3.9.09 16:23 - aizmāršaVakar tik glupi sanāca, ka kauns pa visu ģīmi.Tagad es ticu, ka tiešām var aizmirst bērnu uz mašīnas jumta vai atcerēties par paņemšanu no skolas, kad jau satumst, ja vispār atcerēties.. Totālā bezfilmā braucu uz mājām no darba, nu tā, ka tiešām ar vienu aci guļu un smadzenēs strādā labi, ja 0,0000001% un tie paši domā par to, kā tulīt ielīdīšu gultiņā. Tad nu gandrīz griežoties sētā sāku domāt, vai tiešām man zvana tel., nolēmu pārbaudīt un, jap tel. zvanīja, pietam, atskanēja Mīļotā jaut.- kur iesprūdi? Uz, ko mierīgi atbildēju, ka pie mājas un tikai tad sapratu, ka apsolīju viņu pēc darba savākt, tad nu metu riņķī un tesu viņam pakaļ. Nu pilnīgi stulbi izgāzos, bet viņš ir pacietīgs un nedusmojās. Tagad mums abiem interesē, kurā brīdī es būtu atcerējusies, ka man viņš bija jāsavāc? Man joprojām liekas, ka nebūtu, ja nu vienīgi brīdī, kad ielīstu gulēt un sāktu domāt, kur viņš tik ilgi palicis. Tad nu tešoties viņam pakaļ, nodomāju- nē, bērnu man toč tagad nevajag! |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
Black and Blue. And who knows which is which and who is who.
1.9.09 13:37 - kāzu secinājumiAugstākais kompliments, ko saņēmu par kāzām bija no draudzenes puiša, kurš viņai paziņoja, ka šīs bija labākās kāzas kādās viņš ir bijis un ka viņam patika itin viss, piebilstot, ka tas noteikti ir tikai un vienīgi mans nopelns, jo vīrieši jau parasti neko neizdomājot un galu galā es esot izskatījusies lieliski:)Tad nu mani tas nomierināja, jo viņš vienmēr saka, ko domā. Atliek secināt, ka citu teiktais par patikšanu atbilst patiesībai.. Kā draudzenes māsa bija teikusi:"Ja viņš saka, ka bija forši, tad tā tiešām arī bija!" Bet vispār mani pareģojumi piepildījās un medusmēneša sajūtas ir beigušās, tad nu mums bija medusdivasnedēļas un es naivā cerēju, ka vismaz mēnesi būsim tādi uķi-puķi kopā salipuši, bet laikam jau pēc 5 gadiem ir tiešām stulbi kko tādu sacerēties.. Un tagad nāk virsū besis, kuram es mēģinu turēties pretī, bet pārāk labi man nesanāk. Ai, bet es tak zināju, ko precu un patiesībā visa vaina slēpjas manās prasībās, ne Mīļotajā. Tā kā atliek vnk vienreiz paturēt savas domas pie sevis un beigt pūsties par neko.. Lai gan kas nu kuram ir nekas... |
30.8.09 14:55 - sapņojamVai kā jūtu rudens tuvošanos..Bet šķiet, man nav iebildumu, ja neskaita skolu un tumšo vakaru atnākšanu. Agrāk mans mīļākais gadalaiks bija vasara, bet šķiet esmu nonākusi pie jaunas atziņas, ka agrs rudens, kad ir vēl sauss un siltivēss ir pats jaukākais brīdis gadā, tad rodas Pinkfloydiskās noskaņas un vēlme obligāti aizdoties uz Kuldīgu.. Šķiet, nākamā nedēļas nogale būtu pat ļoti piemērota lattei, tabakai, Kuldīgai un tostermaizēm, ko pa ceļam uzkost. Mīļotais atgādināja to fantastisko mirkli, kad ar draudzeni sēdējām kanāla malā, Amsterdamā, un smēķējām rīta pirmo cigareti, baudot totālu mieru, jo bija 7diena. Tad nu man tagad ļoti, ļoti gribas uz Venēciju un tagad septembra beigās/oktobra sākumā, nevis kkad citreiz. Šķiet, šoreiz ne, Mīļotais runā par aprīli, bet man sagribējās tagad. |
30.8.09 11:39 - vasardomasAizdomājos, nez tādi gadi kā 2004 ir tikai 1x mūžā? Nu tā, ka pilnīgi viss iet no rokas un vispār viss ir tik sasodīti forši.. Varbūt tie tomēr kkā cikliski atkārtojas?Kkā rodas sajūta, ka pēc tās vasaras, visas pārējās ir bijušas.. Nez, ne tik vasarīgas.. It kā ir notikumi, ceļojumi, bik saules un viss ir labi, bet nav vairs to tīro sajūtu, kad atskaties un saproti, cik lieliski viss bija. Kas tik togad nenotika- pilngadība, totāla un galīga ex.. izsvītrošana no sirds, pēdējā nometne, tiesību dabūšana, Trinči (joprojām liekas, ka superīgāka festa nav bijis, bet ja padomā, tad nekā tāāāda jau tur it kā nebija..), epopeja ar Rozā brillēm un saiešana kopā ar Mīļoto, daudz bastotu stundu, teātri, koncerti, izstādes, bet pats galvenais tā brīvības izjūta ar pilnīgi jaunu mašīnu, ar pašām labākajām draudzenēm pasaulē, ar saules pielietām dienām un grūti bija saskaitīt dienas, kad nebraucām sauļoties, bez darbiem un pienākumiem. Pa dienu jūra, vakarā/naktī Vecrīga, tad ilgs miegs un viss no jauna. Tagad viss ir tā.. pieaugušāk.. Ne tik brīvi un ne tik.. Pat nezinu, bet ceru, ka ir kkādi labo gadu cikli, kad viss sanāk un viss ir brīnišķīgi! Kā vedējs teica: "Kopš piedzima meita, dzīve patiešām ir gājusi uz augšu pilnīgi visās dzīves jomās" un piemiedza ar aci Mīļotajam ;) |
26.8.09 17:49 - foto un ne tikaiMan ir Barry White, lietus jumta logā, latte, spāņu cepumi un jap, mani pierunāja šodien strādāt un es piekritu, bet nav tik traki.Vakar gan nu galīgi, galīgi negribējās uz darbu iet un no rīta Mīļotais nu tik forši čučēja un sega likās tik silta.. Bet ir ok, pamazām jāieiet ritmā. Bail gan ir, ka atgriežoties ikdienai arī mīļums mūsu starpā bik pabalēs, bet no tā jau laikam neizsprukt. Toties rīt brīvs un par to priecājos, jo jāsakārto bilžu lietas- jānopērk 4 smuki albumi un jāizdomā, kuras no 625 bildēm ir tās nu viss, viss feinākās, tad jādodas tās izgatavot un jānodod jaunajiem albumu īpašniekiem (vecākiem, vecvecākiem un krustvecākiem). Būs sasodīti grūti, jo tik daudz bilžu ir kā pasaka- nespēju noticēt, ka mūsu "nestandarta" pāri fotogrāfs spēja tik superīgi uzķert! Vispār jau nepārtraukti viņam dziedu slavas dziesmas, jo domājot par fotogrāfēšanos gaidīju to kā zobusāpes, bet procesā viss bija tik viegli un forši, ka dienas beigās likās- kā! jau cauri? es gribu vēl!!! Nekad nebiju domājusi, ka man varētu patikt fočēties, bet tur laikam ir jābūt cilvēkam aiz kameras, ar kuru jūtos tiešām brīvi. Vakar sasodīti mīlīgi čubinājāmies pa gultu, it kā uz migšanu, bet rezultātā pl.1 naktī ēdām cēzara salātus ar vistu, skātījāmies draugu kāzu foto un tad savējos, nospriežot, cik tomēr mums fantastiski noveicās, ka mūsējais bildētājs bija brīvs:) Nebija jau Zavadskis, bet iespējams Zavadskis nebūtu bildējis tik aizrautīgi un galarezultāts nebūtu bijis tik dabisks, bet reizē māksliniecisks.. Un jā, es jūtos daudz tuvāka un mīlošāka, kopš esmu sieva. Dīvaini! |
24.8.09 13:48 - Lielā diena+ BarselonaIr tik labi apzināties, ka šomēness jastrādā būs tikai 2 dienas, protams, saņemot algu tā neliksies, bet negribu iedomāties, ka man, piem, šodien jau darbā būtu jāsēž.. Brr.Lielā diena paskrēja vēja spārniem, bet viss bija izdevies brīnišķīgi. Vedēji pastrādāja godam, lai gan viņiem bija tikai mēnesis laika. Nespēju iedomāties nevienu lietu, ko būtu gribējusi, bet nebija, tāpat arī nebija nekas, kas nepatiktu. Ja nu vienīgi 20min. lietus, bet tas esot uz bagātību :) Vispār jau pagājušas tikai 2ned., bet liekas, ka tas bija tik sen un nesen vienlaicīgi. Toties neatceros, kad mums pēdējo reizi bija tik DAUDZ seksa kā šajās 2ned.- medusmēnesis tomēr attaisno savu nosaukumu ;) un ja vien vīram (joprojām tas skan nedaudz dīvaini), nebūtu šodien jadodas uz darbu.. Ehh, tie pienākumi visu bojā, pat negribas iedomāties, ka tulīt jau skola sāksies. Barselona bija forša, bet uz mani neatstāja tādu iespaidu kā citi saka, ka atstājuši tur savu sirdi. Man jau liekas, ka Spānija ir brīnišķīga zeme, bet labāk man patiktu mazās Spāņu pilsētiņas pie Vidusjūras, jo lielpilsētā nav tā šarma un vispār šķiet, jo vecāka palieku, jo mazāk man patīk cilvēku pūļi. |
31.7.09 12:05Palikušas 10h un tad 23 dienas būs tikai brīvība!Jē, beibīīī!!! :) Viss joprojām liekas pārāk saplānots, bet palikuši tikai daži sīkumi un viss būs štokos. Vakar izmēģinājām "lielo dienu" un sajūtas bija dikti patīkamas :) Bija piemirsies, cik mācītājs ir foršs un atsaucīgs- šķiet, bez viņa šī diena nebūtu tik jauka kā pavisam noteikti būs :) Ai, nevaru sagaidīt, bet zinu, laiks tik ātri skrien, ka tulīt, tulīt.. |
29.7.09 14:55 - reliģijaJa cilvēks dzīvo līdzsvarā ar sevi un dabu, ja ir harmonijā ar notiekošo, viņam nekāda reliģija nav vajadzīga..Vispār man liekas, ka reizēm esmu pārāk pašpietiekama un reizēm man pārāk patīk būt vienai.. |
29.7.09 11:29 - neņem pierēVakar pārliecinājos, cik tālu esmu novedusi Mīļoto, jo viņš vnk ignorē manis teikto.. Šķiet būs jāmaina taktika, jo kašķi viņu vairs neiespaido.. Tagad tik jāizdomā, ko darīt. Vai moš pat nevajag, lai pieļauj savas kļūdas un tad sūkstās par neizdošanos. Tik škrobe, ka lielāko ties tas iespaido arī mani un kāpēc, lai es labprātīgi bojātu savu dzīvi?Kad pirms 2mēn. uztaisīju skandālu, ka viņam māte jānoliek pie vietas, jo kāzās vienīgā, kas ģērbjas baltā, ir līgava, un jebkurš saprātīgs viesis pat neiedomāsies vilkt baltu apģērbu, Mīļotais mani vnk noignorēja un varēja redzēt, ka domā, lai jau viņa te bļaustās, tāpat tam nav nozīmes.. Toties, kad vakar krustmeitas mamma pateica, ka tas ir pilnīgs murgs, ja Mīļotā māte būs baltā, un viņam tas mātei ir jāpasaka, šķita, viņam beidzot tiešām pieleca, ka man kārtējo reizi BIJA taisnība!!! Vēlāk viņš tā arī atzina- uzskatījis, ka es neko nesaprotu un manī vispār nav, ko klausīties par šo tēmu, protams, radās momentā jautājums, vai vispār ir jēga būt kopā ar cilvēku, kas mani neņem pa pilnu? |
27.7.09 11:02Kāpēc tuvojoties atvaļinājumam tik ļoti sāk riebties darbs?Vēl jāiztur 3 dienas un šī, kas liekas tik gara.. Toties atvaļinājums jau tagad liekas par īsu un pārāk saplānots, tāpat arī kāzas liekas par tuvu. Vēl 10 dienas. Šķiet rīt būs īstā diena lattei, tabakai un balkonam, ja vien nelīs lietus. Pa vidu gan vēl tehniskā apskate, kleitas atšūšana, tortes organizēšana un 1000 sīku lietu iegāde. |
26.7.09 14:51 - ceļojumiPalasījos Santu un varu piekrist, ja attiecībās kkas nav labi, tad atliek vien doties kādā ceļojumā un viss pats no sevis sakārtojas pa plauktiņiem.. Ceļošana laikam ir kkas tāds, bez kā es nevaru, tāpat kā auto.Man atliek vien pateikties augstākajiem spēkiem, ka ir iespējas to darīt, citādi varētu pārņemt sajūta, ka vnk iekšēji sapūstu. Priecājos arī, ka dzīvoju šajos laikos, nevis kā mūsu vecāki, kuriem vnk nebija iespējas kkur doties, kamēr "dzelzs priekškars" nebija kritis un tālāk sekoja 90tie ar beznaudas periodu.. Vēl mani fascinē kā viss nokārtojas, ja kko patiešām vēlos. Gluži kā ar Nicu, kad biju totāli apsēsta, ka vēlos tur nokļūt, bet reāli sapratu, ka tas nenotiks, jo bija sasodīti dārgi, bet pēc 10mēn. jau iznācu no dzīvokļa pašā Nicas sirdī un devos pēc brokastu kruasāniem, jo airbaltics bija uztaisījis tiešos reisus un vairs nebija jāizmet 700/800Ls par biļetēm. Toreiz Mīļotais uz beigām kko pukstēja, ka atpūta kļūst bik pa garlaicīgu, bet tagad viņš regulāri atgādina, cik tas bija sasodīti fantastisks ceļojums. Līdzīgi bija ar Amsterdamu.. Izdomājām, ka ir jābrauc, bet kkas īsti neštimmēja un lietas negribēja īsti kārtoties, bet jau pēc 2ned. mēs sēdējām savā auto un bijām ceļā. Tagad jau kādus 6mēn. esmu totāli apsēsta, ka man vajag Venēciju agrā rudenī vai vēlā pavasarī un burtiski jūtu, ka to drīz piedzīvošu, nezinu, kad un kā, bet es būšu Venēcijā. Bet augustu es gaidu ar lielu nepacietību, jo man Barselonu gribas vairāk par pašām kāzām. Arī Mīļotais pirms kāda laika atrakstīja, ka vēlētos, lai jau tad būtu kāzas un mēs jau sēstos lidmašīnā. Šķiet mēs vnk esam totāli noilgojušies pēc kāda ceļojuma! |
26.7.09 10:49 - vecmeitasMan bija brīnišķīga vecmeitu ballīte, jo īpaši sākums:)Tika dota ziņa, ka mani lejā gaida un jāatrod bruņinieks melnā zirgā ar sarkanu rozi, es, protams, tam neticēju un domāju, ka meitenes man atbraukušas pakaļ.. Pastaigājot riņķī viņas nekādi nevarēju atrast, toties uzmanību pievērsa džeks ar moci, bet kkā automātiski izslēdzu domu, ka tas tad varētu būt šis "bruņinieks". Izrādījas gan, ka ir, jo bija gan roze, gan melns mocis un nācās vien rausties virsū (mocim, protams) :) Pieminēsim, ka agrāk biju kategoriska moču noliedzēja, jo man, protams, kā autovadītājai viņi sagādā tikai klapatas, nevis prieku.. Toties, kad uzkāpu pirmo reizi virsū un "bruņinieks" uzspieda gāzi.. Mmm.. Pēc brauciena viņam pateicu, ka vai nu manam līgavainim jāiemācās braukt ar moci, vai man jāmaina pats līgavainis :D Bet vispār man tagad pašai gribas baltu, spožu moci, ar kuru doties patrakot pa bāņiem Vācijā. Bet gan jau man aptumsums drīz beigsies un palikšu tomēr pie drošākiem pārvietošanās līdzekļiem! Bet šis izbrauciens pavisam noteikti bija vakara nagla:))) Tālāk devāmies "slīcināt" bijušās mīlas/simpātijas un pabraukāties ar kuģīti, pasēdējām pie draudzenes mājās un pl.3 jau biju savā gultiņā.. Protams, bija arī locekļkūka, pietam, man bija veselas 2 (varēju patrenēties kārtīgi) un vispār bija brīnišķīga kompānija.. Neko vairāk nemaz nevajadzēja.. nu forši! |
23.7.09 20:31 - Arta jaunais garadarbsTiklīdz iznāca R.A.P. albums Maize, es sāku sūkstīties, ka Artis paliek arvien saldāks un izteicu minējumu, nez, kāds tad būs nākamais albums.. R.A.P. vairs nav, toties jaunais ražojums Tā Tā Tā ir totāls murgs, protams, es naivi ceru, ka šī ir tikai 1 dziesma un pārējās būs klausāmas. Bāc, man tā patīk Arta skanīgā balss, bet tagad kkāds.. Pat nezinu, kā to nodēvēt.Laikam viss, kam pieskaras Gustavo, tiek nelabojami sabojāts. Nu bāc!!! Vismaz manai ausij tas nav tīkami, bet man tāāāā viņš patika :( p.s.- labi, ka LV vēl ir Laime Pilnīga.. |
23.7.09 14:49Vakar pa miegam izdomāju kkādu baigo megafišku par kāzām/5 gadu attiecībām/ šķiršanos, bet, protams, tagad visu esmu aizmirsusi..Tāpat arī totāli izgāzos, jo Mīļotais pl.1 naktī atstiepa ļoti smuku kartiņu, kuru novērtēju, bet nesapratu, kāpēc viņa draugs kko tādu man sūta.. Toties šodien izrādījās, ka manas meitenes ir sagatavojušas vecmeitu ballīti, kuras noteikumi ir aprakstīti šajā kartiņā.. Bāc, stulbene, nu! Tagad dīda nemiers, jo esmu darbā, bet kartiņa mājās. Un vispār, izlasīju kādu cibiņu, kurš apraksta plunčāšanos Ventas rumbā, kamēr riet saule un nu tik ļoti, ļoti sagribējās uz Kuldīgu! Un ne pie "Rozā brillēm", bet tieši uz KULDĪGU!!! |
19.7.09 11:01 - positivusMmm.., Positivus!Brīnišķīgi- O'Connora bija debišķīga. Tik debišķīga, ka skudriņas skrēja pār muguru.. Kad skatījos sev apkārt, vairumam uz sejas bija vnk smaids. Viņi nedziedāja līdzi, bet vnk sapņaini skatījās uz skatuvi kā iemesti citā realitātē.. Vismaz es tā jutos un pēc daudzajām sejām likās tāpat.. Tāpat arī daži vnk stāvēja aizvērtām acīm un kustējās mūzikas pavadībā, arī es izbaudīju šo mirkli. Aizverot acis, likās, ka esmu viena pati ar O'Connoras debišķīgo dziedājumu un jūras ieskauta. Tas noteikti pagaidām bija mans šī gada visvisvisbrīnīšķīgākais notikums. Gulēts ir maz un pat AC/DC nespēj mani uzcelt, bet ja vajadzētu atkārtot, tad noteikti gulētu vēl mazāk un baudītu vēl vairāk:) Bet Positivus Nr.1 tomēr bija labāks, lai gan organizētības un izklaižu jautājumā šis Nr.3 pārspēja visu, bet bik tie pūļi patraucēja izbaudīt to īpašo auru, kas bija pirmajā gadā.. Bet to es paspēju, kamēr visi iefanoja par Moby, kaut vai pastaigājot pa gandrīz izmirušu pludmali, kamēr fonā skanēja "Why does my heart feel so bad?", tas kkā īpaši aizķēra.. Mmm.. |
15.7.09 17:51 - bez mērķisMūsdienu cilvēku nelaime ir tā, ka mēs nezinam, ko gribam. Mēs zinam tikai to, ko negribam.Nu vismaz uz mani tas attiecas pilnībā. Un dzīve tomēr ir daudz vienkāršāka, ja ir kāds konkrēts mērķis. Citādi var sanākt viena vienīga dzīves izpļurgāšana. Vismaz šajā ziņā Orvelam ir taisnība, lai gan jāatzīst, ka viņa "Lai dzīvo aspidistra" baigi muļļājās- nu vismaz es nevaru nekādi ielasīties.. |
14.7.09 12:12 - gultaŠķiet, ir uzlabojies skats uz dzīvi- nu jau gribas gan Positivusu, gan visu pārējo:)Un Mīļotais uztaisīja lielu pārsteigumu- pēc vairāk kā gada uzlika gultai redeles. Nu man ir sajūta, ka guļu debesskrāpī un kaķim jaunās pārmaiņas ne visai patīk, jo nav vairs gultas malas pret kuru galvu atspiest. Bet trakākais ir tas, ja guļot pie kājām kaķim iesper, tad viņš vnk izlido no gultas.. Patiesībā izklausās briesmīgi, bet gulta man patīk:) |
12.7.09 12:41 - pļāpas un kāzasWow, reizēm ir ļoti noderīgi vnk papļāpāt, jo var uzzināt šo to interesantu..Tā nu sanāca, ka ar krustmeitu uz ZOO neaizgājām, jo nejēdzīgi laikapstākļi bija, toties pavadījām visu dienu kopā, pa vidam pļāpājot ar viņas vecākiem. Tā nu tik izlemts, ka viņi tomēr būs mums kā ritīgi vedēji, ne tikai parakstīsies baznīcā. Tas nu ir darīt- tagad būs miers, vismaz šajā ziņā:) Tāpat arī izrādījās, ka viņi ir kopā 9 gadus, bet es biju pārliecināta, ka 7:) Tad iznāk, ka 2 gadus viņi slēpa no radiniekiem, ka ir kopā, vēl 2 cīnījās ar visiem "sūdiem", kas bira pār viņu galvām no Mīļotā un viņu brālēna klana un tagad ir 5 gadus precējušies. Lūk, to es saucu par izturību:) Tāpat krustmeitas vecāki mani izbrīnīja ar teikumu, ka Mīļotā māte patiesībā ir sajūsmināta par mūsu kāzām- man droši vien sejā bija WTF izteiksme :D Vienīgais, ka viņai nepatīk (kā jau īstai katolietei), ka precamies luterāņu baznīcā jeb precīzāk pat tas nav tik sāpīgi kā Mīļotā izmestā doma, ka pats varētu pāriet luterāņos, bet tas jau nenozīmē, ka viņš patiešām to darīs.. Vienvārdsakot man tas viss bija baigais pārsteigums un tagad nezinu, ko domāt, jo no vienas puses gribētos ticēt, ka viņa māte beidzot ir samierinājusies ar mūsu attiecībām, bet tajā pašā laikā es atceros notikumu pirms 2,5 gadiem, kad man beidzot likās, ka viss tiešām ir baigi ok, bet viņa iedūrua dunci mugurā un es sev nosolījos nekad viņai vairs neuzticēties. Bet vispār viss ir forši un beidzot šķiet, ka palikuši tikai sīkumi, ko apdarīt. |
10.7.09 15:31Sapratu, ka besos nevis par kāzām kā tādām, bet gan par daļām, kur iesaistīti citi cilvēki, jo tas visu padara sasodīti neskaidru..Daļa, kur taisīju ielūgumus, domāju par rotāšanu un visādi citādi sīkumi, kas atkarīgi no manis, man ļoti patīk, bet tie cilvēki.. Tas bankets.. Tā nesaprašana, ko iesākt, jo nekas neštimmē.. Vnk besī! Patreiz sapņoju tikai par to, ka vakarā nonākot mājās uz sava balkona iedzeršu aukstu latti, uzpīpēšu tabaciņu un apēdīšu kārtīgu gabalu medus kūkas. Tik jācer, ka Mīļotā māte būs jau aizbraukusi un nedomā ciemoties līdz manam atgriešanās brīdim. |
8.7.09 18:36 - guļsaku godīgi- ir sajūta, ka atsitīšos ar galvu pret klaviatūru un neviens klients mani nesazvanīs..kafija nelīdz, sushi uzdzina vēl lielāku miegu un swh laiž kkādu miega dziesmu. pieminēsim faktu, ka apkārt grozās 2 īpašnieki un pretī sēž tiešais priekšnieks. |
8.7.09 12:49Kkā stulbi sanāca- vakar ciemojāmies pie krustmeitas un uzzinājām jaunumus par ģimenes pieaugumu. Pekas mamma patreiz jūtas varen draņķīgi un nevar saprast kādas sajūtas viņai būs mūsu kāzu dienā.. Gribējām, lai viņi mazliet izklaidē viesus banketā, bet tagad nevar saprast, vai viņiem to likt. Ja teiksim, ka vajag, tad jau visu darīt, bet iedomājoties sevi, kurai būtu ritīgi sūdīgi, bet vienlaicīgi būtu jāsmaida un jāizklaidē publika.. Nu nez, no cilvēciskā viedokļa galīgi glupi būtu pieprasīt, lai viņa tagad visus izklaidē, tajā pašā laikā pēc mēneša varbūt viss būs ok.Tā nekonkrētība vareni besī. Visu laiku iešaujas prātā, ka vajadzēja atrast kādu, kurš ar lielāko sajūsmu būtu piekritis kāzām Jamaikā vai arī kārtīgi piestrādāt pie šī paša eksemplāta un pierunāt doties uz Jamaiku, nevis čakarēties te pat Latvijā.. Līdz 6dienai jāizdomā viss pa punktiem, bet tā domāšana ir bik līdz kaklam. |
6.7.09 16:21 - mežāži+sapņiAr Mežāžiem ir tā- viņi ir ļoti pacietīgi (daudz pacietīgāki kā citi) un ilgi klusē (bieži vien vispār tā arī neko nepasaka), bet tiklīdz tiek pārkāpta viņiem vien zināmā robeža, tā atpakaļ ceļa nav un piedots netiks nekad..Katrā gadījumā tā noteikti ir ar mani un ir novērots ar vēl dažiem Mežāžiem- mēs vnk esam kā tāda slepena biedrība, kuru patiesībā saprot tikai otrs tāds pats radījums:) Vnk Mīlulis vakar uzvaicāja, vai tas kariņš ar viņa māti nekad nebeigsies, uz ko es varēju atbildēt, ka es viņu cietu 2 gadus un tad mana robeža tika pārkāpta. Pati vainīga un arī viņš pats vien vainīgs, ka ļava tik tālu aiziet.. Toties pēc šādas sarunas redzēju zīmīgu sapni- kārtējo reizi bija laulību diena un šoreiz mēs pa īsto salamājāmies, nu tā kā esam klieguši tikai 1x pa šiem 4,5gadiem. Tad nu sapnī izšķīrāmies un pagāja kāds laiciņš līdz atkal satikāmies, šoreiz atkal baznīcā, bet ne kāzās. Skatoties uz viņu jutu ritīgas sāpes, bet ne tādēļ, ka neesam kopā un ne arī tādēļ, ka tās izrādījās viņa mātes bēres, bet vnk man bija slikti, jo viņam bija slikti. Tad nu mēs kkā neveikli satikāmies, sākām runāt un sajutāmies ritīgi tuvi, viņš mani bildināja un bijām patiesi laimīgi.. Apprecējāmies. Sapņa beigas. No rīta pamodos un nosmēju- re, pat sapnī redzu, ka varētu būt ļoti laimīgi, ja nebūtu viņa mātes. Tas nenozīmē, ka vēlu viņai nāvi, bet vnk gribētu, lai viņa mūsu attiecībās nekad nebūtu bijusi un arī turpmākajā dzīvē nebūtu, bet tas nu nav iespējams. Ja vien nepārceltos uz dzīvi ārzemēs un tādēļ redzētu viņu max 1x gadā, bet tā kā man tracina pat viņas regulārā zvanīšana dēliņam, tad tas neko nelīdzētu. Diemžēl. |
Powered by Sviesta Ciba