šitādas brīvdienas vairs negribu
7diena bija papļurgāta..
Viss sākās ar 6dienu- skola no pl.9-19, tad krustmeitas dz.d. ballīte, kurā gandrīz sadirsos ar vīramāti, un beigās atvelkoties mājās, Dārgais atrubījās it kā viņam nebūtu bijusi brīvdiena, savukār mani mocīja bezmiegs un tracināja katrs viņa šņāciens un krāciens. 7dien no rīta pieslējos iešanai uz baznīcu, lai gan garīgais bija nekāds, pēc Dievkalpojuma atklājās, ka ir pazudusi mašīnas signalizācijas pults, protams, aukstumā un lietū/slapjā sniegā nācās čāpot uz mājām pēc otrā atslēgu komplekta, tad Dārgais atklāja, ka priekšējā riepā ir pamatīga nagla (patiesībā jau vairākas dienas dzirdēju tādu dīvainu skaņu, bet nepievērsu tam uzmanību) un vienīgā labā lieta šajā 7dienā bija tā, ka nomainīju beidzot ziemas riepas. Ak, jā un vakarā ēdu suši. Bet principā šī nedēļas nogale bija tāda, ka labāk varēju strādāt, nevis speciāli samainīties, lai pavadītu brīvdienu ar vīru.. Nu izņemot skolu, tai nebija ne vainas, ja vien miegs nenāktu.

Bet vispār ir dienas, kad spēju vīramāti ignorēt un nostādīt sevi augstāk par viņu, tādejādi nereaģējot uz viņas stulbībām, bet ir dienas, kad man vnk mēle neturas aiz zobiem, lai nekasītos..

Un tad vēl Dārgā sašutums, ka negāju pie "dievgalda", viņš bija domājis, ka katru reizi tagad iešu, jo tāds tak esot mises mērķis- nožēlot grēkus! Murgs!!! Un vēl trauki, ko mazgāju, un veļa, ko vācu, lai gan tieši viņam 6diena bija brīva. Phē! Vispār besīgi.. Un vēl tā slēpti/neslēptā attieksme, ka man vajadzētu karjeru bīdīt, nevis sapņot par mājsaimnieču būšanu.


Tagad gribot negribot nāk prātā doma, vai tiešām man vajadzēja mainīt nākošo 6dienu uz brīvu- varbūt labāk vispār kopīgas brīvdienas neorganizēt, jo tās drīzāk visu čakarē. Bet iespējams tas vnk ir PMS. Vai 5 gadu krīze?