vakar
es braucu pie viņa
tumsa, smalks lietus, mirdzošs asfalts, tumsa, lampas, ātrums, ātrums, tumsa, lietus, viss sajaucās, sapnis, ātrums, lietus, venēcijas šoseja, stūre, viņa garša jau manās lūpas,,,
un tad es gāju caur viņa dārzu, tumsā, rudenī, rozes joprojām, cik daudz reizes esmu gājusi te, vasarā, saulē, tagad tunmsa un salijušas rozes
un tad mēs bijā kopā, vesela dāvanu kaudze no ķinas budistu tempļiem, vīns un
un tad gulēju zem viņa rokas
nu kāpēc es esmu tik laimīga, kāpēc un kā tas ir iespējams ka ar viņu ir tik labi, viegli, skaisti un priecīgi,