* * *

2.7.03 10:09
Nu gan Tu dod... Man žēl, bet es ne mirkli nedomāju "sievietēm rakstīto literatūru", kā Tu tik "asredzīgi" pamanīji (un pie labākās gribas neredzu, kur manā tekstā šāds process būtu jaušams, pat pārlasīju vēlreiz), bet uzreiz tieši "sieviešu rakstīto". Un nupat vēl gribēju ierakstīt komentu pie gorgonas pārdomām: ka viņa, manuprāt, sajaukusi šos jēdzienus, un apraksta vienkārši lubu literatūru, vispār ne-literatūru kaut kādu, kuru raksta jo bieži arī vīrieši, dažreiz pat slēpdamies zem sievietes pseidonīma. Kāds vispār viņas aprakastītajam sakars ar literatūru?...
Un, lūdzu, nebanalizē tēmu ar "svievietēm no marsa, vīriešiem no venēras", tu taču nedomā, kas es spriežu un jūtu tādā līmenī? (lai arī esmu sieviete...)
Es ne velti rakstīju - neprasiet man, kas tas ir - sieviešu literatūra, nenosauciet pazīmes. Bet Tev ir pilnīga taisnība, ka dvēseles samežģītība vai sarežģītība izpaužas tekstos, un, jā, man ir vienalga, vai stereotipi ir "uzspiesti" (tomēr, kas uzspiedis: sabiedrība vai dievs?) vai neuzspiesti, bet es redzu tekstā pasaules uztveres vīrišķību vai sievišķību. Vai homoseksualitāti. Bet es nebakstu ar pirkstu. Es redzu. Drusku nicīgi izklausījās mana piezīme par Atvudu, OK. Bet laikam es saskatu lielāko atšķīrību starp vīriešu un sieviešu literatūru tēmu lielumā, mērogos. (Un vēl stilā.) Un es nesaku, ka mikropasaule ir sliktāka vai mazāk izpētes vērta par makropasauli, bet šobrīd mana (sievišķā:) dvēsele alkst lasīt par Lielo. Vai arī kaut ko stilistiski spožu. Atvudas stāsti bija ļoti "sadzīviski", un pašlaik tas mani neinetresē.
Nu - neuzrakstīs sieviete nevienu Rušdi grāmatu!
Un kā ar dižajiem filosofiem? Daudz sieviešu ir viņu vidū? Un kāpēc nav?

(Jā, protams, visiem dziļi apglabāta viena un tā pati smeldze, - tā saucamās dzīves jēgas meklējumi. Es kaut kur nesen te vaicāju: kāpēc mūsu laikā visas labās grāmatas un filmas ir bēdīgas?...)

Tu saki - "vienkāršības" labad. Vai tikai nav otrādi, un vienkāršošana nav Tava pieeja? - vieglāk ir neievērot to, ka sieviete ir citāda. Ka citi ir citādi. Gan literatūrā gan dzīvē. Un tieši tas ir ineteresanti.

Bik steidzīgi un nesakarīgi, bet, rēķinoties ar Tavu intelektuālo potenciālu, es pieņemu, ka tu sapratīsi, ko es gribēju teikt:)

Glāsts Tev:)