Ir vairākas labas filmas, ko redzēju pagājušā gadsimtā un neko daudz neatceros.
Vai nevajadzētu tās skatīties vēlreiz un iedzīvināt atmiņā?
Līdzīgi ar mūziku - cik daudz veltīt jaunajai un cik daudz vecajai labajai?
Un grāmatas?
Aizgāju uz virtuvi, paņēmu no maisiņa ar šokolādes končām vēl piecas. Nevarēju sev atteikt.
Sajutos kā Vinnijs Pūks
Sāku saskatīt filmās aktierspēli. Agrāk aktieriem nepievērsu vērību, tie bija vairāk teksta nesēji.
Agrāk filmas dalījās sižetiskajās un vizuālajās, vienās bija stāsts, otrās tika baudīta bilde. Tagad redzu arī aktierspēli - uztveru aktierus, kā emociju paudējus. Trūkums gan, ka redzu arī daudz sliktas aktierspēles, sāku saprast, ko tas nozīmē. Gan jau redzēšu arī labu. Cerams. :)
Itkā pa lieldienām atpūtos. Vai vismaz pazuda nepabeidzamo darbu sadzītā spriedze. Rīt iespringsim atkal.
Daudz būtiskāka tēma, manuprāt, ir anarhija. Tieši šajā laikā tā ir aktualizējusies manās acīs.
Šodien atklāju kaligrāfiju, to radīšanas aktu, kad spalva pieskaras papīram. Nedaudz neatgriezeniskuma, nedaudz izplūdis, nedaudz par plašu sākumā un saspiestu uz beigām.
Uz rokas virzību lokā, balstoties uz delnas, vai visas rokas slīdēšanu pa labi, tādejādi ļaujot visiem burtiem vienā vārdā būt vienā augstumā.
Un arī doma, tā var apstāties rakstot un mēģināt iesākto vārdu, iesākto teikumu turpināt citādāk piekoreģējot tekstu, izmantojot atgriezenisko saiti no redzes.
Tapēc dienasgrāmata ir ne tikai jāraksta, kā es daru, bet arī šad tad jālasa.
Laikam eju cilpās, bet jāpieraksta, ka sajust stiprāk nozīmē arī sajust vairāk sāpju.
No otras puses, es varu mācīties baudīt.
Katru nedēļu sev saku, ka jāieplāno laiks atpūsties, bet, izņemot vienu otru pastaigu pa mežu, citu sasniegumu pagaidām nav.
Drīzāk, kad izbrīvēšu laiku, vairāk mācīšos.
Iekšējā motivācija atpūtai ir tik maza, kaut arī ar prātu saprotu, ka vajag.
https://towardsdatascience.com/i-ta
--- "It isn’t the Artificial General Intelligence, the machine didn’t concoct new thoughts, it merely read from the large corpus, computed probabilities of what sentences would be, and in the absence of any new sentences it kept on repeating the old ones."
--- "To be fair, this does sound like what a lot of people do as well. Probably all people, at least some of the time. That's what small-talk seems to be, as an example."
Vienmēr ir bijuši rīki novērtēt, vai ēdiens ir labs:
Garša - mērījumu veikšanai,
un Gaume - lai sabalansētu maltītes sastāvdaļas.
Es sāku saprast, kapēc cilvēkiem patīk košas krāsas. Un daudz un raibi.
Bet nav tā, ka es pats pavelkos. Ir lietas, kas manās acīs iet kopā un kas neiet.
Nez kā tas ir dizaineriem, viņi iztēlojas klienta gaumi un pieskaņojas tai, gan jau. Bet tas nozīmē, ka intuitīvi daudz ko nevar risināt, ne?
Es sāku saprast, kapēc ir cilvēki, kas uztver seksuālas attiecības (un arī citas) kā projektu un investīciju. Pagaidām man tas nepatīk.
es brīnījos, kā brūkings var izturēt 40 minūtes dauzīšanas pa spaiņiem un ģitāras raustīšanas. pat ieteikt to mārtkõrem.
un tad pieķēru sevi klausoties 40 minūtes apmēram vienu un to pašu skaņu.
https://www.youtube.com/watch?v=dXz7ndB
Man ir trīs elektriskās dienasgrāmatas, uz datora, uz laptopa un uz telefona. Kā saprotat, katrā nedaudz dažādākas domas ir sarakstītas - kur optimisma pilns rīts, kur noguris vakars, kur diena, kas piesātināta ar notikumiem un fiksējamām atmiņām.
Tagad taisos sinhronizēt ierakstus un izlasīt vēsturiskā secībā,
Šī augstākā vērtība liecina, ka ticības spēks caurstrāvo mūsu sabiedrību.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)