foto un ne tikai
Man ir Barry White, lietus jumta logā, latte, spāņu cepumi un jap, mani pierunāja šodien strādāt un es piekritu, bet nav tik traki.
Vakar gan nu galīgi, galīgi negribējās uz darbu iet un no rīta Mīļotais nu tik forši čučēja un sega likās tik silta.. Bet ir ok, pamazām jāieiet ritmā. Bail gan ir, ka atgriežoties ikdienai arī mīļums mūsu starpā bik pabalēs, bet no tā jau laikam neizsprukt.
Toties rīt brīvs un par to priecājos, jo jāsakārto bilžu lietas- jānopērk 4 smuki albumi un jāizdomā, kuras no 625 bildēm ir tās nu viss, viss feinākās, tad jādodas tās izgatavot un jānodod jaunajiem albumu īpašniekiem (vecākiem, vecvecākiem un krustvecākiem). Būs sasodīti grūti, jo tik daudz bilžu ir kā pasaka- nespēju noticēt, ka mūsu "nestandarta" pāri fotogrāfs spēja tik superīgi uzķert! Vispār jau nepārtraukti viņam dziedu slavas dziesmas, jo domājot par fotogrāfēšanos gaidīju to kā zobusāpes, bet procesā viss bija tik viegli un forši, ka dienas beigās likās- kā! jau cauri? es gribu vēl!!! Nekad nebiju domājusi, ka man varētu patikt fočēties, bet tur laikam ir jābūt cilvēkam aiz kameras, ar kuru jūtos tiešām brīvi.

Vakar sasodīti mīlīgi čubinājāmies pa gultu, it kā uz migšanu, bet rezultātā pl.1 naktī ēdām cēzara salātus ar vistu, skātījāmies draugu kāzu foto un tad savējos, nospriežot, cik tomēr mums fantastiski noveicās, ka mūsējais bildētājs bija brīvs:) Nebija jau Zavadskis, bet iespējams Zavadskis nebūtu bildējis tik aizrautīgi un galarezultāts nebūtu bijis tik dabisks, bet reizē māksliniecisks..


Un jā, es jūtos daudz tuvāka un mīlošāka, kopš esmu sieva. Dīvaini!