mana pozīcija vienmēr bijusi: nevis skumt un atcerēteis, bet aktīvi (ok, varbūt pārāk aktīvi un cirslīšaktīvi dažkārt) rīkoties, lai man tas viss būtu

atbraucu no vīnes : noplēsu sapelējušās tapetes tai pat vakarā
atbraucu no upsalas (šaušalīgi omulīgs dzīvoklis): kauč krovj s nosu, man ar būs tāds
atbraucu no itālijas: tā ir zeme, kur gribu dzīvot un mirt (un te nu es esmu)

ar brīvdienu romāniem identiski: es tak katram Huanam rakstīju: esmu klāt rīt ! (rezultātus nav grūti iedomāties)
tagad pat liekas: sērīgi kaukā : nomiršu bez nepiepildītiem sapņiem