Mīļie ekrānsēži, kā uz jums iedarbojas samazinātā mobilitāte un palielinātā tuvība virtuvei šogad?
Es parasti gatavoju pats, bet agrāk devos arī uz kādu ēdnīcu, kas šogad notika uz pirkstiem skaitāmas reizes. Ēdiens kļūst nedaudz vienmuļāks, bet barojošāks.
Iknedēļas pastaigas neko daudz enerģijas nepatērē, dienās, kad neeju ārā var būt arī tik viena ēdienreize.
Tomēr svars ir nostabilizējies, tik citā punktā. Esmu pāri 80kg, kas priekš manis ir samērā masīvs, 5kg zem vēsturiskā rekorda, 5kg virs aktīvās dzīves normas.
Dooora ir bijis instrumentāls vairākos lūzumpunktos manā dzīvē. No pēdējā trieciena neesmu atguvies un tas tikai sākums. Gan jau vēl gadu būs ko darīt. 
Tātad ieliku šo naga tiesu rīperīša, principā tikai kātiņu zupas katlā. 4l? Izņēmu.
Garšīgi, svīstu, bet Paldies dieviem, ka pie tā apstājos. 2x vairāk un būtu raudus jāskrien pēc krējuma.
dažreiz noder pastiepties pirkstgalos
un pieskarties griestiem,
lai sajustu savas robežas
Par pirmo Manu Chao koncertu man mājienu deva ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
krum. Šajā koncertā pārvērtās mana muzikālā gaume un satiku Bendiku, kurš iedeva man cieņu pret antīko literatūru un mazām leišu kartona lapiņām, uz kurām veicu pierakstus vēl šobaltdien.
virginia_rabbit vai ir iespējams, ka 2007. gada divpadsmitā janvārī tu mani iepazīstināji ar Hosé Luis Perales dziesmu - "Porque te vas?"?
sapratu, ka operatiskās balsu intonācijas ir optimizētas lielam skaļumam. Un tamlīdzīgi, dažādām intonācijām ir dažādi normālie skaļumi.
jūs par mani smiesities, bet esmu uzdūries amerikāņu kultūras dārgumam; daudzos līmeņos. varbūt vēlāk izvērsīšu, bet steidzu dalīties.
https://www.youtube.com/watch?v=_pEPFYi
Vajag pasūdzēties pirms miega.
Ņujorkera rakstības stils ir tik sūdīgs, ka pat ja viņi uztrāpa uz interesantu tēmu, tad grūti izlasīt līdz galam tajā tukšvārdības burzmā.
Tik pat labi varēja dzejā, ne pirmie, ne pēdējie.
Es jau kopš februāra atkal rakstu dienasgrāmatu. Vēl neesmu saņēmies to palasīt.
Uzrakstīju vēstuli, kur atbildēju uz iedomātiem jautājumiem.
Pamanīju, ka visas rindkopas sākas ar "Es", un pārfrazēju teikumus.
No sevis gan to nepaslēpu.
esmu atkal nonācis tajā dzīves posmā, kad jāplāno un priekšroka jādod nevis darbiem, bet atpūtai. jo darbi aizņems un paņems katru brīvo brītiņu paši.
labus rezultātus no tā redzu daļēji. vismaz piespiedu iešana gulēt atmaksājas.
Kur ir tā doma, kapēc latviski dubultos mm un nn neraksta, bet ll, ss raksta?
virdžīnija šad tad cibā pasūdzas, ka par rakstīšanu ne velna nemaksā. man rādās, ka par rakstīšanu maksā labi. bet jāraksta tas, kas cilvēcei ir patiešām svarīgs un nepieciešams. naudasdošanas pieteikumi un naudastērēšanas atskaites.
tas gan nenozīmē, ka es gribētu pelnīt ar rakstīšanu.
Ja uz sievietes lomu cilvēcē skatās kā uz ģenētiskā materiāla izvēlētāju un pavairotāju, tad man skaidrāks paliek gan radikālais feminisms, gan tas, kapēc meituki, kas grib nokniebties, prasa cik man gadu.
Esmu tik pateicīgs par lietu, ka stāvu tagad ārā zem bērza un sapilu. Pēdējā nedēļa bija diezgan murgaina. Modos pirms septiņiem, kaut ko parosījos. Pa dienas vidu ciešanas, kur uz visu jāpiespiežas, smadzenes nestrādā, un ēst negribas. Diendusa ar trauksmu svīšanu. Vakarā izvēle - dzīvot, strādāt, ēst, svinēt, gulēt. Pēc kārtas izvēlējos vienu no tiem (vai piekritu citu izvēlei). Pāris kilogrami dzīvsvara un dzīvesprieka zuduši.
Esmu priecīgs par tiem, kas izbauda karstumu, īpaši sievietēm, bet tik labi, ka beidzās.
Tagad, kad iedūcas ventilators, tas tāpēc, ka kāda programma izmanto neirontīklu algoritmus un noslogo videokarti. Agrāk tas nozīmēja, ka tiek palaista kāda jaudīgāka spēlīte.
Procesora ventilatora dūkšana dzirdama tik laptopiem, bet P4 laikos tā varēja būt arī karstas dienas pazīme.
Tad sāku atcerēties par cietņu rotācijām un klikšķiem pirms nāves, kompaktdiskiem, kas varēja arī uzsprāgt un flopiju aijājošo formatēšanu.
Vēl joprojām ir ātrāk izvikt no kastes cietni, nopūst putekļus un pārkopēt gigabaitus starp kompjiem pāris metru attālumā, nekā izmantot bezvadu tīkla brīnumus, kas nez kā slēdzas kopā un šad tad neslēdzas.
Daudz ātrāk. Un galvenais - prognozējamāk.
vakar gāju pa savu mīļāko meža taku un pamanīju atkritumus. fui! slikti, citi cilvēki slikti, es labs. pukojos, pukojos, nolēmu atpakaļceļā savākt daļu.
izrādās, ka nav nemaz tik viegli savākt pēc citiem. visādus attaisnojumus izdomāju, savācu tik kādu pusi no redzētā, teicos citreiz paņemt maisiņu līdz.
No Komi atgriezos septembrī.
Šodien ir pirmā diena, kad pēc tā brauciena uzvilku silto apakšveļu. Pēc nedēļas jau vasara!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)