* * *

26.11.06 00:12
kad man palātā atveda tādus vecīšus kurus nevarēja novaldīt un kurus vajadzēja piesiet, es neko labu nedomāju par viņiem līdz mirklim kad atnāca viņu bērni apciemot. pārsvarā tie vecīši izskatījās, ka savākti no ielas, bet patiesībā parasti vecīši kuri dzīvo savās ģimenēs. un nemaz ne bomži, un bērni normāli un ļoti noraizējušies. bet arī sākumā, kaut es domāju , ka viņi ir bomži es visu laiku palīdzēju viņiem. lai arī nepatīkami bija. tomēr, ja nospēra segu tad apsedzu. man jau pašam grūti bija ar staigāšanu. bet bija žēl vecīšus. vēl taki bija tas, ka šie neko nesapro. piemēram nevis nevar apsegties, bet nemāk. guļ gultā, dreb. kaut ko tur moka ar to segu, bet nemāk apsegt sevi un salst. vai naktī pieceļās sēdus naktī, jo grib iet pīpēt un izkrīt no gultas, tad guļ uz zemes un vaid.