Snorke (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} snorke) rakstīja,@ 2011-01-14 09:25:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
antropolōģija- iedvesmots no vakara ar Roberto :)
Piezīmes par itāļiem
Ir tāds tips, jo plaši izplatīts: ap 45, visādi veselīgs, glīšs, izglītots, pārticis un standartiem atbilstošs, bet nekad neprecēts, bez bērniem, šķīstu romantisko CV - tātad ap 45 pēkšņi nolēmis ieviest ģimeni, mājas, atbildību whatever un attiecīgi sastādījis īpašību sarakstu sapņu princesei, ģimenes mātei, mūža mīlai, dzemdniecības iekārtai. whatever.
Nē, visādi var gadīties, cilvēki tak 70 gados lec ar izpletni, 80 gados studē un 90 gados airējas pāri okeānam.
Bet - vai tā ir dabiskā lietu kārtība ? un kā tas iespaido Eiropas demogrāfiju ? paskatīsimies sīkāk, kā šie gadījumi ceļas.
20ie - cilvēks tak ir zīdainis, nepieskaitāms, vecāku uzturēts, studē, ceļo, kniebjas apkārt
30ie - jaunības periods skaitās, cilvēks ievieš darbu, īpašumu, pārrauj nabas saiti, iekopj attiecības, bet vēl jau viņš tikai briest, vēl tā nav īstā dzīve, vēl jau viņš ir tik jauns !
un tad nāk 40. 42. 44. Un iezvanās pulkstenis vai gailis: esmu gatavs ģimenei.
Kas jaukākaias šai scenārijā: parasti jau tam vecim ir sieviete, kas 10-15-20 gadus ir gaidījusi viņa gatavību. un ziniet, kas notiek - viņa tiek pamesta. vakar Roberto izskaidroja, mēs bijām kļuvuši kā fratelli (brālis un māsa). Mīļaisdies, pēc 13 gadiem, loģiski, ka sava radniecība rodas. Bet labi.
man vienmēr gribas jautāt: vai saules mūžu taisaties dzīvot ? vai skaitīt mākat ? 45 gados doma par ligzdošanu, sekmīgā gadienā - 50 gados zīdaiņi, 60 gaods - pusaudži, 70 gados - studenti. bet labi - mūsdienu medicīna, pensiju sistēma, pastāv iespēja piedzīvot sava bērna augstskolas izlaidumu.
Varbūt tan visam ir gaišās puses: 50gados tēvs ir pilns atbildības un viņam nekārosies iedzert ar draugiem vai aiziet uz disko, visas krīzes pāri, gatavs vecumdienas veltīt pamperu maiņai.
Vēl man liekas, ka ja cilvekam ap 20 bērni sarodas, caur 20 un 30 viņš viņus izaudzina - tādā gadienā cilvēks pats izaug kopā ar bērniem un ap 40 - nu ar viņu var parunāt galugalā. Viņš ir pieaudzis, viņs kaut ko saprot. Ne vienmēr, bet tomēr.
Savukārt šie 45gadīgie līgavu meklētāji - aizkavēta attīstība kaukā, man gribas teikt. Bet varbūt es maldos. Gadījumi ir dažādi.
Piezīmes par itāļiem
Ir tāds tips, jo plaši izplatīts: ap 45, visādi veselīgs, glīšs, izglītots, pārticis un standartiem atbilstošs, bet nekad neprecēts, bez bērniem, šķīstu romantisko CV - tātad ap 45 pēkšņi nolēmis ieviest ģimeni, mājas, atbildību whatever un attiecīgi sastādījis īpašību sarakstu sapņu princesei, ģimenes mātei, mūža mīlai, dzemdniecības iekārtai. whatever.
Nē, visādi var gadīties, cilvēki tak 70 gados lec ar izpletni, 80 gados studē un 90 gados airējas pāri okeānam.
Bet - vai tā ir dabiskā lietu kārtība ? un kā tas iespaido Eiropas demogrāfiju ? paskatīsimies sīkāk, kā šie gadījumi ceļas.
20ie - cilvēks tak ir zīdainis, nepieskaitāms, vecāku uzturēts, studē, ceļo, kniebjas apkārt
30ie - jaunības periods skaitās, cilvēks ievieš darbu, īpašumu, pārrauj nabas saiti, iekopj attiecības, bet vēl jau viņš tikai briest, vēl tā nav īstā dzīve, vēl jau viņš ir tik jauns !
un tad nāk 40. 42. 44. Un iezvanās pulkstenis vai gailis: esmu gatavs ģimenei.
Kas jaukākaias šai scenārijā: parasti jau tam vecim ir sieviete, kas 10-15-20 gadus ir gaidījusi viņa gatavību. un ziniet, kas notiek - viņa tiek pamesta. vakar Roberto izskaidroja, mēs bijām kļuvuši kā fratelli (brālis un māsa). Mīļaisdies, pēc 13 gadiem, loģiski, ka sava radniecība rodas. Bet labi.
man vienmēr gribas jautāt: vai saules mūžu taisaties dzīvot ? vai skaitīt mākat ? 45 gados doma par ligzdošanu, sekmīgā gadienā - 50 gados zīdaiņi, 60 gaods - pusaudži, 70 gados - studenti. bet labi - mūsdienu medicīna, pensiju sistēma, pastāv iespēja piedzīvot sava bērna augstskolas izlaidumu.
Varbūt tan visam ir gaišās puses: 50gados tēvs ir pilns atbildības un viņam nekārosies iedzert ar draugiem vai aiziet uz disko, visas krīzes pāri, gatavs vecumdienas veltīt pamperu maiņai.
Vēl man liekas, ka ja cilvekam ap 20 bērni sarodas, caur 20 un 30 viņš viņus izaudzina - tādā gadienā cilvēks pats izaug kopā ar bērniem un ap 40 - nu ar viņu var parunāt galugalā. Viņš ir pieaudzis, viņs kaut ko saprot. Ne vienmēr, bet tomēr.
Savukārt šie 45gadīgie līgavu meklētāji - aizkavēta attīstība kaukā, man gribas teikt. Bet varbūt es maldos. Gadījumi ir dažādi.
