|
Feb. 17th, 2007|12:04 am |
Uzlej krējumu pa virsu, varbūt tad nepamanīs neizdevušās pankūkas...
Var tik daudz spriest un šausmināties par nāvi, pretoties tai, bet tomēr kādā brīdī tā ir klāt un pa muti kāpj nelaba smaka. Nežēlastība pret dzīvniekiem, tos nogalinot ar elektrību. Bet vai kāds painteresējās kāpēc pārgāja no naža uz elektrību? Jo pieprasījums pēc gaļas ir audzis līdztekus dzimstības palielinājuma, līdztekus tam ka mēs dzīvojam ilgāk, līdztekus tam ka cilvēku ir savairojies kā odu pēc siltas ziemas. Vai tad tā beigās nesanāk cīņa pašiem pret sevi?
Nežēlība ir paslēpta, mēs jau nē, mēs pret vēršu cīņām, pret kariem un mēri. Ai, odu nospiedu, bet tas jau tikai labi, kož maita. Melu laikmets... Melot pašiem sev ir kulminācija, nez kāds būs nobeigums un ko epiloga vietā teiks Dievs par mums? |
|