- 2.7.03 00:47
-
Tu iesākumā ar sieviešu literatūru taču domāji "sievietēm domāto literatūru" vai "sieviešu auditorijā populāro literatūru", nevis "sievietes rakstīto literatūru"? un pēc tam pārgāji uz pavisam citu tēmu... ja šīs klišejas saaug, tad jau ir pavisam bēdīgi... jāsāk būvēt dalītās bibliotēkas un veikalos jāpārdod divu tipu grāmatplaukti?
Bet vispār, es domāju, ka tas viss ir izdomāts. Visas tās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Visi tie "v. ir no marsa, s. ir no venēras" taču neko nepaskaidro, tikai rada ilūziju, ka paskaidro. Šī triviālā atšķirība taču ir tik banāla. Es nesaprotu, kā V un S var izpausties literatūrā. Un kāpēc tām būtu jāizpaužas. Katra cilvēka šamežģītā iekšējā pasaule izpaužas viņa rakstītajā - ja tā ir samežģīta, uzspiežot viņam sievietes stereotipu, tad tas izpaužas "sievisķīgi", ja samežģīta, izvēloties vīrišķīguma "paradigmas", tad nāk ārā vīrišķīgi teksti, kaut kādi hemingvejismi un brodskismi, vai? (protams, arī paši sievieši un vīrieši vien ir tie, kas to visu sev uzspiež, un arī pašiem tas nāk ārā), taču tikpat labi var teikt - ja iekšējā pasaule samežģīta no homoseksuālajiem stereotipiem vai to trūkuma, arī to veikli lasītāji pamana un baksta ar pirkstu... muļķīgi tas viss... grūti redzu atšķirību starp sievieti un vīrieti jau cilvēku līmenī (un neuzbrūciet man ar
mako fotogrāfijām, tā ir pavisam cita lieta - lieta nevis cilvēks), kur nu vēl literatūrā.. nē, man nav interesanta šī tēma... es uzvilkos tikai tāpēc, ka man ir interesanta cilvēku pieķeršanās šāda tipa tēmām - nu, tas, kāpēc cilvēki vienkāršības labad grib dalīt un atņemt, nevis glāstīt un saskaitīt...