multiplā skleroze vs vienkārši nemiers
šorīt man kārtējo reizi likās, ka man ir multiplā skleroze, bet drosi vien nav, jo pargaja pec kafijas un kruasāna (ogļhidrāti un kofeīns)

kāpēc kārtējo ? bioķīmija, vis sir bioķīmija:
1) lai atbrīvotos no tauku slāņa, ierobežoju ogļhidrātus: tas, starp citu, ir daudz efektīgāk, kā ierobežot taukus (nu, neveselīgos taukus ar ierobežoju, bet principa visa sakne slēpjas miltos un cukurā, respektīvi, maizē, vīnā, pastā, augļos un sushi)

2) bet - no ogļhidrātu trūkuma rodas anxiety - trauksme, vārdu sakot nemiers un satraukums, viegla panika un ajajaj
jo samazinās serotonīns, bet pieaug adrenalīna līmenis asinīs
tur neko īsti nevar darīt - tāda ir partikas ietekme uz organisma bioķīmiju

3) un tralalaa! anxiety rada tiesi tos pašus simptomus kā multiplā skleroze (MS) (radiniecei ir, lidz ar to labi parzinu sos simptomus):
roku kāju tirpšana, reiboņi, vājums, utt utt sūdīgākais tas (pie MS), kas viss šis neglabjami un neārstejami progresē līdz paralīzei un nāvei

man pat dakters nosūtīja uz EMR: eletromiografia - parbaudīja, kā nervi sūta signalus, nu, izrādījās, ka sūta bez problēmam (nu tas it kā bija parbaude uz MS un citiem neiroloģiskiem sindromiem)

4) atliek tikai mierināt sevi ar domu, ka neesmu vienīgā : the tendency for anxiety sufferers to equate all these weird and wonderful physical sensations as MS (multiple sclerosis) is incredibly common

5) bet neko: kad trauksme sasniedz robežu, apriju ogļhidrātu porciju, pārliecinos, ka nav man MS - bet šis palēnina vājēšanu uz kādu dienu vai divām !

es pat neprasu padomu, jo te padoma nav - gribi pēc 40 un ar manu konstitūciju būt tievs - rēķinies, ka tas nav viegli