Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2010-09-19 05:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
zinātnes ēnas puses (nē, es nesūrojos)
ir 5:40 bet es ar kapijas tasīti pie kompa, darbaprieks - nē, stress un izmisums

es mostos 4 no stresa hormonu pīķa, svaidos pa gultu kā karlisons un domāju par DARBU, domāju par rakstu, kā būt, ko darīt

jo viena pati es to uzrakstīt nespēju, kur meklēt palidzibu kā un kad

tad sāku justies nožēlojami

tas tak ir šausmīgi: manos ta gados un ar manu ta pieredzi - man darbs ir stress, mokas, nziņas pilnas šausmas !

būtu es laboratorijā skaitījusi aļģes !
būtu es laboratorijā skaitījusi aļģes !
būtu es MIERĪGI laboratorijā skaitījusi aļģes !

pozitīvais: šitā tev tak ir jau 10 gadus
katrs projekts liekas nepaveicams, katrs raksts nāk ar dedlaina šausmām
bet beigās jau viss ir jauki

un nemurgo par aļģu skaitīšanu, tu tak labi zini


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ld
2008-09-19 10:30 (saite)
:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2008-09-19 10:36 (saite)
tāpēc man prieks Tevi lasīt, ka arī citi darbā mocās :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2008-09-19 11:45 (saite)
hi hi hi :)
es gluži nemokos...
bet nu taisnība tev ir - priekšā stāvošie kalni vienmēr liekas neuzkāpjami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zum
2008-09-19 21:31 (saite)
Nu bāc, aļģes ta aļģes, bet kad nāk vienšūņi, tad jau vairs neko... Negribas. Varbūt vienīgi rakstiņus rakstīt :DDD

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?