par ko vien cilvēks nemēdz priecāties ?

Mani šī rudens sīkie slepenie prieki:

1. man bija lekcijas LU, ļoti labas un ļoti apmeklētas lekcijas (pat krēslu un vietas pietrūka, nācās parvākties uz 1.5 x lielāku auditoriju, kur knapi satilpa)

2. mani- ahahah, ievelkam elpu - mani uzaicināja par docentu LU, izveidot un lasīt savu - snorkes kursu, man tas tiešām ļoti ielīksmo, nu ļoti ļoti, tik ļoti, ka pilnīgi slikti paliek. Nezinu, kā tas viss izveidosises, bet man ir kaudze ideju un - nu, tas būs labākais kurss LU vēsturē !

3. man ir daudz daudz un labu darbu, top 2 publikācijas, es mīlu ezerus un, šķiet, viņi mīl mani. Drusku par daudz darba jāsaka, bet kamer darbs līdzinās nirvānai, tikmer var arī būt tā

3. man ir šausmīgi daudz jaunu un skaistu un dīvainu hipiju tērpu, šoruden es visu naudu investēju garīgās - svītrot - materiālās vērtībās, izrādās, tas man nāk par labu, katru dienu es parādos jaunā hipiju tērpā, daudz mežģīņu, izšuvumu, samta un tā.
piemēram, man ir veste teju līdz zemei baltā kažokā ar zelta izšuvumiem - kas to teicis, ka zinātnieki nevar staigāt tā ?

vispār man ir doma sākt publicēt foto katru dienu: snorke sodien ir šādā tērpā, lūk !

4. man ir kaukāds dīvains garīgs stavoklis, ko īsti nevar iztraucēt, nezinu, ka lai to saka, bet es vairs nesmu vispārēji frustrēta. Un tas jau ir sasniegums. Laikam.

5. Japāna. Tā ir viena no zemēm, kur vēl nav būts un ko es vel gribetu. Mazi melni japānīši. Biwas ezers. Japānā stāstīsu par Eiropas ezeriem.

Un tagad atpakaļ pie grafikiem !