Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..

Black and Blue. And who knows which is which and who is who.

28.10.09 10:35

Es nespēju uz viņu ilgi dusmoties.
Patiesībā jau nedusmojos uz viņu, bet tiklīdz vīramāte jaucas pa vidu, tā uzreiz man ir adatas gaisā un sāku dzelt, kam nevajag..
Drīzāk dusmojos uz sevi, ka nespēju tik ļoti savaldīties, lai vienmēr būtu "saulstariņš" publiskajā telpā un arī mājās turētu mēli aiz zobiem.

Mēs vienojāmies, ka turpmāk sabiedrībā es vairāk piedomāšu, ko runāju, un centīšos būt lielāka "saulīte", savukārt viņš pateiks mātei, lai pilnīgi un galīgi vairs nejaucas mūsu attiecībās.
Nu redzēs, kā tur būs, jo es savu apņemšanos pildīšu tikai tad, ja viņš tiešām novilks robežu starp mums un savu māti!

27.10.09 11:22

Ak, jā, vīramāte sarunas laikā izmeta domu, ka mēs tak esam nesen apprecējušies un vajadzētu dūdot kā balodīšiem.. Viņai gan aizmirsās, ka esam kopā jau 5 gadus un diezvai kāzas varēja kko diži mainīt.. Nu izņemot tās 2ned., kad tiešām "dūdojām", bet tas paskrēja ātri. Pārāk ātri..

27.10.09 11:00 - rudens depresija vai citi sūdi?

"Jautrība" turpinās..

Atvilkos mājās un sapratu, kādēļ man turp negribējās doties un kādēļ noskatījos atlikušās "mājsaimnieču" minūtes un tikai tad devos prom no darba- tas gan ir pilnīgi neraksturīgi man, jo parasti 1min. pēc darba laika beigās esmu jau durvju otrā pusē un slēdzu tās ciet. Dārgais pat mani nesagaidīja, bet gan tupēja uz dīvāna un runāja ar savu māti- pretīgāku "sagaidīšanu" tajā momentā pat iedomāties nevarēju. Patiesībā tas ir sīkums, bet es vnk nespēju domāt pozitīvi..

Visos horoskopos raksta, lai mēģinu būt pozitīva, kaut nav iemesla tādai būt. Lai mēģinu neļauties drūmām domām. Lai mēģinu ignorēt notiekošo un saskatīt tajā gaismas stariņu. Lai mēģinu nejēdzību pārvērst labajā. Galu galā, lai nopērku dzeltenus ziedus, jo varbūt tas spēs mani uzmundrināt.
Bet es vnk nespēju.

Šorīt "dārgā" vīramāte zvanīja un vēlējās "aprunāties". Labi, ka esmu darbā.
Manī sēž baigais kamols un dusma, gribētos lauku māju, kurā pabūt vienai un vnk izvēdināt galvu. Kakao/latte, tabaciņa un blūzs, tas ir tas, kas man vajadzīgs. Nē, balzāms ar upeņu sulu, tabaciņa un blūzs, tie varētu būt īstie.. Cik sen patiesībā nav dzerts, nu tā patiešām no sirds iedzerts.


Aizsūtīju vīram sms, lai pasaka mātei, lai liekas mierā, ja vien viņš negrib pavisam sadirst mūsu (manas+viņa) attiecības.

Patiesībā tas ir baigais "bulshits", kas te notiekās un ja vien man 6dien būtu normālāks garīgais un ja vien 6dien es nebūtu satikusi vīramāti, tad viss būtu ok.. Varbūt..

26.10.09 14:00 - šitādas brīvdienas vairs negribu

7diena bija papļurgāta..
Viss sākās ar 6dienu- skola no pl.9-19, tad krustmeitas dz.d. ballīte, kurā gandrīz sadirsos ar vīramāti, un beigās atvelkoties mājās, Dārgais atrubījās it kā viņam nebūtu bijusi brīvdiena, savukār mani mocīja bezmiegs un tracināja katrs viņa šņāciens un krāciens. 7dien no rīta pieslējos iešanai uz baznīcu, lai gan garīgais bija nekāds, pēc Dievkalpojuma atklājās, ka ir pazudusi mašīnas signalizācijas pults, protams, aukstumā un lietū/slapjā sniegā nācās čāpot uz mājām pēc otrā atslēgu komplekta, tad Dārgais atklāja, ka priekšējā riepā ir pamatīga nagla (patiesībā jau vairākas dienas dzirdēju tādu dīvainu skaņu, bet nepievērsu tam uzmanību) un vienīgā labā lieta šajā 7dienā bija tā, ka nomainīju beidzot ziemas riepas. Ak, jā un vakarā ēdu suši. Bet principā šī nedēļas nogale bija tāda, ka labāk varēju strādāt, nevis speciāli samainīties, lai pavadītu brīvdienu ar vīru.. Nu izņemot skolu, tai nebija ne vainas, ja vien miegs nenāktu.

Bet vispār ir dienas, kad spēju vīramāti ignorēt un nostādīt sevi augstāk par viņu, tādejādi nereaģējot uz viņas stulbībām, bet ir dienas, kad man vnk mēle neturas aiz zobiem, lai nekasītos..

Un tad vēl Dārgā sašutums, ka negāju pie "dievgalda", viņš bija domājis, ka katru reizi tagad iešu, jo tāds tak esot mises mērķis- nožēlot grēkus! Murgs!!! Un vēl trauki, ko mazgāju, un veļa, ko vācu, lai gan tieši viņam 6diena bija brīva. Phē! Vispār besīgi.. Un vēl tā slēpti/neslēptā attieksme, ka man vajadzētu karjeru bīdīt, nevis sapņot par mājsaimnieču būšanu.


Tagad gribot negribot nāk prātā doma, vai tiešām man vajadzēja mainīt nākošo 6dienu uz brīvu- varbūt labāk vispār kopīgas brīvdienas neorganizēt, jo tās drīzāk visu čakarē. Bet iespējams tas vnk ir PMS. Vai 5 gadu krīze?

21.10.09 15:25 - phē

Cik pavasarī pozitīvais, tik rudenī negatīvais ņem virsroku.

Šodien sāp galva, nāk miegs un riebjas darbs. Pietrūkst saules, bet nesen tak vēl bija.
Kkā pēdējā laikā galīgi nepatīk sava dzīve, bet nespēju arī iedomāties, ko darīt, lai to mainītu.

17.10.09 10:22 - sniegs

Kā es no rīta lamājos!!!
Ieraugot sniegu aiz loga no manis nāca ārā tik daudz "pī", cik sen nebija izteikti.
Patreiz izskatās, ka tas kusīs nost un es tā ceru, jo man nav ziemas riepu un vispār nu galīgi negribas to žļurgu uz ielām!
Ka tik nepiesalst, tad vakarā varēšu slidināties pa ielām..

Nez, kur palikusi mana patika pret ziemu? Agrāk es tā mīlēju sniegu..


Bet vispār šķiet, ka mana dzīve palikusi diezgan garlaicīga, jo jau 3šajā ierakstā runāju par laikapstākļiem, tfu!

16.10.09 10:15 - migla

Perfekta migla ārā..
Braucu pa akmens tiltu un abās pusēs pilnīgi balts, neko nevar redzēt, pat uz ceļa "dūmiņi" cēlās. Tik forši!
Patīk tāda dūmaka.

Šodien gribētos sēdēt kādā klusā "kafijotavā", pīpēt un skatīties uz miglu, cilvēkiem, lapām, vienvārdsakot rudeni.

15.10.09 15:15

Dzeltenās lapas ir brīnišķīgas un biju sajūsmā, ka vakar nestrādāju, bet varēju baudīt lielo vēju draudzeņu kompānijā.
Tas nu ir noticis- viena ir stāvoklī, otra tieši pirms nedēļas dzemdēja.

Bet es tik domāju par Islandi un ceru, ka viss būs forši. Ka brīnišķīgā daba spēs aizēnot laikapstākļu nejaucības. Kkā neticās, ka tieši mūsu 10 dienas būs vienas no retajām, kuru laikā spīdēs saule un nelīs lietus. Tāpat arī neticās, ka es totālā siltummīle došos labprātīgi uz ziemeļu tālo nostūri, kur 32.. dienas gadā ir kkāda veida nokrišņi.


Es mēģinu sev iegalvot, ka man patīk skola un darbs, bet tā nav. Man vistuvākā liekas gulta, latte un šokolāde..

12.10.09 12:59

Dārgais pēdējā laikā pārāk bieži (t.i. katru dienu) runā par bērniem, dzemdībām utt..
Aizdomīgi, pārāk aizdomīgi! Jo tieši viņš vēl nesen bija diezgan kategoriski pret.
Viņš pat bija gatavs taisīt augšā, bet es atgādināju, ka mums tak jūlijā jābrauc uz Islandi.
Izglābos :) Bet vispār dīvaini, patiešām dīvaini.

8.10.09 17:58 - silti

Ak, jā, vakar notika rudens brīnums- radiatori tiešām cepināja :) Nu vairs nav jāsildās ar sveču palīdzību..
Toties nākamēness būs nākamais brīnums- pienāks astranomisks rēķins un grauzīšu nagus domājot, kā to samaksāt..

Vispār, vai tad parasti tik agri pieslēdz apkuri? Ir tak tikai 8.okt.!!!

8.10.09 17:50 - tabaka

Loģika tam ir- Kamēr gribas smēķēt, bet to nedara, tikmēr tā ir tikai nesmēķēšana, kad iemācās negribēt, tad tā ir atmešana.

Loģika ir arī tam, ka esmu atkarīga, lai gan saku, ka neesmu.. Vnk mana atkarība parādās ilgākā laika periodā nekā parasti tiek uzskatīts. Nu jau labu laiciņu neesmu pīpējusi un pat nepamanīju, kurā brīdī beidzu. Droši vien kkad septembra vidū. Bet fakts ir tāds, ka vispār negribu un pat prātā nenāk, ka vajag uzpīpēt. Toties zinu, ka sākoties saulītei un sajūtot tuvojošos vasaru, man roka atkal stiepsies pēc tabakas paciņas un tajā brīdī varēšu teikt- jā, esmu atkarīga. Paldies Dievam, ka tikai 3-4mēn. gadā ;) Bet vispār man vajadzētu iemācīties atmest, nevis tikai nepīpēt 3/4 no gada. Es gan ļoti apšaubu šādu iespēju, bet nu.. Mīļotais teica, ka tas ir iemesls, kadēļ jātaisa bērns, jo tad es vnk nesmēķēšu.

2.10.09 11:30 - vīramāte/vell...

Man šodien ir -20kg jubileja un rīt par godu tam ēdīšu cepto sieru no čili picas. Skatīšos Garfildu un dzeršu colu, kamēr Dārgais baudīs Prodigy.

Bet vispār man vienmēr ir pārdomas tiklīdz runājam par vīramātes apciemojumu.. Es nekad nevaru saprast, kura ir pareizāka stratēģija- pēc iespējas mazāk rādīties viņai acīs un tādējādi nebojāt sev garīgo, vai labāk vienmēr būt blakus Mīļotajam un tādā veidā maksimāli nogriezt viņai iespēju pabūt ar "dēliņu" divatā un sarunāt vēl vairāk stulbību. Lai gan loģiski, ka viņa visus savus viedokļus par mums var pateikt arī pa tel., bet klātienē tas tomēr ir iespaidīgāk. Un tā nu es vienmēr sevi šaustu, kas labāk- mana garīgā veselība vai mūsu attiecības. Šoreiz izvēlējos sevi. Nav jau gluži tā, ka ciestu tikai es, kad esu kopā ar vīramāti, cieš arī attiecības ar Mīļoto, jo lai kā es valdītos un censtos tik un tā parasti kkas negatīvs no manis iznāk ārā. Ja ne par viņa māti, tad par kko citu pavisam nenozīmīgu. Lai gan pēdējos reizi es nu ļoooti smuki savaldījos un nepateicu neko.



Gribu pavasarī uz Parīzi.

28.9.09 11:59 - šefs

Paretam gadās, ka mans priekšnieks vienlaicīgi kļūst par manu padoto. Padotais gan ir diezgan "skaļš" vārds, bet viņam ir jāpilda mani norādījumi un arī tad, ja viņš nepiekrīt, tad tik un tā tos izpilda, jo tajās dienās es vnk esmu komandētāja lomā. Tad nu iznāk tādas jocīgas sarunas- "Kā "padotais" es saku:"Nu i' labi, ka tā, klienti nebija pelnījuši", bet kā priekšnieks:"Nākošo reizi tomēr izdari, ok" :)"
Vispār jau šefs droši vien pārāk labi nejūtas brīdī, kad viņa padotais dod norādes, kas tagad jādara.

27.9.09 20:40 - skola

Es vienmēr esmu domājusi- nez, ja man maksātu par skolu (nu tādu normālu summu, nevis kkādus smieklīgu stipendiju), tad es ietu ar lielāku prieku un no rīta man būtu vieglāk piecelties?
Kkā ļoooti reti gadās tā, ka nespēju piecelties uz darbu un ir ļoti, ļoti jāsaņemas, bet nez kādēļ ar skolu tā ir vienmēr.. Joprojām turos un esmu absolūtā rekordiste, jo nav nobastota neviena lekcija, bet kārdinājums ir bijis milzonīgs. Un es tiešām sāku nožēlot, ka pametu BA, jo tagad jau viss būtu cauri un vairs nemācītos. Mammai bija taisnība, bet ne par nožēlošanas iemesliem- man nav žēl, ka neesmu pabeigusi iesāktu lietu vai ka man nav konkrētā izglītība, bet man ir žēl, ka tas nolāpītais papīrs nav manā kabatā un līdz ar to skolas gaitas nav beigušās.. Tāpat es nesaprotu, cik stulba es biju, kad apgalvoju, ka noteikti uzreiz turpināšu mācīties maģistros? Patreiz man liekas, ka ar labu prātu mācīties es varētu gribēt tikai kādā konkrētā vecumā, piem, man uznāktu 40gadnieku krīze, apnikums pret dzīvi un tad moš varētu arī pamācīties kko..

25.9.09 14:59 - Islande

Juhū! Biļetes uz nākamā gada vasaras izklaidēm Islandē ir iegādātas. Tas liekas tik tālu, bet tik un tā ir forša sajūta, nevaru sagaidīt.. Tagad būs brīnišķīgais plānošanas laiks, kur pētīt, štukot, meklēt, prātot.. Nu foršīīīī :)

p.s.- tiko gan apjautu kādu briesmonīgu lietu, ka biļetes esmu pasūtījusi datumos, kuros ir Pozitivus.. Tad nu izskatās, ka tā būs tāda tradīcija- vienu gadu būt, vienu ne, vienu būt, vienu ne.. 2010., tad nu atkal būs gads, kad Salacgrīva tiks laista garām, jo būšu sev neraksturīgajā Islandē.

23.9.09 11:47 - burvīgā Kuldīga

Mmm, Kuldīgā bija tik labi. Un Stendera pica joprojām ir gardākā LV. Laiks arī lutināja, bija tik silti, ka pat jaku nevajadzēja. Man patīk tas klusums, kas tur ir 7dienu pēcpusdienās. Gandrīz neviena cilvēka. Diezvai es spētu tā dzīvot ikdienā, bet būtu forši, ja man būtu brīvdienu mājas tajā apkārtnē, tas gan man patiktu, un pat daudzie km nebūtu no svara!

19.9.09 13:22 - sapnis un vēlmes kļuvušas skaidras

Latte, šoko un iespējams būs veģetārā pica.
Glupi, bet klausos Whitney Houston jau 41.dziesmu un palikušas 13, bet pēc tam būs Sinatras kārta.
Vispār tāda dīvaina noskaņa darbā- aiz loga zilas debesis, bez neviena mākonīša, un var redzēt dažu koku dzeltenās galotnes, otrā biroja pusē spīd saule, bet man ir ēna un auksti. Man, kurai auksti ir tik reti!!!

Toties pa muguru skrien labsajūtas skudriņas ar domām par rītdienu, mmm..


Un vēl es beidzot nonācu līdz apjausmai par nākamo ceļojumu- tā būs Islande (bez Ī). Protams, es ceru, ka pa vidam varētu būt Z/svētki Vīnē vai februāris Tenerifē (cik tūristaini..), vai pavasaris Venēcijā, bet diezvai.. Īpaši pēc vīra izstrādātajiem pigoriem ar naudu, kuru dēļ tagad ir jātaupās un jādomā kā mēs vispār izkulsimies, kur nu vēl uz ārzemēm brauksim. Vispār viņa rīcība ir gaužām saprātīga, vnk man nepatīk, ka tādas lietas izdara bez manis un pēc tam vnk noliek fakta priekšā. Bet kā viņš saka: "Nav tā, ka mēs esam tukšā, vnk mums ir nepareizā valūta :)"
Jau no bērnības esmu gribējusi uz Islandi, neko gan par to nezinot, vnk Bjorka nāca no turienes, bet tagad es zinu- dabas dēļ:)


Vispār mums bērniem galīgi nav viets, jo esam pārāk egoistiski un pārāk daudz, ko vēlamies redzēt tagad un tulīt! Tas nekas, ka tuvojas liktenīgie 25..
Current Music: Whitney Houston

17.9.09 14:21 - gaidās..

Es nevaru sagaidīt 7dienu, jo beidzot došos uz Kuldīgu un nedēļas nogali sola siltu un bez lietus! Kaut nu tā būtu!!!
Es jau jūtu Kuldīgas smaržu un mieru, ehh.. Tas būs brīnišķīgi!

Tādēļ vien var paciest 3 darba dienas pēc kārtas..

13.9.09 10:46 - skola

Nespēju noticēt, ka ir iespējams sabojāt "Reklāmas psiholoģiju". Un es tā gaidīju šo priekšmetu!!! Pasniedzēja ar savu mācību stilu vnk izkretinēja, bet padarīt neko nevar- diemžēl. A, es biju cerējusi, ka visi priekšmeti būs forši, jo tā tiešām izklausījās, ne vairs angļu val., ne datori, ne statistikas, ne kas cits visādi citādi atbaidošs un pierasts, bet še tev, viena vienīga cilvēka dēļ atkaļ urķējas prātā doma par bastošanu, phē!

9.9.09 11:30 - prom

Palasījos diskusijas un biju šokā, cik daudz no mana kursa dodas prom vai jau ir devušies prom no LV. Tiešām šokējoši. Kad lasu to ziņās, tad tā pa īsto tas neaiziet, bet kad vienkopus izlasa tik daudz pazīstamu cilvēku domas.. Katrs 4tais ir jau devies vai jau ir visu nokārtojis, lai aizbrauktu, un vēl biedējošākas liekas piezīmes- "uz neatgriešanos", "ar jums bija forši, bet diezvai vēl tiksimies". Nu tā dīvaini. Tagad tik sapratu, cik patiesībā daudzi aizbrauc un cik daudzi ir bezizejā.

Bet vispār man riebjas doma par skolu. Patiesībā, man riebjas doma par to štrunta darbu rakstīšanu. Uz lekcijām es pat varētu aizčāpot. Vienmēr esmu teikusi, ka labāk uzrakstītu 10 liekus eksāmenus, nekā 1 rakstu darbu- es vnk neesmu nekāda rakstniece!!!

6.9.09 21:50 - vīramāte

Vīramāte atkal izcēlās, mēģinot pierunāt svētīt laulību katoļu baznīcā. Viņa laikam mierā nekad neliksies, pat mēnesis nepagāja. Es sēdēju un klusēju, Mīļotais arī nebilda ne vārda. Mēs tik klausījāmies par to, ka tā vajadzētu, ka luterāņiem laulība nav sakraments, ka var šķirties utt, bet nu jā, katoļu laulības ir jāapdomā kārtīgi, jo tad tiešām nedrīkst šķirties un jānodzīvo visa dzīve kopā. Vienā brīdī man gribējās pateikt- ok, es sapratu, tagad mēs šķirsimies, bet izdarot to katoļos noteikti to nedarīsim ;D Vienīgais, ko pateicu skaļi- ne no baznīcas, ne zagsa vai vnk kopā būšanas nav atkarīgs, cik ilgstošas būs attiecības. Uz to man pateica, ka katoļos tas tomēr ir nopietnāk. Vienvārdsakot, patreiz mēs vīrs ar sievu nemaz neesam. Šito es kkad ziemā dzirdēju no Mīļotā, ka kamēr mēs nebūsim svētījušies katoļos, tikmēr viņš mani par sievu neuzskatīs, bet šī ideja viņam ātri pārgāja, jo bik viņš balansēja uz naža asmens.. Ar šādu uzskatu varēja gadīties, ka kāzu vispār nebūtu.

Toties vīramātes izlēciens ar Mīļoto netika apspriests- esmu laba un turēju mēli aiz zobiem, tādā veidā neizraisot kārtējās nevajadzīgās diskusijas. Pietam, viņš jau nav vainīgs, ka viņam tik ... gadījusies.

6.9.09 13:47 - darbs

Laikam arvien vairāk riebjošais darbs ir zīme, ka pienācis laiks to mainīt. Tik nav ne jausmas uz kādu, jo patreiz liekas, ka man vispār riebjas doma par strādāšanu kā tādu. Un vispār, kur gan mūsdienās var atrast jēdzīgu darbu?

Toties jaunā Vudija Alena filma ir forša, man patika, pat ļoti:) Un vakar ar krustmeitu izlēkājāmies pa batutu un ēdām Hello Kitty končas:) Toties šodien atkal līst un ir nomācies, bet man gribas kko siltu, rudenīgu un sauli. Venēciju, varbūt Parīzi..
Current Music: swh
Powered by Sviesta Ciba