Tagad, kad nav iespējams lāgā apskatīt Latest posts, to gribētos vairāk nekā jebkad! Lielākoties šeit iegāju, lai izgāztu savas emocijas, viegli uzmetot aci spamam un kašķiem. Vēl paskatījos, vai mana draudzene nav ko ierakstījusi, vai Zane nav ko uzrakstījusi. Mani cibas draugi arī tieši tagad neko neraksta. Lūdzu, rakstiet! Vismaz kamēr slimoju. Tagad veru vaļā pa jaunai cilnei katram no pēdējiem desmit, kuri ir ko ierakstījuši. Man ir tik interesanti, kas jūs esat. Kā es gribētu savilkt jūsu ierakstus ar jūsu sejām.

Atgādina pēdējo reizi, kad braucu mājās un bija lielākā vētra Latvijā ilgā laikā. Ozols brauca man pakaļ uz staciju vētras kulminācijā, apbraucot vairākus ceļus, ko slēdza nolūzušie koki. Es viņam piespiedu piestāt pie pasta, lai nosūtītu pasta piedzīvojumu uz Somiju. Veikali bija ciet, ēst nebija ko. Elektrības nebija, sveču nebija, ūdens knapi tecēja. Pārrodoties mājās, tur bija, kā vienmēr, bardaks. Katru reizi atbraucu, un ozols saka: "Nu jā, man nesanāca laiks neko pievākt. Patiesībā neko neesmu vācis kopš aizbrauci", bet es to tāpat redzu. Tad pavadu vairākas no nākamajām pāris dienām mājās, lai atgādinātu viņam, ka vismaz kādam rūp. Uzkopju tur visu un uzšmorēju, ko varu. Sagaidu viņu mājās ar vārdiem "Nu, vai nav labāk?'' un viņš neekspresīvi apstiprina, bet vien pēc viņa elpošanas rakstura dzirdu, ka tiešām ir kļuvis labāk.

Problēma ir tajā, ka viņš arvien biežāk dzer. Es viņam saku, ka es nebraukšu, ja viņš dzers. Es saku, es būšu tikai trīs dienas, lūdzu, nedzer šīs trīs dienas. Trīs dienas nav ilgi. Viņš saka, ka bez pipariņa nevar aizmigt. Bet viņš arvien vairāk nevar izdarīt bez pipariņa. Tad es saku, ka tas ir alkoholisms pēc definīcijas, ja vairs nevari paveikt ikdienišķas lietas bez alkohola. Viņš atbild ar klusēšanu. Vēlāk iedzer pipariņu. Pārrasties mājās kļūst arvien grūtāk. Viņam nesanāk paņemt brīvdienu, lai mēs dotos kopīgi pavadīt laiku, bet viņam sanāk paņemt brīvdienas, kad manis nav vai, vispār, arī kad esmu, lai dzertu ar draugiem. Atbraucu un tīru, tīru, tīru dzīvokli, šmorēju, cerībā, ka viņš paņems brīvdienu bez pipariņa, lai mēs dotos kopīgi makšķerēt vai pastrādāt dārzā. Drīzāk kļūst viņu sagaidīt mājās gāžoties no kājām, sakot, ka nemaz tik daudz neizdzēra.

Pēdējo reizi, kad sazvanījāmies, viņš teica, ka mūsu lūsis nav rādījies mājās ilgāk par nedēļu, kopš nomira viņš, kurš lūkojās pāri dīķim. Kopš tās dienas neesmu zvanījusi viņam, jo man ir infekcija. Kā arī tāpēc, ka viņš teica, ka ir mazliet iedzēris, kamēr nosvinējies knapi runāja. Nemaz neatceroties, ka ir tēvu diena. Lūsis šovasar arī pavadīja laiku ar Latvijas literatūras personību, viņi kopā sēdēja pie dīķa. Ja lūsis tomēr ir aizgājis, tad ceru, ka viņa viņam bija pateikusi vārdus, kurus es nemācētu atrast, jo nelasu literatūru. Ja viņš tomēr vairs nav starp mums, tad šī būs trešā tuvā nāve mēneša laikā, par kuru neesmu raudājusi. Vairs nezinu, ko domāt.

Ozola situācija atgādina laiku, kad sarakstījāmies ar manu literatūras draudzeni, to, kura ir dzīvotpratēja. Viņai tobrīd arī bija šķīrušies vecāki. Viņa man sūtīja bildi ar viskailāko nenovākto egli, kādu līdz šim esmu redzējusi. Viņa teica kaut ko, kas līdzinājās "Kāpēc man vākt aiz pieauguša vīrieša?". Es tā neesmu iemācījusies domāt. Visdrīzāk, pat ļoti iespējams, ka vajadzētu. Bet kā citādāk viņš uzzinās, ka man rūp? Bet arī jūtu, ka braucu retāk. Tad jūtu, ka vēlos braukt retāk. Jūtu, ka nezvanu. Jūtu, ka aizbraukt no turienes prom kļūst vieglāk. Tas viss sāp vienlīdzīgi, bet jūtos bezspēcīga. Kā būtu, ja nākamreiz es aizbrauktu, un dzīvotu viņa netīrībā? Bet kādu pienesumu tad vispār nesu es? Vai man ir jādzer ar viņu?

Ā, atcerējos ko gribēju teikt. Atgādina lielāko vētru Latvijā ilgā laikā, Cibas situācija ar Latest posts neuzrādīšanu. Lasīju, ka daudzi vētras dēļ satuvinājās. Varbūt šī vētra mums, cibiešiem, rosina pievienot vienu otram draugos, un vairāk klabēt un pukstēt citu ierakstos? Lai vairāk, ko palasīt? Jebkurā gadījumā, man derētu celties un aiziet līdz pastam, tad doties pie ābeles izlasīt Mazo princi. Ar pacietību negaidu braukšanu pilnā piektdienas sabiedriskajā transportā.