Uj uj, uj, skuka, man ļoti žēl.

baac, atkal nezinu nevienu vaardu, kas tagad buutu jaasaa

:(...nu... ja es buutu riigaa, apskautu tevi cieshi un pabraukaatu apkaart slimniicai ar to mashiinu

kurā slimnīcā?

bļin

Viņš taču garu dzīvi nodzīvojis. Parunājies ar Anonymous un Meža Veci.

Visu laiku jācīnās, lai nenorauj vadus vai skābekļa masku, negrūž nost segas, nemēģina celties. tas tāpēc, ka vēl dzīvot grib... cīņa ar visu, kas kaut jel kā traucē. kad ir tikai dzīvotgriba, tad ļaujas sajūtām. sāk valdīt daba, nevis saprāts. instinktiem maska, segas, vadi u.t.t. ir drauds. instinkti cīnās par palikšnu...

ja cilvēks grib palikt un cīnās par to, tad parasti paliek.bet te es runāju pēc savas niecīgās un personiskās pieredzes šāis sauleē</i>...

Smagi.

kaut kaads vaajpraats :/

kad man palātā atveda tādus vecīšus kurus nevarēja novaldīt un kurus vajadzēja piesiet, es neko labu nedomāju par viņiem līdz mirklim kad atnāca viņu bērni apciemot. pārsvarā tie vecīši izskatījās, ka savākti no ielas, bet patiesībā parasti vecīši kuri dzīvo savās ģimenēs. un nemaz ne bomži, un bērni normāli un ļoti noraizējušies. bet arī sākumā, kaut es domāju , ka viņi ir bomži es visu laiku palīdzēju viņiem. lai arī nepatīkami bija. tomēr, ja nospēra segu tad apsedzu. man jau pašam grūti bija ar staigāšanu. bet bija žēl vecīšus. vēl taki bija tas, ka šie neko nesapro. piemēram nevis nevar apsegties, bet nemāk. guļ gultā, dreb. kaut ko tur moka ar to segu, bet nemāk apsegt sevi un salst. vai naktī pieceļās sēdus naktī, jo grib iet pīpēt un izkrīt no gultas, tad guļ uz zemes un vaid.

Ai, nu mans Opis nevis nevar apsegties, bet negrib. Grib ārā, pom. Kad es saku - kur tad tu dosies, viņš kliedz: pa logu izlekšu! Tāds nenormāli spēcīgs protests. Pret visu, ko ar viņu dara.
Un tur personāls vispār drausmīgi arogants, nu - tāda nodaļa. Pieraduši pie visa. Bet neviens cits palīdzēt nevar, visi pie tiem vadiem.
Šodien gan bija puslīdz normāla māsiņa.

jā.. turies

ļoti, ļoti Tevi saprotu..
Tajos brīžos jau var savākties, savilkt sevi dūrītē, tik kad esi ārā no slimnīcas sienām, tad kājas ļenganas un sirds krūtīs uzvedās tā, it kā mani nepazītu.