man ir ļoti ļoti mīļš gudrs vīrietis

viena no dzīves dāvanām -ka vēl pat pēc diviem gadiem (DIVI GADI ciršļa mūžā ir apmērm kā 220 gadi normāli) - brīvā svētdienas rītā abiem nekur negribas doties, kaut gan saulīte pa zemes virsu un visādas pilis, jūras un picas gaidīt gaida

palikt gultā, skatīties acīs, glāstīties, kafija, ķirši, strīdēties, mīleties, ķirši, kafija, drupatas gultā, nekāda nojauta, cik ir pulkstenis un ko dara tā saucamā pasaule

ko šādas svētdienas izveic bioķīmiski cilvēka organizmā, nezinu, iespējams, ka visi asinsvadi izoderējas ar platīnu un aura kļūst zaļa -

nekas nerūp un viss veicas