Ja gribat zināt, tad patiesībā es vienmēr izdaiļoju intervējamo personu teikto, lai izklausās skarbāk, interesantāk, dzīvāk un garšīgāk. Nu, piemēram, ja pasaka "nevar zināt, cik ilgi vispār mēs būsim šajā ēkā, tāpēc tā ir jāiemūžina", es tam visam pielieku sākumā klāt "galu galā" un tas jau izklausās daudz pārliecinošāk. Un ja šitā ir pateikts, tad visam citātam arī beigās var pielikt piebildi "atcirta ministrijas pārstāve". Bet tas gan tikai tad, ja man ir pavisam slikts garastāvoklis.

Nu, tas ir tikai piemērs. Un tas viss vienmēr tādā vieglprātīgā pārliecībā, ka otrā galā jau sarunu neviens neieraksta. Un kurš gan nelieto vārdu savienojumus "galu galā", "vispār jau", "ziniet, bet" un "saprotiet pareizi"?