non compos mentis [entries|archive|friends|userinfo]
snu

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 22nd, 2007|10:23 pm]
Nebūs nekā, jo Dievs ir miris.
Link1 comment|Leave a comment

[Mar. 19th, 2007|10:47 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Tom Waits]

Dievs esot visur, zālē ko saminam ar kājām, debesīs kur paceļas cigarešu dūmi, sievietē ko mīlu, ko pavedu, kurā ieeju. Divu katešu summa kvadrātā ir vienāda ar hipotenūzu kvadrātā. Vienkāršākā teorija pasaulē. Varbūt tomēr Dievs arī ir vienkāršs, tikai lai cilvēks tam noticētu nācās padarīt to sarežģītu, neizprotamu, cilvēka prātam neaptveramu, augstu debesīs, tālāk no grēka?
Ja kādreiz apgalvošu, ka man ir vienaldzīgs apkārtējās sabiedrības viedoklis, ticiet man melošu.
Link1 comment|Leave a comment

[Mar. 18th, 2007|11:12 pm]
[Current Mood |miers]

Un skaisti mirt prot tik
Romeo un Džuljeta
Pārējiem bij nāves izķēmotām sejām
Cik jēli!
Mirt ir cēli
Par mīlestību, karali un dievu
Par valsti, zemi, bērniem
Ak, tik nesaprotu vienu
Kādēļ kad mirstu viss vienaldzīgs tas šķitums
Kādēļ man sevis ir tik žēl
Un miesa sāpēs kliedz
Kā jaunavību zaudējusi kalpu meita
Pēc karavīra varmākas?
Link1 comment|Leave a comment

[Mar. 18th, 2007|11:02 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |klusums]

 

Kails ķermenis patiesība? Nezvērs! Ceļos tā priekšā lokos un klanos, tā patiesība mana vienīgā tur metru no manis atdusas. Varbūt, ak maldos bet jūtu ka mīlu, šo tik pazīstami nepazīstamo kailumu Tavu. Tomēr pieļauju iespēju ka tie tik naksnīgie māņi un kailums vien mana prāta iedomu tēls aukstumā ziemas, kad siltumam pretī tiecas visa būtība. Kad zālei zem sniega siltāk par cilvēku kažokā, jo tā seja ir kaila, vaibstos samanot patiesās sāpes. Tās viena, ak raudi dvēsele mana šovakar pēc laimes un dieva.

Link1 comment|Leave a comment

[Mar. 14th, 2007|10:24 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |klusums]

Es iegāju lielveikalā, tas vairs nebija kā toreiz pirms gadiem piecpadsmit vai pat divdesmit, kad kaimiņš bija gatavs tikko saldējamā letē veco perētāju kārno miesu dēļ padarīt miesa grēku pie sava kaimiņa. Kurs smakas lika aizmirst par izsalkumu un atcerēties nelabumu, un kasiere pie tukšās kases neticēja ja teicu, ka papirosus pērku tēvam, vienkārši nedeva. Atceraties kā vecāki grieza talonus no lielajiem kartona palagiem, lai saņemtu cukuru, šņabi traktoristam, kurš par to uzara mazdārziņā kartupeļu vagu tiesu? Jau toreiz lielveikali bija dalīti – gastronoms, maizes veiklas, piena un dārzeņu veiklas. Tikai toreiz pārejas nebija nosegtas ar stiklotiem jumtiem, bet bija jāiet pa lietu un dubļiem? Toreiz prata novērtēt esošo no izvēles neesamības.
Tagad ieeju lielveikalā paraugos uz kasēm, vai garas rindas, ja garas dodos uz nākošo ap stūri. Ja tomēr ieiets, vispirms sagaida saimniecības preces, zeķes un pat televizori, tad maize un piena produkti, tālākā galā iesprostoti plēvēs manī noraugās liesi karbonādes gabali, cepetis nosmacis bēdīgi skatās. Viss tik garšīgs un iekārojams, bet mans iepirkumu groziņš tukšs, nespēju aptvert ko vēlos. Augļu jūra no zemēm par kurām stāsta televīzijā no reklāmas brīvajā laikā. Alkohols, neko par to nenopirkt, bet vismaz sniedz aizmirstību. Sulas un kafijas, konservi mana dienišķā maize. Grāmatas visbeidzot un žurnāli tik glancēti...
Vienaldzīga kasiere, kura nogurumā nemana ne paldies ne lūdzu...

Sentimentālisms laikam tas saucās.

Ķieģelis mans draugs
Tas klausās sienā iemūrēts
Tam nerūp jūtas manējās
Tas smejas piesarcis
Link1 comment|Leave a comment

[Feb. 22nd, 2007|11:25 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Tom Waits - More that rain]

Aizlīdu mēnesim aizmugurē, paslēpties. Skatam pavērās mēness mugurpuse, tukša un tumša, bez romantiskām notīm vai aukstuma dārziem ziemas spelgonī. Tukšums un klusums, nevienam neredzams miers, vismaz daļa manis netiek raustīta, pamanīta un mēģināta pārmainīt pēc citu vēlēšanās, jo aizmugurē nokļūst nepazīstami, bet tik ļoti zināmi kosmonauti.

LinkLeave a comment

[Feb. 17th, 2007|12:04 am]
[Current Mood |miers]
[Current Music |klusums]

Uzlej krējumu pa virsu, varbūt tad nepamanīs neizdevušās pankūkas...

Var tik daudz spriest un šausmināties par nāvi, pretoties tai, bet tomēr kādā brīdī tā ir klāt un pa muti kāpj nelaba smaka. Nežēlastība pret dzīvniekiem, tos nogalinot ar elektrību. Bet vai kāds painteresējās kāpēc pārgāja no naža uz elektrību? Jo pieprasījums pēc gaļas ir audzis līdztekus dzimstības palielinājuma, līdztekus tam ka mēs dzīvojam ilgāk, līdztekus tam ka cilvēku ir savairojies kā odu pēc siltas ziemas. Vai tad tā beigās nesanāk cīņa pašiem pret sevi?

Nežēlība ir paslēpta, mēs jau nē, mēs pret vēršu cīņām, pret kariem un mēri. Ai, odu nospiedu, bet tas jau tikai labi, kož maita. Melu laikmets... Melot pašiem sev ir kulminācija, nez kāds būs nobeigums un ko epiloga vietā teiks Dievs par mums?
LinkLeave a comment

[Feb. 14th, 2007|10:04 pm]
[Current Mood |miers]

Pieminot izrādītu savu nepatiku, stimulē svešo interesi par tās cēloni.

 

Nepiesprādzēties nedrīkst, apdraud dzīvību. Smēķēšana nogalina, rada dzimuma mazspēju, izraisa sirds un asinsvadu slimības. Alkohols ir kaitīgs. Narkotikas kriminālnoziegums. Nepasterizētu pienu nenopirksi ja vien nav vecmāmiņa laukos. Gaļai ir derīguma termiņš un cūku drīkst nokaut tikai sertificētā kautuvē. Viens putns saķēra gripu iznīcinām visu sugu. Gripas pandēmija – desmit slimnieki valstī, visi izveseļojās. Nedrīkst, kaitīgi veselībai, bīstami, noziegums, grēks, aizliegts, izlietot līdz...  Nez vai kāds ir apkopojis statistiku cik ir ar likumu noteiktu aizliegumu, cik ar MK noteikumiem, cik ar ES direktīvām un regulām? Cik baznīcas, un cik sabiedrības? Vienam cilvēka mūžam par daudz aizliegumu. No kā tie pasargā? Cilvēku no cilvēka? Vai varbūt lētāko agregātu no pāragras salūšanas? Valsts katru gadu aprēķina cilvēka amortizāciju, ko vēlāk izmaksā pensijas pabalstā, ja vien agregāts izdzīvo līdz tai.

Sviests ne? :)

 

Es negribu piesprādzēties, apzinos, ka apdraudu savu dzīvību. Gribu smēķēt, jo tas man sagādā baudu, ali arī nogalina un rada dzimuma mazspēju. Man garšo viskijs, lai kaitīgs, toties reibums sniedz aizmirstību un paģiras. Narkotikas? Katra brīva izvēle no kā kļūt atkarīgam. Gribu rūgušpienu ar kanēli un cukuru, lai arī varu dabūt sarejamo. Izaudzēto snuķi pats bērēt, cept aknas un ieraut šļuku šņabja. Kūpināt alkšņa malkā. Un no zarnām veidot asinsdesas. Kāpēc neļauj dzīvot kā es gribu? Kāpēc tik ļoti rūpējas par mani, par manām interesēm, tai pat laikā konstatējot graujošo statistiku, ka cilvēki nejūtas laimīgi, cilvēki nodzeras, cilvēki pazaudē mērķi strādājot, cilvēki... Kam izdevīgi?

Link2 comments|Leave a comment

[Feb. 11th, 2007|12:25 am]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Rammstein]

Izraušanās, piepildījums un neziņa par rītdienu.

 
 

Krīt koki
un zari negrib degt!
Tie klusi sīc
Pēc dzīvības un vēja vēdām kauc
Tie brīvi bija, nu gāzti, miruši...

 

 

Pirms daudziem gadiem mani iepazīstināja ar sievieti, sauksim par Beati, precētu, ar bērniem, un tomēr pirmais ko izdarīju – noskūpstīju. Pēc tam bija divas burvīgas dienas un viena kaislīga nakts, bez mīlēšanās. Tagad jau vairākus gadus vienā un tai pašā mēnesī tiekamies, runājam, smaidam, koķetējam, varbūt pūlī nevienam neredzot skūpstāmies un atvadāmies atkal uz gadu. Tā ir skaisti, neparasti.

Kādu laiku atpakaļ darba jautājumos nācās kontaktēties ar meiteni, kurai ienākot birojā muguras smadzenes (un zemākās smadzenes) sāka alkt, bet viņa bija un vēl joprojām aizņemta. Nesen dzērām kafiju un meitene izteica domu, ka varbūt vēlāk mēs varētu... varbūt. Pajautāju - esmu Tev rezerves variants? Vai vienkārši Tu zini, ka pēc laika mierpilnā mīlestība nespēs pilnībā Tevi aizpildīt?

 

Sen atpakaļ sacentos ar puisi dēļ burvīgas būtnes, viņa izvēlējas stabilitāti. Tagad sūta man ziņu, ka redzot sapņos, tādos par kuriem nerunā publiski. Vai tiešām?

 

Ir grūti nostāties pie vienas zvaigznes ja debesis ir ar tām nosētas, gribas tās visas apskatīt, iepazīt.

Link8 comments|Leave a comment

[Jan. 20th, 2007|11:33 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Kino - Neveselaja Pesnja]

Viltus sajūsma noveco kopā ar Tevi...

 

Tik daudz cilvēku, un katram sava aizraušanās, savs prieks par ko smaidīt un asaras arī savējās. Mēs salasāmies slēgtās un atvērtās kopās, sadalāmies par interesēm, sapņiem, ilūzijām un sāpēm. Ieraušamies dzīves plauktiņā un esam laimīgi. Vismaz lielākā daļa. Melos tas, kurš teiks, ka tā ir ilūzija, vai sēdēšana vienā noteiktā plauktiņā nespēja ļauties kam vairāk, jo nav daudzu, kuri izvēlējās piespiedu kārtā.

 

Noliedzot savas esības laimi, runājot par esības sāpēm es atzīstos, ka esmu mazohists. Viens no tiem, kuri izmisīgi visu savu apzināto un arī neapzināto dzīves laiku meklē savu kungu, savu sadistu. Vai tā būtu mīlestība, vai darbs, bet varbūt klusa vientulība un nekā nedarīšana. Kādam māksla, mūzika, dzeja. Esat pamanījuši, ka reti kuram no mazohistiem izdodas tā pa īstam pakļauties, izbaudīt šīs esības sāpes? Pārsvarā tikai interesants cilvēks, kuru šad un tad var satikt, parunāt. Ar laiku apjaust, ka viņš maļ vienu un to pašu košļājamo gumiju jau trešo gadu. Varbūt mazliet no citas puses, bet doma palikusi nemainīga, bez attīstības, jo viņš nav atradis savu sadistu. Viņa esība joprojām ir sāpes.

LinkLeave a comment

[Jan. 18th, 2007|11:04 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Di.fm]

Rīta kafijas biezumi vakarā graužas starp zobiem un mēli. Garšīgi.

 

Gribējās pateikt ko nozīmīgu, bet vienīgais nozīmīgais ir biezumi...

LinkLeave a comment

[Jan. 16th, 2007|10:37 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Amorphis - Cares]

Garlaicības mākti sabraukti kaķi

Pieceļas un dodas viens otra zarnas uzlasīt

 

Miroņu pilnas ielas, mājas un dzīvokļi. Klusuma nomāktas aizveras acis, atsaitēts žoklis, lai mute stāv ciet, sasietas rokas. Smaka, baisma tik tālu, ka dzīvo brokastis paliek aiz ēkas stūra. Nāve ir šausmas, nepieņemam, nepiedodoša. Tā dvēseli zaudējušo ķermeni loka pēc sava prāta, varbūt mēģinot iedēstīt kādu daļu no sevis, jo nebūt dzīvam nozīmē nebūt vispār. Nežēlīgi, pretīgi, bezgaumīgi un neinteresanti? Protams, kamēr tas neskar. Kamēr atgriežoties no darba neieraugi uz ielas guļošo, kamēr Tev nepazvana un satrauktā, klusinātā balsī nepaziņo, ka kāds tuvinieks, draugs bijušais klasesbiedrs, mīļākā, vai mīļākais nav sastapis dvēseles aiznesēju. Kamēr pie Tevis esot pusnomodā, pus nemaņā ierodas Veļu māte ar pārmetumu, ka neesi sen nācis sērst viņas sētā. Kamēr automašīnas priekšā strauji tuvojas divi starmeši, kuri pēc mirkļa pārtop asiņu jūrā no blakussēdētāja vēnām.

 

 Skumīgais nomāc, skumt neviens negrib, bet skumjas pavada mani, jo bez tām neprastu priecāties. Bez tām neprastu mīlēt un klausīties stundās, sekundēs, smaidos un asarās.

LinkLeave a comment

[Jan. 12th, 2007|11:58 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Godgory- - Resurrection]

Kad izžuva straujš strauts varēja salasīt gludi nopulētus akmeņus, ieraudzīt tukšumu, kurš palicis pēc, kad ūdens bija aiznesis prom to ko cilvēki, vējš un gadalaiki bija sabēruši tajā.

LinkLeave a comment

[Jan. 11th, 2007|10:25 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Armin van Buuren]

The Lord is in throne*!  )

Link4 comments|Leave a comment

[Jan. 9th, 2007|11:06 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Rob D]

Es nokāpu lejā. Te krietni vien labāk. Starp milžiem ir milzīgas ambīcijas un tie paši sīkumu, kas lejā. Tikai te tie ir patiesāki, atvērtāki. Tur augša katrs (tai skaitā es) no sevis iedomājāmies un domājam vislielākais milzis esam, vai vismaz vislielākā milža tuva persona, kurai ir vara. Tomēr nepamanīju, ka strīdos par sīkumiem, par kapeikām, kā vienkāršs ubags.

Un ubags ir labāks, jo neslēpjas aiz sarunām par Dievu. Tas pastiepis roku klusē, jo par Dievu nav jārunā, tam vai nu jātic vai jāaizmirst. Pitagora teorēma šeit nederēs.

Dubļos nobridies metāla savācējs apkrāps par kilogramiem, bet vismaz acīs skatoties. Šeit lejā ir sava viltība, bet cilvēcīgāka, tā nav kliegšana uz pakalpojuma sniedzēju un ielīšana klientam tumšākajā vietā bez ziepēm. Varbūt tā ir nauda, kas dara mūs inteliģentus, rada vēlmi būt labākiem, nepatiesākiem nekā jau esam? Vieni vienīgi jautājumi un meklējumi, dažreiz ar atbildēm, savukārt brīžiem ar papildus jautājumiem.... Dzīve ir dīvaini skaista...

 
 
Šodien viens puisis par kraušanu piecu stundu garumā saņēma vienpadsmit latus un bija laimīgs, līdz neiegrozīju viņam, ka par tādu naudu neviens nebūt pirkstu pakustinājis.... Cik dažreiz maz vajadzīgs, ja nepazīsti dzīvi.... bet varbūt viņš to pazīst un izprot labāk par mani?

Link3 comments|Leave a comment

[Dec. 27th, 2006|11:00 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Tom Waits - More that rain]

Tik nesaki, ka smuki

Tas kauciens aizsista suņa

Tik nesmaidi, nežēlo

Kas sabraukts lai paliek

Lai smird un sapūst

Jo neraks to it neviens....

 

 

Paklupis savās kurpju šņorēs maz bērns nokritis raud un spārdās ar kājām....

LinkLeave a comment

[Dec. 12th, 2006|11:16 pm]
[Current Mood |klusums]
[Current Music |miers]

 

  Sieviete, vai varbūt Sievietes daudzskaitlī? )

Link3 comments|Leave a comment

Cik kopējām interesēm jābūt, lai būtu kopā zaķis ar lāci? [Dec. 1st, 2006|11:08 pm]
[Current Mood |izsmiekls]
[Current Music |Wolf]

Vēl puse aknas vesela
Un plaušas kilometru noskriet spēj
Pat mati ir
Nav alus vēdera
Ak, preci mani daiļava...




Link2 comments|Leave a comment

[Nov. 3rd, 2006|11:16 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |Tom Waits - More that rain]

Tom Waits/K. Brennan )
LinkLeave a comment

[Oct. 27th, 2006|10:42 pm]
[Current Mood |miers]
[Current Music |David Bowie]

Bez tā nevar dzīvot
Tik būt
Link1 comment|Leave a comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]