baigi gribētos tagad uzpīt vainagu un bradāt pa pļavu rasā, un skatīties kā izdziest ugunskurs līdz ar pirmās gaismas uzaušanu, un saēsties sieru līdz bezjēgai un varbūt pat mazliet šašliku un alu, un runāt latviski, un dziedāt latviski, un pat gulēt teltī, kamēr apkārt skan sienāži. bet man nav nekā no tā visa, jo esmu emigrācijā un skumīgi.