Netikumiskais, bez atbildības, bez sapņiem, tikai ar vienu patiesu interesi – nokniebties. Viens tikai dīvaini, atsaka sievietēm. Atsaka tik daudzām un ar tik maz kniebjas. Radījis ilūziju apkārtējiem, vai varbūt paslēpis pats sevi no sevis?

Piesmēķēta guļamistaba, klusums un mūzika vienlaicīgi, pievelkošās sāpes vārdos, smieklos un izsmieklā. Var jau būt, ka kādreiz tas viss mainīsies.

Lēni noliecoties, kaislīgi skūpstoties, maigi miegā pieskaroties cilvēks atdod un iegūst visu un reizē neko. Tomēr bez tā mokas, pārdzīvo, kļūst par dīvaini citu acīs. Vai varbūt vienkārši slēp savu seksuālo orientāciju? Kāda gan daļa citiem ar ko tu vai es guļu? Ja skauž, tad tā arī pasaki nevis satraucies, nosodi, atbalsti. Kāpēc gan otra cilvēka ēšanas paradumus nenosodām, neatbalstām? (Izņēmums vienīgi trakie veģetārieši un daži sektanti)

Citu ambīcijas, pārliecība, ka Tev to vajag liek dažreiz aizmirst Tavas personīgās ambīcijas, pārliecību. Sabiedrības pieņēmumi ar laiku kļūst par cilvēka pieņēmumiem un pamatu dzīvei. Vajag tak uz vispārēja fona izcelties, vai varbūt saplūst?

Kur sniegs? Dievs ir novērsies no mums, samaitājis laiku, samaitājis ūdeni un lēnām ļauj mums izmirt. Tas ir krietni vien nežēlīgāk kā cieta Sodomas un Gomoras degošie iedzīvotāji. Lēni bez sāpēm mēs iznicinām sevi, un Dievs nav ņēmis pie tā dalību, tikai noraugās ar skumīgām acīm, kā doto iznīcinām lepodamies.

Tu esi nomainījusi dzīvokli, vai atkal darba vietu?

(*tualetes pods slengā)