Mozus kalns:



gribēju uzrakstīt

brauciens naktī
laimes sajūta
melna nakts balts tuksnesis
ap diviem izkāpjam, tēja, ap trijiem sākam kāpt
pēc laika mūsu beduīnu gids paziņo, ka vairs nespēj

balts pilnmēness, balti kamieļi
tad ēna - sieveite vai vīrietis - slaida, viegliem soļiem, baltās drānās, tikai melnas acis redzamas - man nāk aiz kreisā pleca un maigi čukst
take a camel take a camel
tā varbūt mana nāve, cenšos maigi atraidīt

ap pieciem paliek grūti, ir 700 pakāpienu ceļš
tieši debesīs

palicis pavisam mazlīdz virsotnei, anglis man aiz muguras nočukst - jocīgā balsī It`s coming

es pagriežos, tiešam it`s coming

saule lec ļoti ātri
kā bērns - pēdējais posms ir ļoti ātrs
sekundes, sāpes vairs nav jo tas notiek saule lec, diena nāk, sāpes ir tik lielas, ka tu vairs nejūti, caururbj tevi

es biju kāpusi ko vēlēties
bet tai mirklī neko vairs nespēju vēlēties
asaras kāpa un es aizgāju aiz klints
ar pieri pret klinti

kā es kauko varu vēlēties
man bija dota šī nakts
un man tiks dota šī diena
saule ir uzlēkusi, diena ir sākusies
cik zemiskam pīslim man būtu jābūt lai vēl ko vēlētos

un tad kāpiens lejā
tik daudz gaismas
beduīns aveņsarkanā turbānā, baltā tērpā, bet mutē čupa-čups

good camel good camel piedāvā arābi
good legs atsaucu


vējš manu balto kreklu piepūš kā buras
un liekas ka šī ir pirmā diena