saņēmu mīļa un tuva cilvēka vēstuli

kas pamatā sastāv no žēlabām par bijušo vīru

tagad domāju, ko atbildēt
pievienoties vaimanām
vai pateikt
tak vienreiz uzņemies atbildību pati par savu dzīvi !
Ko ta precēji ?
Ko ta dzīvoji kopā ?

es vispar nesaprotu kā var žēloties par vīriešiem
es nesaprotu, tā ir kaukāda smadzeņu īpatnība, kas man nepiemīt

nu labi, ja tiešām tev uzglūn ar rungu, piekauj, atnem maciņu un tikko nopirkti vizbuļu pušķīti, tad jā

bet citādi ?