[ | Current Mood |
| | miers | ] |
[ | Current Music |
| | Rob D | ] |
Es nokāpu lejā. Te krietni vien labāk. Starp milžiem ir milzīgas
ambīcijas un tie paši sīkumu, kas lejā. Tikai te tie ir patiesāki, atvērtāki. Tur
augša katrs (tai skaitā es) no sevis iedomājāmies un domājam vislielākais
milzis esam, vai vismaz vislielākā milža tuva persona, kurai ir vara. Tomēr nepamanīju,
ka strīdos par sīkumiem, par kapeikām, kā vienkāršs ubags.
Un ubags ir labāks, jo neslēpjas aiz sarunām par Dievu. Tas
pastiepis roku klusē, jo par Dievu nav jārunā, tam vai nu jātic vai jāaizmirst.
Pitagora teorēma šeit nederēs.
Dubļos nobridies metāla savācējs apkrāps par kilogramiem, bet
vismaz acīs skatoties. Šeit lejā ir sava viltība, bet cilvēcīgāka, tā nav kliegšana
uz pakalpojuma sniedzēju un ielīšana klientam tumšākajā vietā bez ziepēm. Varbūt
tā ir nauda, kas dara mūs inteliģentus, rada vēlmi būt labākiem, nepatiesākiem
nekā jau esam? Vieni vienīgi jautājumi un meklējumi, dažreiz ar atbildēm, savukārt
brīžiem ar papildus jautājumiem.... Dzīve ir dīvaini skaista...
Šodien viens puisis par kraušanu piecu stundu garumā saņēma
vienpadsmit latus un bija laimīgs, līdz neiegrozīju viņam, ka par tādu naudu
neviens nebūt pirkstu pakustinājis.... Cik dažreiz maz vajadzīgs, ja nepazīsti
dzīvi.... bet varbūt viņš to pazīst un izprot labāk par mani? |