Man te uzdeva jautajumu “Kā Tu paspēj to visu?” un tad es palasīju cibu, kur visi (dazi) tik aizņemti, tik aizņemti

Es arī kādreiz biju pārgurusi un pārskrējusies būtne (atceries, mammu, kā tu sēdēji uz trepēm un raudāji ?)
- esmu apmēram 150 x stāstījusi savu sūro dzīves stāstu: man ir darbs (visi eiropas ezeri), komandējumi, māja, doktorantūra (bija), bērns, sadzīves rūpes, mašīnas apskates un mājas remonti un salūzusi santehnika un darbu saraksti līdz zemei un neviena palīga, nekada atspaida, un man nav, nav, nav, NAV, laika lai to visu padarītu ! (un pārpule un nervu sabrukums)

Visu cieņu visiem aizņemtajiem, bet ir iespēja nebūt aizņemtam. Tas ir kaut kāds pagrieziens prātā. Un tu vairs neesi aizņemts. Man joprojām ir viss, kas man ir. Bet man ir laiks visam, ko es gribu.