Wow! Blast from the past! Turiet mani četratā!
Nē, nu es neteikšu, ka būtu nepatīkami. Paldies, paldies! [fonā skan lēni, pieklustoši aplausi]

Nebija ne mazākās nojausmas, ka kāds šajā aizaugušajā kaktā varētu vēl kādreiz maz ielūkoties un nokomentēt 4 gadu vecu raksta galu tēmā, kurā tiek cilāts jautājums par teju desmit gadu vecu ierakstu restaurēšanu. Ja atmetam pavisam nopietni slimos, tad to, principā, varētu izdarīt tikai: a) sendienu varoņdarbu līdzgaitnieki, pilnīgi saprotamā un mazohistiskā vēlmē uzplēst savas atmiņu rētas, lai vēlreiz pārliecinātos, ka nostalģija cērt sāpīgi, toties trāpīgi; b) vēsturnieki-ekonomisti cerībā izprast vieglā un smagā alkohola patēriņa korelāciju ar interneta vispārējo degradāciju minētajā laika posmā; vai arī c) kāds iemaldījies gerontofīls, kuram vienkārši patīk vecas lietas. …vai arī mans psihiatrs, на худой конец. Jā, tādi viņi ir, tie psihiatri.

Nu OK. Es centīšos kaut ko atrestaurēt no tā visa, bet nu viegli tas nebūs.

Atmiņu atskalošanas procesa ietvaros katram normālam cilvēkam būtu gan arī jāsaprot, kāpēc viņš to dara. Šajā gadījumā man nav nekādu personisku motīvu.

Vēl jo vairāk tamdēļ, ka visi 100% manu ierakstu šī brīža laika nogrieznī izskatīsies samērā debīli. Bet, lai nu iet. For a record.