pulkstens ir 6.39. esmu nomodā no aptuveni 5.00. aizeju uz virtuvi, skatos uz hosteļa ledusskapja mirgojošu cipariņu, bet es tāpat tik tālu neredzu bez kontaktlēcām. manā istabā guļ itāļu sieviete, kas vakaros runā ar sevi, tāpēc jāpiekodina sev nopirkt ausu aizbāžņus, galvenokārt gan tāpēc, ka aiz loga visu laiku ir troksnis, garām brauc mašīnas un motorolleri - kad mēģini gulēt, izklausās pēc motorzāģa, kas fonā visu laiku cērt kokus. no tā nav izejas, jo balkons jātur vaļā, citādi nav gaisa un ir pārāk karsti. psc, cik daudz no kā patiesībā nav izejas. vakar peldējos. naktīs istabā spīd oranža laterna, koka slēģi sadala gaismu līnijās.