jocīgi, manu dzīvesveidu nevar nosaukt par monogāmu, nu bet mana sirdsapziņa klusē un pat atzīst šo situāciju par ļoti labu, jūtos reti mierīgi, harmoniski, laimīgi, aizrāvusies ar darbiem,,, tibi : tas ir tas, ko jau sen biju pelnījusi


tātad: kāpēc 2 vīrieši ir labāki kā viens ?

kad tev ir viens vīrietis - tu sāc gruzīties, prasīt no viņa vairāk kā viņš var/grib dot, risini attiecību priblēmas utt - un vispār - man nepietiek !

kad ir vairāki - ir lieliski - vienīgā problēma - kā samenedžēt ? bet lai nu ko - menedžēt es māku

un arī vīriešiem tas nāk tikai par labu - katrā ziņā viņi mani redz smaidīgu un laimīgu

mani tikai izbrīna pašai savas morāles robežas: cik man tas nāk viegli un dabiski,,, un ka es nevaru atrast pat sīkāko šķērsli - kāpēc ne ?


nē, es varētu būt uzticīga - ja es zinātu iemeslu kāpēc