvi uz kāda cita rēķina. Bet šīs brīvības nozīmē arī to, ka būs mājdzemdētājas, antivakseri un citi dīvaiņi, ko mēs parasti uzskatām par sabiedrībā kaitīgiem, un gribam likt cietumā. Mēs gribam novērst tos nevainīgos upurus, ko nes šīs apšaubāmās prakses. Bet vai mēs spējam uzskaitīt, cik daudz nelaimīgas, tukšas vai zudušas dzīves rodas no šīs ierobežotās brīvības izvēlēties? Un pat ja mēs pieņemam, ka mēs izglābjam vairāk kā iznīcinām, vai skaits ir objektīvi labākais rādītājs?
Es laikam nebūšu tāds anarhists, lai apgalvotu, ka mums būtu jāatbrīvojas no visiem sabiedrības regulēšanas instrumentiem, lai gan es nesen uzzināju, ka es patiesībā esmu un vienmēr esmu bijis diezgan liels anarhists, mani tomēr ļoti kaitina tas mūsu pāķiskums sabiedriskās domas attīstībā. Šobrīd varbūt pat vairāk kā citas reizes, īpaši tāpēc, ka notiek kaut kāda histēriska ķeršanās pie "tradicionālām vērtībām", kas nu jau ne tikai vēlas ierobežot dažādas brīvības, bet pat atgriezt kaut kādas viduslaicīgas institūcijas, un neviens pat nav gatavs reflektēt par to, vai tā ķeršanās gadījumā nav reflekss, un vai šis brīvais kritiens mums visiem vispār ir bīstams. - 0 rakstair doma
- Restorānu bizness 2025
- 15.3.25 13:10
- Izlasīju rakstu, kā restorānu apmeklētāji mēģina šantažēt resotrānus ar sliktām atsauksmēm, sūdzās par nepietiekami labiem skatiem, un prasa atmaksāt pārkinga sodus. Šis man atgādina storiju no suņu skoliņas par to, ka "sunim ir oportūniska daba". Jā, sure, suņiem. Dodiet cilvēkiem jaunus rīkus, un viņi jums parādīs jaunus radošus veidus, kā izspiest maksimālu personālu labumu no tiem, nedomājot par ilgtermiņa sekām.
No otras puses man ir arī robežas tam, cik tālu es spēju būt empātisks pret restorānu īpašniekiem. Bieži vien motivācija sākt restorāna biznesu pārāk neatškiras no motivācijas kļūt par influenceri, un tunča putas uz kaperu grauzdiņa ir tikai instruments šiem mērķiem. Es restorānos gribu redzēt niansētāku motivāciju par būšanu trendīgiem. Tie var būt veselīgi ēdieni, vietējie piegādātāji, rūpes par dzīvniekiem, godīga samaksa piegādes ķēdēs, vai pat visiem pieejamas sātīgas un veselīgas pusdienas. Un man reizēm šķiet, ka aroganti restorānu darboņi biežāk saskaras ar arogantiem apmeklētājiem. Man nevajag, lai man dod bezmaksas kūciņu, jo garneles nav šodien atlidojušas no Indonēzijas, un es pārāk nedusmošos, ja viesmīlis mani netīšām aplies no galvas līdz kājām ar kafiju. Abpusēja sapratne un cilvēcība kinda ir pietiekama, pat ja reizēm rīsi ir pārvārīti. - 0 rakstair doma
- 15.3.25 12:09
- vai Latvijā tiek lietots - kaut kur - ne obligāti tiesību aktos un politikas dokumentos - vārds "citādi spējīgie", vai arī tikai "personas ar invaliditāti" vai "īpašām vajadzībām"?
- 34 rakstair doma
- Andor
- 15.3.25 10:32
- Mūsu YouTube "draugs" Drew Gooden pastāstīja par seriālu "Andor", un to, ka tas ir labi uzrakstīts. Nevēloties uzņemties lielus riskus, un pārliecinoties par to, ka vesela virkne "vieglo" seriālu ir vilšanās, nolēmu dot iespēju šai "Star Wars" frančīzei. "Star Wars" principā bija iemesls, kāpēc no sākuma man šķita - huh, good to know, bet laikam nebūs gluži man.
Pēc pirmā sērijas novērtēju to, par ko runāja Drew. Es nebiju ārkārtīgi aizgrābts ar vidi, kurā viss notiek, bet secināju, ka tiešām notikumu virzība šķiet visai loģiska. Bet virzoties notikumos uz priekšu, dzīve arvien vairāk sāka atgādināt kino. Īmpērijā uzvaras sāka gūt tie spēki, kuriem pasaule ir kā austere, and you just drill, drill, drill. Visus, kas tam traucē, vajag vai nu pakļaut, vai iznīcināt. Jāsaka, ka impērija seriālā ir mazliet ciniskāka, represīvāka un augstprātīgāka, bet rebelions tur vēl ir visai dzīvs, kas ļauj saglabāt optimismu. Neesmu drošs par dzīvi.
JūTjūbē netrūkst vispādu apskatu par seriālā attēloto vidi un vēsturisko kontekstu dažāda veida distopiskām idejām. Lai gan simboli un vēstījums seriālā man šķiet mazliet vienkāršots, tomēr jāsaka, ka atmosfēra mani aizķer. Šķiet, ka es to minētu kā otru veiksmīgo lietu, kas tur ir labi atstrādāts. Ironiskā kārtā to mums visu delivero Disneja kompānija. Tagad, kad es strauji virzos pirmās sezonas beigām, es pamanu, ka "Andor" atkal parādās ziņu lentēs, un laikam tūlīt būs otrā sezona. Kas priecē, jo uz dažiem mēnešiem es būšu nodrošināts ar alternatīvām pretenciozam kino. I mean, nav ne vainas pretenciozam kino - es pat nespēju visam izsekot, cik ātri mainās kinoteātru repertuārs. Bet kaut kā ikdienas rutīna pēdējos mēnešus ir bijusi izsūcoša, un muļķīgi iet uz trīs stundu garām filmām pagulēt, tāpēc jāmeklē alternatīvas nepilnas stundas garumā. - 0 rakstair doma
- 15.3.25 08:17
- DELFI. Izrādās, ka teiciens "Happy wife, happy life" ir daudz vairāk nekā tikai populārs teiciens.
- 2 rakstair doma
- 13.3.25 20:02
- pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.
You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.
//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You - 0 rakstair doma
- a few good men
- 13.3.25 10:54
- Njā, pēc pagājušajām peripētijām ar Trampu, par kurām nav jēgas runāt, jo visi jau visu ir pateikuši, par šodienas paredzēto sarunu ar Pū ir arī diezgan pesimistisks noskaņojums.
Jo jāpiekrīt Portņikovam, ka Trampam jau reāli nav ar ko baigi piedraudēt Putinam.
Tāpēc P visticamākais viņu vienkārši pasūtīs, bet lai T varētu saglabāt seju, uztaisīs to tā, ka grib no ukraiņiem vēl kaut ko -- ko Trampam pasniegs kā kaut ko izdarāmu, bet kas reāli ies pāri ukraiņu sarkanajām līnijām.
Un tad viss sāksies no jauna, ka T spiedīs ukraiņus, jo viņi ir vienīgie, kam viņš var mēģināt uzspiest.
Teorētiska iespēja, ka viņš aizsvilsies par to, ka krievi viņam runā pretī, bet gan jau P viņu aptīs ap pirkstu. - 9 rakstair doma
- 13.3.25 09:47
- no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"
- 1 rakstair doma
- 13.3.25 08:45
- Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 21:38
- Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 20:57
- Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
- 0 rakstair doma
- 12.3.25 15:02
- turpinu savu šīsziemas galopu pa eiropu un varbūt jums azotē ir kāds zelta padomiņš Malagai?
(tajā trakajā haikā neiešu, man bail no augstuma, citi haiki gan ļoti vēlami!) - 11 rakstair doma
- 12.3.25 14:03
- Cilvēki vispār zina, cik forši ir vienmērīgi izbārstīt cukuru pa kapučīno putiņām? 🤔😂
- 1 rakstair doma
- 12.3.25 12:07
- laukos naktī uz sestdienu man elkonī iekoda ods.
niez joprojām
vēl es redzēju taureņus un kāšus, bet to vajadzēja ierakstīt cibā uzreiz, nu jau tas pavisam nav aktuāli. - 3 rakstair doma
- 12.3.25 10:24
- Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.
https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E
https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA - 0 rakstair doma
- 12.3.25 08:23
- Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.
- 3 rakstair doma
- Doechii - Anxiety
- 11.3.25 18:30
- Too soon?
https://www.youtube.com/watch?v=egemoVK0IKY - 0 rakstair doma
- 11.3.25 12:53
- Studio Ghibli "The Boy and the Heron" ("How Do You Live?") tematiski ir par Miyazaki sāpēm un nožēlu par to, ka nav spējis rast sev pēcteci.
- 1 rakstair doma
- 11.3.25 09:48
- Vakar tā "pastaigājos pa svaigu gaisu", ka šonakt nogulēju 10h. Ķermeniņš tik viegli šobrīd sagurst
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 06:36
- Būvēt tempļus ir kruta, bet man šķiet, ka es izdomāju workšopu Burnam, ko es varētu novadīt.
- 0 rakstair doma
- 11.3.25 01:07
- vakar vakarā tā pirms vienpadsmitiem minos uz pilsētu, no dzelzceļa muzeja uz lādējamās stāvvietas krūmiņiem pāri ielai atjoņoja kāds no tiem zebiekstveidīgajiem, bet neierasti īsu rumpi un ļoti tumšas krāsas
šovakar zaķusalā, kad ar usni gājām no pirts lekt daugavā, mums (vai drīzāk tomēr laipai) garām nopeldēja bebrs
pēc tam īsi pēc pusnakts braucu mājās pa mūkusalas ielu, pie apgriešanās spota pretī bibliotēkai kādu gabaliņu man priekšā izļepatoja prāvs zaķis un pa ielas vidu aizjoza augšā uz tiltu
pārbraukusi mājās, vispirmām kārtām nočekoju, vai eži jau pilnā sparā nejandalē pa dārzu
nejandalē, bet arī nedomāju, ka viņi vēl guļ, vnk nesatiku - 6 rakstair doma