Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2009-09-28 11:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
palasījos frendlistē aktuāļās tēmas !

1. bērns IR milzu atbildība, nu nezinu varbūt dažiem tas nāk viegli un dabiski, bet man kā visai egoistiskai un vientulīgai būtnei nekas dabisks tur neliekas - bērns liekas MILZU atbildība

vaj cilvēki, kas ievieš bērnus, apzinas, ka viņi vairs NEKAD (nu labi tuvāko 10 - 12 -15 gadu laikā - bet 25os tas ir ļoti tuvu nekad) NEKAD nevarēs brīvi pavadīt vakaru/nakti (nu labi pirms tam nenodrošinot aukli utt, bet tas jau ir cits stāsts)

tā veco laiku piesaukšana ļoti šaubīga - kāda bij bērnu mirstība, un ne jau vienmēr no tbc

2. par mērīšanos krāniņiem - antunate toč ir kruta, respekt !!!
ar ko es varētu izcelties, nezinu,, ar šausmām atklāju, ka mans bērns labāk par mani runā angliski (daudz daudz labāk), labāk itāliski, tagad jau franciski, labāk slēpo, prot jāt un nirt,,, vienojāmies, ka es toties braucu ar mašīnu, runāju krieviski un pelnu naudu, labāk peldu garus gabalus bet tas arī viss


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2007-09-28 14:09 (saite)
Tu noteikti esi cilvēks, ar kuru iepazīstoties 99% Tavu vecāku paaudzes cilvēku nodomā: "Tā gan ir laime - šādu meitu izaudzināt!":)

Un Albēra Kamī māte bija kurlmēma analfabēte, tēvs bijs miris pirms viņa dzimšanas, viņu audzināja despotiska vecmāmiņa, kas reizēm pielietoja to, ko mūsdienās žurnālā "Mans Mazais" dēvētu par verbālu un fizisku vardarbību.
Viņš izauga slimīgs, melanholisks un gudrs, atstāja ģeniālu literāro mantojumu, saņēma Nobela prēmiju un agri mira.

Vai viņu var saukt par laimīgu cilvēku? Es nezinu. Bet labi, ka viņš bija un viņa māti neviens nedolbīja par Milzu Atbildību.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fanija
2007-09-28 14:16 (saite)
Nu, es pieļauju, ka vecākiem, kuri gribētu mani Kārtīgi Audzināt, tas ar nebūtu nācies viegli, jo principā jau bērnībā es mēdzu panākt savu, protams, cik tas bērnam vispār iespējams, un uzskatu, ka tas ir labi. Viss, ko es būtu vēlējusies - lai māte būtu, pirmkārt, redzējusi, kāda es tiešām esmu, nevis kādu viņa mani iedomājās un gribēja redzēt, vienlaikus visu atstājot pašplūsmā, un otrs - lai viņa būtu atbalstījusi mani šinīs tieši man tipiskajās lietās. Bet nu labi, ka nav, nav, visu var dabūt savādāk, ja pacīnās;)
+ tās citas lietas šinī sakarā jau Tu zini, vnk negribu te rakstīt priekš visiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?