Jā, tas ir labs jautājums. Jo abos gadījumos cilvēki grib piedabūt otru neatšķirties. Tiesa, šķiet, 'pierādīšana' pie apvāršņa parādījusies kristietības kontekstā, grūti iedomāties, ka maiji būtu cīkstējušies par Kecalkoatla esamības pierādījumiem, nemaz nerunājot par pirmatnējo meža kuiļu māti, utml, vienkārši, to, kas ir 'acīmredzams' nemaz nevajadzēja pierādīt, viņi tajā dzīvoja.

Varbūt tāpēc, ka krist. uzsvars uz neredzamo Dievu, bet ne viennozīmīgi, jo islāmā vai jūdaismā ‘pierādīšana’ nav tik aktuāla. Varbūt tiešām vienkārši filozofu strīds (un daļēji ‘evanģelizācijas’ prerogatīva, mēģinot šādi ar uzskatāmiem pierādījumiem zvejot dvēseles), jo kristīgajiem grieķu domātājiem, saduroties ar grieķu/romiešu kritiku, iespējams, vajadzēja sākt izvest sholastiskus pamatojumus (retorika?) No otras puses, Rakstos laiku pa laikam it kā saka, ka elku pielūdzēji alojas, pielūdzot nedzīvus, cilvēka darinātus koka gabalus, vai psalmu stilā ‘muļķis savā sirdī saka, ka Dieva nav’, tomēr nekur nesāk baigos pierādījumus un argumentācijas mākslu, viņiem D. Vienkārši ir, vai parādās, vai atklājas, vai demonstrē savu godību