lol, īstenticīgajam nevajag 'pierādījumus' par Dieva eksistenci, viņš dzīvo iekš Dieva. piemēram, Kirkegors ar apoloģētiku un argumentiem nenodarbojās, jo uzskatīja, kas tas būtu tikpat liels negods un ņirgāšanās, kā mēģinājumi pierādīt tā laika Dānijas karaļa eksistenci. tāpēc saprotams, ka tas, kas līdz šodienai ir cietis krahu, ir Dieva metafiziskošana, a la no sholastikas līdz Dekartam, utt, kulminējot metafizikas un līdz ar to filozofijas Dieva nāve - kas, protams, ir labi, jo atkrīt daudzi, kuri 'ticēja' balstoties uz viltus ticību - argumentāciju, cilvēka prāta spējām mēģinot novilkt Dievu līdz cilvēka mēram. tas, kas paliek pāri pēc metafizikas nāves, ir dzīvais Dievs.

protams, ateists var to noraidīt 'bez pierādījumiem', bet tad nav skaidrs (un vispār nekad nav skaidrs), kāpēc lai ateista 'atspēkojumi' (hahahah) vispār būtu saistoši ticīgajam (t.i., normatīvi tādā ziņā, ka ticīgais atmet).
ir grūti, teju neiespējami pārliecināt tos, kas r e d z Dievu un dzīvo iekš Dieva ikdienā, katru dzīves sekundi. man liekas, ateista 'argumenti' darbojas tikai uz šaubīgajiem, neizlēmīgajiem, neitrālajiem (remdenos izspļauj), "ne jā, ne nē" cilvēkiem. agnosticisms būtībā ir ateisms.

bet būt ateistam ir interesanti tādā ziņā, ka jūsu kliķei droši vien jāatmet 'mīlestība', un jāargumentē pret mīlestību, utml. kas ir slikti un skumji, diemžēl. par to, protams, liecina slavenu ateistu personīgās dzīves.

bet teikšu vienu, ateisms ir izdarījis milzīgu pakalpojumu cīnoties ar neīsto ticību, ateisms ir gandrīz kā apofātiskā teoloģija, kas ir ok. ja cilvēks ateista ņerkstēšanas rezultātā atmet ticību, tad tas tikai parāda, ka ticība viņā nekad nav bijusi.

Jā, tas ir labs jautājums. Jo abos gadījumos cilvēki grib piedabūt otru neatšķirties. Tiesa, šķiet, 'pierādīšana' pie apvāršņa parādījusies kristietības kontekstā, grūti iedomāties, ka maiji būtu cīkstējušies par Kecalkoatla esamības pierādījumiem, nemaz nerunājot par pirmatnējo meža kuiļu māti, utml, vienkārši, to, kas ir 'acīmredzams' nemaz nevajadzēja pierādīt, viņi tajā dzīvoja.

Varbūt tāpēc, ka krist. uzsvars uz neredzamo Dievu, bet ne viennozīmīgi, jo islāmā vai jūdaismā ‘pierādīšana’ nav tik aktuāla. Varbūt tiešām vienkārši filozofu strīds (un daļēji ‘evanģelizācijas’ prerogatīva, mēģinot šādi ar uzskatāmiem pierādījumiem zvejot dvēseles), jo kristīgajiem grieķu domātājiem, saduroties ar grieķu/romiešu kritiku, iespējams, vajadzēja sākt izvest sholastiskus pamatojumus (retorika?) No otras puses, Rakstos laiku pa laikam it kā saka, ka elku pielūdzēji alojas, pielūdzot nedzīvus, cilvēka darinātus koka gabalus, vai psalmu stilā ‘muļķis savā sirdī saka, ka Dieva nav’, tomēr nekur nesāk baigos pierādījumus un argumentācijas mākslu, viņiem D. Vienkārši ir, vai parādās, vai atklājas, vai demonstrē savu godību

16 Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.
17 Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās.
18 Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: "Ko šis pļāpa grib teikt? - un citi: šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs." Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.
19 Saņēmuši tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: "Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?
20 Jo tu runā mūsu ausīm svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir."
21 Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.
22 Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: "Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.
23 Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.
24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.
25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;
26 Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.
28 Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts.
29 Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.
30 Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.
31 Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem."
32 Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: "Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim."
33 Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.
34 Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.

lieliska diskusija. šis būs jāpārlasa vēlāk vēlreiz. te ir šādas tādas atbildes :)