|
|
soikins | |
|
|
|
|
|
|
|
To, ka ezotēriķi ir ļoti izglītoti un zinātniski orientēti cilvēki, es jau sen zināju. Gandrīz katrā diskusijā agrāk vai vēlāk tiks pieminēta "enerģija" un tās vibrācijas. Savās ezotēriķu pērļu raktuvēs uzgāju ļoti interesantu "zinātnisku" komentāru no kāda ezotēriķa. Autors izsaka cerību, ka cilvēki ar zinātnisku uztveri sapratīs. Vai Jūs esat ar zinātnisku uztveri? " Esmu domājis, kā pašreiz notiek atlase starp labo un ļauno..Un izdomāju lūk ko...Tga dabas vibrācijas palēnām kāpinās, cilvēki kuru vibrācijas ir pietiekoši auxtas ir aptuvenā rezonansē ar dabu. Kad daba lēnām kāpina vibrācijas, cilvēka vibrācijas palēnām kāpj līdzi.. jo lielāka rezonanse ar dabu, jo mazāk cilvēki izjūt diskomfortu. Kad daba velk līdzi cilvēka vibrācijas, cilvēkam sākas visādas diskomforta sajūtas, jo rezonanse samazinās..Ja piem cilvēka vibrācijas netiek līdz dabas vibrāciju kāpumam, rodas lielāx un lielāx diskomforts - rezonanses trūkums - līdz cilvēka vibrācijas iziet ārpus dabas vibrāciju spektra un rezonanses vispār nau - tie cilvēki kuru vibrācijas nau rezonansē ar dabas vibrācijām pamazām degenerējas un viņu vibrācijas sarūk, jo daba vairs neuztur cilvēkam vibrāciju pastiprinošo rezonansi.. Ceru ka vismaz cilvēki ar zinātnisku uztveri sapratīs ;)" Un nedaudz vēlāk detalizetāks superteorijas skaidrojums: " vibrācija sastāv no amplitūdas un no frekvences...tga mainaas frekvence - paliek lielaaka.. lai saprastu rezonanses jēgu pilnīgāk, vaig saprast radioelektroniku. cilvēks ir kā pašindicējošais kontūrs - kondensatora lomu spēlē zeme, indukcijas spoles lomu spēlē cilvēx.. daba spēlē radioviļņu lomu, kas inducē kontūrā strāvu.. ja daba palielina radioviļņu frekvenci, tad lai inducētu kontūrā strāvu ir vai nu jāsamazina kondensatora kapacitāte, vai arī jāsamazina spoles induktivitāte proporcionāli frekvences pieaugumam.. zeme, samazina savu kapacitāti, bet ja cilvēx nespēj pārregulēt savu indukcijas spoli, tad viņā vairs neinducējas strāva un viņš paliek bez enerģijas... Protams kondensators, indukcijas spole un elektriskā strāva ir tikai principa piemērs, runa iet par citām enerģijām, bet princips paliek viens. Uzraxtīju gandrīz tikpat sarežģītu textu kā tu, tikai ar zinātniskās ticamības momentu ;)"
Tags: ezotērika, pseidozinātne, skepticisms
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ko nu saucam par zinātnisku uztveri.
Cik sapratu, teksta izpratnei ir vajadzīgas šādas tādas zināšanas par fiziku un elektroniku. Šķiet, ka ar "zinātnisko uztveri" autors bija domājis šīs zināšanas, kas, manuprāt, nav pareizi.
Zinātnieks formulētu hipotēzi kā fenomena izskaidrojumu un veiktu eksperimentus, kas pārbaudītu viņa hipotēzes pareizību. Autors ļoti labi iesāka: "Esmu domājis, kā pašreiz notiek atlase starp labo un ļauno..Un izdomāju lūk ko...". Munms ir hipotēze. Autors balstās uz teoriju: "vibrācija sastāv no amplitūdas un no frekvences..." Teicami - teorija apvieno loģiskā veselumā dažādas hipotēzes, palīdz formulēt jaunas. Šī tad arī būtu zinātniska uzvedība.
Atliek pēdējais solis - eksperimenti. Autoram ir jāizveido eksperimentu sērija, kas demonstrētu, kā praksē apstiprinās viņa prognozes par labo un ļauno cilvēku atlasi. Jāatrod sakarība starp cilvēka pagrimuma ātrumu un viņa svārstību atšķirību no dabas svārstībām. Šīm svārstībām jābūt izmērāmām, protams. Tāpat arī gala rezultātam - ka cilvēks ir atlasīts kā labais vai ļaunais.
Process ir iteratīvs. Katrā eksperimentu etapā var izrādīties, ka ir kaut kas jāmaina iepriekšējās zinātniskā pētījuma stadijās.
Zinātniskā uztvere, tātad, būtu domāšanas veids, kas tiektos pārbaudīt hipotēzes un iegūt ticamus, pārbaudāmus un atkārtojošos rezultātus, kuri sakrīt ar prognozēm.
Veiksmi autoram dabas svārstību frekvences mērījumos.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Tas vispār ir tāds interesants fainomens: tie, kuŗu darbība ir izteikti pretēja kaut kādiem principiem, bieži vien ļoti aktīvi apgalvo, ka tieši šos principus viņi sargā un ievēro. Piemēram, sūdu metēji tak apgalvo, ka viņi cīnās par dēmokratiju. Un ezotēriķi apgalvo, ka ir ļoti zinātniski. Ar to viņu zinātniskumu ir tā, ka viņi paņem dažus zinātniskus jēdzienus (lai arī, iespējams, lieto tos nepareizi) un pat cenšas ieviest kaut kādu sistēmu savā mācībā, tāpēc no malas tas varbūt pat izskatās visnotaļ zinātniski. Piemēram, mans jau minētais paziņa, kam patika Štoknis-Kalns stāstīja, ka viņš dvēseli skaidrojot drusciņ līdzīgi tam, kā strādā datori, un datori tak tā var strādāt, vai ne? Nu, tad kāpēc gan ne dvēsele? Vai, piemēram, man ir brīnumjauka grāmata, izdota 1871. gadā, kuŗas autors apgalvo, ka patiesi zinātniski pētījumi apliecina to, ka zeme ir plakana. Viņš sniedz neskaitāmus piemērus, aprēķinus, eksperimentu aprakstus un ko tik vēl ne. Tagad šo cēlo patiesās zinātnes atklāšanas jēgu pārņēmuši kreacionisti, kas apgalvo, ka patiešām zinātniski pētījumi pierāda, ka zeme ir 6000 gadus veca. Tomēr šo jauniešu "zinātniskā metode" beigu beigās tomēr nav nekāda zinātniskā metode. Viņi sāk ar kādu kategorisku apgalvojumu un tad piemeklē piemērus realitātē, cik nu viņiem labi tas sanāk, tai pat laikā ignorējot piemērus, kas pierāda pretējo. Piesaucot Bēkonu, viņi ir tie zirnekļi, kas ir uztaisījuši brīnumjauki sarežģītu tīklu, taču tas nācis no viņiem pašiem, un ar reālo pasauli tam pavisam maz sakara -- ja daudz, tad tas piestiprināts dažiem stiebriņiem, lai pavisam nesabruktu. Savukārt zinātniskā metode, atkal citējot Bēkonu, ir līdzīga tam, ko dara bite -- tā savāc materiālu (faktus) no dabas un pēc tam apstrādā, radot kaut ko jaunu. Starp citu, komentārā par dziedinātāju Jencīti es jau minēju, ka drīz vajadzētu būt dziedinātajiem homoseksuāļiem. Un ir! Aizraujošs raksts publicēts jaunajā republika.lv vai http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=273175. Puisim nevajadzētu kautrēties, bet gan rakstīt grāmatas un braukāt pa baznīcām. Tagad ļoti gaidu profesionālus evolūcijas noliedzējus -- kaut kādi sīki aizmetņi jau ir, bet līdz lielo sludinātāju apmēriem viņiem vēl tāls ceļš ejams.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|