biju nodot pudeles. apmeklēju divus stikla taras punktus. tur sanāca novērot cilvēkus, kas uz turieni iet un kas tur strādā.

mājām tuvākajā punktā, vidzemes tirgū, biju bijis jau pirmdien pārbaudīt situāciju. raksturīgi pelēkā šķūnītī sēdēja trīs piedzērušies vīrieši, no kuriem, šķiet, vismaz divi tur strādā. viņi teica, lai nāku trešdien, jo trešdien viņiem būšot nauda. tomēr viens piedāvāja, lai nesu pudeles pret pavadzīmi. man nebija uzticības un laika arī ne - punkts strādā līdz trijiem.

aizbraucu uz turieni šodien, taču šodienas darbinieks atkal teicās, ka nav naudas, un kāds klients mani sūtīja sākumā uz centrāltirgu, bet tad attapās, ka tuvāk sanāks uz stabu/avotu taras punktu. tur es biju kopā trīs reizes, katru reizi ar riteni vezdams 70-80 pudeles. manam ritenim nav zvaniņa, taču šoreiz to arī nevajadzēja, jo skaļi grabēju. kauna sajūta mani pameta otrajā braucienā.

avotu ielas taras punkts ir visai aizņemta vieta - katru reizi man nācās gaidīt vai nu aiz viena, vai diviem klientiem. pats pirmais un pats interesantākais klients, kuru redzēju, bija sieviete - šķiet, visai nabadzīga. viņa bija atbraukusi ar platriepu elektrisko skūteri, kura kāju atbalsts bija no koka. neredzēju, cik daudz pudeļu atvedusi bija viņa, taču man nav ne mazāko šaubu, ka šī noskrandusī dāma rozīgā, stepētā vestē ir viens no uzņēmīgākajiem, nopietnākajiem pudeļu u.c. vācējiem galvaspilsētā.

savukārt citu klientu uzvedība mani pārsteidza. vairākas reizes redzēju, kā sīkajā lodziņā ieliek tikai vienu divas pudeles, par ko dabū akurāt 1-5 centus. liekas, ka darbalaikā - avotu ielas taras punkts strādā darbdienās 9-16 sestdienās 9-15 - viņu dzīve vairāk vai mazāk grozās ap šīm vietām.

viņu maršruts var sākties jebkur, piemēram, no pudeles, kas iemesta kādas "pakšu miskastes" sarkanajā rimi maisiņā. bet vienmēr beidzas tuvākajā taras punktā.

un tad, ja diena ir veiksmīga, viņu ceļš ved uz veikalu. jādomā, viņi pudeles projām nemet.