katra šķiršanās ir sāpīga, bet šķiršanās no vēl it kā labas vecās mašīnas - divtik :)

mana pirmā mašīna, pirmā sardīnija, pirmā autostrāde, pirmā elba, pirmie sodi un pirmā evakuācija :) caur šīs mašīnas lodziņu es saskatījos ar viņu, teicu follow me,, :))
nu kā to var aizmirst, nu kā lai nesāp sirds ?
un varbūt tādas izjūtas ir pametot veco sievu - bija vēl laba, varēja braukt un braukt, tāda kā nodevība zinies,,, īstenībā kāpēc es ņēmu jaunu, tak tīrā ponta pēc ! tak vieni izdevumi, tak vēl laba bija - tikai 100 tūkstoši, varēja vēl 10 gadus rullēt !!!

un tad iekāp jaunā - ah, viss savādāk, nemaz ne labāk,,

bet taaaaad,,ak skaists uzrāviens, vienkārši skaists, un iet kā pantera, tik glāsmaina, spēcīga un pakļāvīga,, un tad tu izkāp ārā un až apģībsti - kāds skaistums, kādas formas, kādas plūdlīnijas, kāds mirdzums, kāds dizains,, mana mana mana !!!!