es te padomāju patr tēviem, nu skumja tā aina:)

man bija (ir) tēvs - pavisam normāls tēvs !
nu bet - kāda komunikācija var būt mazai snorkei, kas lasa grāmatiņas utt
un vienam (samērā tipiskam) vīrietim, kam interesē makšķerēšana, alus, hokejs,,, vīru runas, ,, kurš iet uz darbu, iet uz veikalu, lasa avīzes, veic visas pārējās sociāli fizioloģiskās darbības pareizā secībā ?

mums nebija absoluuti nekada kontakta un tas arii viss

vēl prieksštats: meietenei jābūt kārtīgai, saimnieciskai, jāprot taisīt ēst - citādi neviens viņu neprecēs,,, un nav ko tik daudz lasīt, māju būtu sakārtojusi :) es neprecēšos un man būs mājkalpotāja - un tā tas arī ir :)

nu kāpēc zaķis Mičabo saliek vienā ģimenē cilvēkus, kas manāmi ir tik dažādi, tik sveši, kāpēc ???

vienīgais, ko man tēvs devis - dzelžainu pārliecību, ka nekādos apstākļos es nevēlos redzēt sāvā miteklī vīrieti, kas skatās hokeju, dzer alu un prasa kotletes (ja nedabū, pats cep):)

da es vienkārši neredzu jēgu ne tādai eksistencei, kur nu vēl tādai eksistencei savā tuvumā :)

nu lūk - neveiksmīgi piemeklējies tēvs un sačakarēta psihe uz visu mūžu :)