Bet draudziņ, es to zinu. Runa ir tieši par to, ka ir izplatīti mēģinājumi argumentēt ticību, un no tā savukārt izriet, ka neticīgajam ir jāargumentē pretī, lai viņa neticība būtu derīga. Neesmu gan iedziļinājies, kā tas vēsturiski veidojies un kuri bija pirmie, kas sāka argumentēt — ticīgie vai neticīgie.