Agata Kristi? IIpashi par Erkilu Puaro?

Žoržs Sands nāk prātā, bet tas nebija tā ..

Laikam tomēr Oskars Vailds.

Saputrojos.

Nav. Vēl nav.

Gorgona.

nenāk prātā nekas no tevis prasītā, toties nāk prātā kas cits - sieviešu romānu autoru sieviešu veidotās seksa ainas – nu labāk parādiet man kaut vienu, kam sekss ir bijis tāds :))))
bet vispār... jā, patiešām, laikam jau daiļliteratūru var viennozīmīgi mēģināt iedalīt vīriešu un sieviešu veidotajā – sajaukt ir gandrīz neiespējami, un arī – tikai tad var sajaukt, ja vīrietis sievišķīgāks pagadījies, otrādi... kaut kā neliekas iespējams.

oj, atcerējos - pēdējā lasītajā "aprīļa raganā" nebija pārāk daudz sievišķīgu muļķību.
ak, jā, un "harijs poters" - īpaši nesit cauri, ka autore ir sieviete ;)

ok, patiesībā muldos vienkārši.

Tu iesākumā ar sieviešu literatūru taču domāji "sievietēm domāto literatūru" vai "sieviešu auditorijā populāro literatūru", nevis "sievietes rakstīto literatūru"? un pēc tam pārgāji uz pavisam citu tēmu... ja šīs klišejas saaug, tad jau ir pavisam bēdīgi... jāsāk būvēt dalītās bibliotēkas un veikalos jāpārdod divu tipu grāmatplaukti?

Bet vispār, es domāju, ka tas viss ir izdomāts. Visas tās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Visi tie "v. ir no marsa, s. ir no venēras" taču neko nepaskaidro, tikai rada ilūziju, ka paskaidro. Šī triviālā atšķirība taču ir tik banāla. Es nesaprotu, kā V un S var izpausties literatūrā. Un kāpēc tām būtu jāizpaužas. Katra cilvēka šamežģītā iekšējā pasaule izpaužas viņa rakstītajā - ja tā ir samežģīta, uzspiežot viņam sievietes stereotipu, tad tas izpaužas "sievisķīgi", ja samežģīta, izvēloties vīrišķīguma "paradigmas", tad nāk ārā vīrišķīgi teksti, kaut kādi hemingvejismi un brodskismi, vai? (protams, arī paši sievieši un vīrieši vien ir tie, kas to visu sev uzspiež, un arī pašiem tas nāk ārā), taču tikpat labi var teikt - ja iekšējā pasaule samežģīta no homoseksuālajiem stereotipiem vai to trūkuma, arī to veikli lasītāji pamana un baksta ar pirkstu... muļķīgi tas viss... grūti redzu atšķirību starp sievieti un vīrieti jau cilvēku līmenī (un neuzbrūciet man ar mako fotogrāfijām, tā ir pavisam cita lieta - lieta nevis cilvēks), kur nu vēl literatūrā.. nē, man nav interesanta šī tēma... es uzvilkos tikai tāpēc, ka man ir interesanta cilvēku pieķeršanās šāda tipa tēmām - nu, tas, kāpēc cilvēki vienkāršības labad grib dalīt un atņemt, nevis glāstīt un saskaitīt...

Nu gan Tu dod... Man žēl, bet es ne mirkli nedomāju "sievietēm rakstīto literatūru", kā Tu tik "asredzīgi" pamanīji (un pie labākās gribas neredzu, kur manā tekstā šāds process būtu jaušams, pat pārlasīju vēlreiz), bet uzreiz tieši "sieviešu rakstīto". Un nupat vēl gribēju ierakstīt komentu pie gorgonas pārdomām: ka viņa, manuprāt, sajaukusi šos jēdzienus, un apraksta vienkārši lubu literatūru, vispār ne-literatūru kaut kādu, kuru raksta jo bieži arī vīrieši, dažreiz pat slēpdamies zem sievietes pseidonīma. Kāds vispār viņas aprakastītajam sakars ar literatūru?...
Un, lūdzu, nebanalizē tēmu ar "svievietēm no marsa, vīriešiem no venēras", tu taču nedomā, kas es spriežu un jūtu tādā līmenī? (lai arī esmu sieviete...)
Es ne velti rakstīju - neprasiet man, kas tas ir - sieviešu literatūra, nenosauciet pazīmes. Bet Tev ir pilnīga taisnība, ka dvēseles samežģītība vai sarežģītība izpaužas tekstos, un, jā, man ir vienalga, vai stereotipi ir "uzspiesti" (tomēr, kas uzspiedis: sabiedrība vai dievs?) vai neuzspiesti, bet es redzu tekstā pasaules uztveres vīrišķību vai sievišķību. Vai homoseksualitāti. Bet es nebakstu ar pirkstu. Es redzu. Drusku nicīgi izklausījās mana piezīme par Atvudu, OK. Bet laikam es saskatu lielāko atšķīrību starp vīriešu un sieviešu literatūru tēmu lielumā, mērogos. (Un vēl stilā.) Un es nesaku, ka mikropasaule ir sliktāka vai mazāk izpētes vērta par makropasauli, bet šobrīd mana (sievišķā:) dvēsele alkst lasīt par Lielo. Vai arī kaut ko stilistiski spožu. Atvudas stāsti bija ļoti "sadzīviski", un pašlaik tas mani neinetresē.
Nu - neuzrakstīs sieviete nevienu Rušdi grāmatu!
Un kā ar dižajiem filosofiem? Daudz sieviešu ir viņu vidū? Un kāpēc nav?

(Jā, protams, visiem dziļi apglabāta viena un tā pati smeldze, - tā saucamās dzīves jēgas meklējumi. Es kaut kur nesen te vaicāju: kāpēc mūsu laikā visas labās grāmatas un filmas ir bēdīgas?...)

Tu saki - "vienkāršības" labad. Vai tikai nav otrādi, un vienkāršošana nav Tava pieeja? - vieglāk ir neievērot to, ka sieviete ir citāda. Ka citi ir citādi. Gan literatūrā gan dzīvē. Un tieši tas ir ineteresanti.

Bik steidzīgi un nesakarīgi, bet, rēķinoties ar Tavu intelektuālo potenciālu, es pieņemu, ka tu sapratīsi, ko es gribēju teikt:)

Glāsts Tev:)

vieglāk ir pateikt, ka "šajā grāmatā bla bla bla, tāpēc, ka tās autore ir sieviete". es nebūt neaicinu neredzēt, kas ir kam zem brunčiem, man nepatīk, ka to paceļ par galveno vai nereti pat vienīgo atšķirības pazīmi: "nu, tā taču sieviete!" vai "tu esi vīrietis vai neesi?"

kāpēc sievietes tika maz ir rakstījušas (līdz 20.gs vidum) un filosofējušas, ir atsevišķs jautājums. bet nedomāju, ka tāpēc, ka viņām mēnešreizes vai laktācija. ja paskatamies uz kino vai video-art, vai jauno mūziku, tad atšķirības starp to, vai autors ir v vai s, kļūst aizvien nemanāmākas.

Nu, šitā mēs varam bez gala. Es nesaprotu, kāpēc Tu gribi pierādīt, ka es "bla bla bla" gribu kā vieglāk?! Es kā grūtāk gribu:)
Man pašlaik tāda sajūta, ka Tu esi izdomājis, ko es, Tavuprāt, domāju, un pret to tagad iebilsti. Tu vienkārši piemēroji man kādu sabiedrībā diezgan izplatītu un stipri vienkāršotu priekšstatu par vīrišķā un svieviškā atšķirībām, bet es tik sekli nebūt neraugos, kā Tu gribi man piedēvēt.

Bet par kino un mūziku - jā. Un tā, starp citu, būtu ati par sevi interesanta tēma, kāpēc šajos mākslas veidos tā atšķirība stipri izlīdzinās, bet literatūrā - nē.

varbūt klasiskie mākslas veidi (literatūra, klasiskā mūzika, stājglezniecība) ir veidojušies spēcīgākā dzimumu diferenciācijas ietekmē, tāpēc tā determinē, pat diktē mākslas darīšanas principus vēl šodien?

p.s. tik daudzmaz es tevi jau pazīstu, lai nepiedomātu to, ko tu neesi domājusi :)) es jau tikai tēmu izmantoju, lai pakašķētos, neba nu uz tavu viedokli iebilstu

Laikam tā varētu būt:)
I par mākslu, i par kašķēšanos:)

Un vēl: jocīgi, ka Tu nejuti pašironiju:)

pašironija nav panaceja :))))

bet neņem nu ļaunā..

starp citu, kāds armēņu zinātnieks (ne gevorkjans, ne gibarjans, bet kaut kā savādāk) 70. gados pierādīja, ka jau hromosomu līmenī atšķiras s un v bioloģiskais uzdevums - vīrietim ir jārada, bet sievietei - jāsaglabā (no tā visasa atšķirības - vīrieši vieglāk pakļaujas mutācijām, sievietes ilgāk dzīvo utt. utt.)

Vai maz sastopami cilveeki, kuri buutu Briivi no sava dzimuma "paradigmaam", kuras saknjojas ne tikai kultuuraa, auzdinaashanaa un sociaalajaas attieciibaas, bet arii cilveeta fiziologjijaa, tb jau instinktu liimenii???

p.s.
Nu iznjemot, protams, taadus pasaku teelus kaa Budu, Jeezu, Spriidiiti vai Nilu Holgersonu.

Zinātniskā Fantastika - Saragosi kosmosā.

Nu nemaz nepateixi ka raxtījusi sieviete.

A puķes apliet nevajag - viņām ir jāprot izdzīvot arī bez Tevis :)
Labrīt.

Labrīt:) Neesmu lasījusi.
Bet puķes jau aplēju:)

vienmēr biju domājis, ka tas ir andrejs nortons... pasaki vēl, ka pieneņu vīnu sarakstījusi reja bredberija! starp citu, ja tā būtu, nevienam nerastos nekādas šaubas, ka pieneņu vīns ir ļoti sievišķīga grāmata!!

Tā ir Endrjū. :) Sieviete.

Man jamās gabali daudz pozitīvu atmiņu ir devuši. :)

bet vinjai ir ljoti shabloniski tie staasti... viena un taa pati sheema, tik vides citas! :) bet jaa normaali raxta baabinja!

Vaira Viikje-Freiberga

Louis McMaster Bujold

Margari Wiss & Tracy Hickman
Ursula Le Guin - Juurzemes Burvja 1aa dalja (viss paareejais gan baabisks)

Karoche sci-fi, horror, fantasy zhanrs - iipashi neatshkjiras sievieshi un viirieshi!

Hmm. Interesanta doma (par žanriem).

bet tā jau nav literatūra ;)

sieviešu izgatavotais margarīns jau arī neatšķiras no vīriešu izgatavotā!


(sviestmaizes atšķiras)

knjigu ne chital no mnenije imeju? :)

Ja margarīnu negatavotu rūpnieciski, gan jau atšķirtos arī tas.
Un nemaz taču neatšķiras bezdzimuma sendviči Statoilā...

nu ir jau tā sci-fi literatūra drusku štancēta

Nu ja. Neaizraujos.

Par fantasy nepiekriitu. Vismaz es uz skaitli 3 shajaa zhanraa (pasakas nepieaugushiem viirieshiem, ar kuru, buudams visai infantils, vienu laiku aizraavos) redzu, ka autors ir sieviete, kaut pseidoniims viirishkjs.

lasot Andre Nortones gabalus... nu LJOOTI jaaiespringst, lai pamaniitu ka taa ir baaba!