šonakt pamodos un domāju - būs gan nedēļa
Kopenhāgenā meeting - 2 dienas man jāvada, jāsagatavo agenda, prezentācijas utt, vispār jāmēģina visu noturēt sliedēs un kauko jēdzīgu izdabūt
Elīza 2 dienas jāatstāj Itālijā - un nav līdz galam slaidrs, kā organizēties
(un par daudz lasīju www un sktījos TV, un tagad māc šausmas un bailes)
skolas sākums - rīt pirmā skolas diena
darbu kaudze, ne gala ne malas, aizdomas, ka esmu par stulbu šim amatam
privātajā dzīve viegls apmulsums un emocijas
un kā ar to visu tikt galā
man bija ļoti vajadzīgs, lai kāds nomierina
kāds kas mani pazīst un saprot
bet tāda šai zemē nav !
un tad es pati sev teicu:
tev taču bijuši neskaitāmi mītiņi, prezentācijas, braucieni, skolas sākumi un viss būs labi viss nokārtosies tas viss pieder pie dzīves, pie tam pie pavisam mierīgas un jaukas dzīves
tomēr baigais stress šobrīd
diary ar garu darbu sarakstu un grūti elpot