Otro reizi - pirms aizlidošanas no Francijas - braucu uz Atlantijas okeānu. Tur ir brīnišķīgi, okeāns nepieļauj vispār nekādus kompromisus. Nevienam tur nav nekādas teikšanas viļņu priekšā, tie ar spēku gāž pret krastu. Tumšādaino francūžu āda skaisti kontrastē ar tirkīza ūdeni. Palmas. Vīns un saldējums. Sērfa dēļi, ūdens putās un bērnu smiekli. Visa Bordo tādā maigā smilšu krāsā; vienstāvīgās, cieši blakus saceltās mājiņas sedz sarkani dakstiņu jumti, daudzām virs logiem ir akmens maskas, katrai sava, atšķirīga grimase. Cilvēki ir mierīgi, smaidīgi un nesteidzīgi.Man te ļoti patīk, bet es gribu mājās.