ceriņi [entries|archive|friends|userinfo]
vairsneat ceriņi

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

314 [23. Okt 2020|00:09]
rakstīt ir tā, it kā es no ūdens mēģinātu izveidot cietu struktūru.
Link1 raksta|ir doma

313 [22. Okt 2020|21:33]
tagad man jau pāris dienas ir silti radiatori. bet pirmo reizi dzīvē tik nepatīkami izjūtu apkures sezonas iestāšanos (ne tikai mājās): viss gaiss šķiet tik sauss un putekļains, un nepatīkams, jūtos kā neglītām, dzeltenām spuldzēm izgaismota, visu aizmirsta un apputējusi māla vāze kaut kādā novadpētniecības muzejā, kuru neviens neapmeklē. debesis aizmūrētas ar silikāta ķieģeļiem. nejēdzīgi daudz šķaudu un vispār zb.
Linkir doma

312 [17. Okt 2020|14:59]
man šobrīd mugurā ir apakšveļa, bikses, getras, trīs pāri zeķu, t-krekls, biezākais džemperis, adīta jaka, cimdi un pleds. garaiņi no mutes tikpat lieli kā no tējas krūzes. baigi gribu apkuri. ietu ar kompīti uz kafenēm, ja ne tas vīruss.
Link3 raksta|ir doma

309 [22. Sep 2020|21:41]
šodien es jūtos labi, un man tas patīk.
Linkir doma

305 [21. Aug 2020|19:43]
dirsā labo dienu. pazaudēju gredzenu, ko pirms mūžības iemainīju no l., un tagad viss ir nepareizi un diezgan slikti.
Link1 raksta|ir doma

301 [22. Jun 2020|07:13]
piektdien no rīta telefona ekrāns atteicās sadarboties ar maniem pirkstiem. telefons aizvien nav izlādējies, un vienīgais, kas tur aizvien strādā, ir modinātājs, kas zvana katru rītu no 7.00-11.00 un ko nav iespējams izslēgt. braucu uz rīgu satinis telefonu divās jakās, lai noslāpētu skaņu un nebesītu pārējos pasažierus. citādi ok.
Link5 raksta|ir doma

298 [31. Maijs 2020|11:04]
mamma laimēja loterijā velosipēdu, atdāvināja man, un es šorīt piepumpēju riepas. vasara sākusies. <3 jau varu sataustīt, kā prāta topogrāfijā vietas, kas šķita par tālu, lai turp dotos, kļūst tuvākas.
Linkir doma

297 [26. Maijs 2020|20:48]
izskatās, ka sajūtās medusmēnesis ar sevi beidzies. dikti kaifoju par neatkarības sajūtu un spēju izvēlēties visas lietas, justies atkarīgs tikai no sevis. un tad redzēt savas izvēles iemiesojamies, un to, kā es atspoguļojos savā vidē un dzīvoklī. bet tagad jūtu atgriežamies vilkmi pie cilvēkiem un piederības, un vajadzību vairāk runāt un dalīties. tās lietas manī nekad nav atradušās līdzsvarā. bet visi ir tik aizņemti un nopietni, un kaķe šodien saplēsa divus puķu podus, šoreiz abus ar puķēm. nezinu, cik ilgi varēšu ļauties naivai ticībai savu botānisko prieku nākotnei. gāju pa ielu un domāju, ka doma ir tāds tausteklis, kairinājums. gandrīz fizisks. tu domā par kādu sajūtu, un tad tā kļūst stiprāka tāpat kā sāpes, bakstot pušumu.
Link1 raksta|ir doma

296 [24. Maijs 2020|16:19]
aizvakar sazvanījos ar l., kaimiņš mani uzaicināja pievienoties pasēdēšanai pagalmā. viņš (un es) dzēra hektoru ar limpo, atklāju, ka dārzā dzīvo ezis un uzzināju, ka kaimiņš ir jaunāks par mani, kaut gan visiem ciešā pārliecībā stāstīju, ka man apakšā dzīvo jauks pāris, kam drusku pāri trīsdesmit. runājām par droniem, baznīcu, gejiem, pirātiem un dzeju. viņš dzīvo pavisam citā informācijas un diezgan atšķirīgu uzskatu laukā, bet tik forša saruna! veselīgi tā neplānoti uzlauzt savas realitātes sienas, bet saprast, ka vienalga ir kopīgais un foršas sarunas. tas hektors ar limpo gan nav veselīgi.
Link2 raksta|ir doma

294 [9. Maijs 2020|19:43]
gurdens un mīļš. jūtu, ka drīz gribēsies iemīlēties. abas lietas nav saistītas. kur čaļi iemīlas čaļos?
Link6 raksta|ir doma

293 [3. Maijs 2020|17:03]
Labdien,

vēlamies informēt, ka Atzīmējot Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu, 3. maijā Kuldīgā, Pārventas parkā, jau otro gadu Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” stāda kulturālos kartupeļus. [..] Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai, kulturālo kartupeļu lauks stādīts goda dreļļu rakstā.
Linkir doma

292 [2. Maijs 2020|16:57]
gribas lasīt par īstenību, bet tā, lai nebūtu garlaicīgāk vai mazāk skaisti par fikciju. literatūra pēdējā laikā nogurdina, redzu tur tikai konstrukcijas, tehniku un safantazējumus. vakar punctum izlasīju ļoti romantiski skaistu tālbraucējas dienasgrāmatu un izvilku no kaudzes "kuģa žurnālu", bet zandere tur tik skaisti par verandām uzrakstījusi. es tagad gribu, lai ar mani notiek "īstā, skaistā dzīve" un pavasaris, lai arī ko tas nozīmētu. zinu tikai, ka tur jābūt dārzam, krēslai, mazām gaismiņām, klusām balsīm, pledam un vieglam reibumam.
Link1 raksta|ir doma

289 [31. Mar 2020|10:46]
pirmā diena daudzu pēdējo nedēļu laikā, kad jūtos labi. likās svarīgi to pierakstīt, lai nepārdomātu.
Linkir doma

284 [21. Feb 2020|18:04]
vienmēr, kad pārlasu sevis rakstītos projektu pieteikumus, man ir sajūta, ka uzrakstītais teksts izklausās pēc paniska pārliecināšanas mēģinājuma.
Link1 raksta|ir doma

282 [3. Feb 2020|16:32]
l. piektdienas vakarā teica, ka skaistums ir terapeitisks. tagad tā doma visu laiku maļas pa galvu. šķiet pareizi, bet nevaru izskaidrot kāpēc. vispār pēdējā laikā daudz ko grūti sev izskaidrot.
Link1 raksta|ir doma

278 [12. Jan 2020|00:56]
gāju kājām uz mākslas muzeju pār vanšu tiltu, pa ceļam uzņēmu vienu bildi, citas neredzēju. grūti atrast, ja ir apmākusies diena. nodevu mēteli, meklēju somā maku, lai tiktu pie biļetes, un izrādās, ka nebiju paņēmis līdzi. izstāvēju rindu, uzvilku mēteli un gāju mājās. īsas dusmas uz sevi un trauksme. tādos brīžos mēdzu iedomāties, ka varbūt visums sūta zīmes, vai izkārto situācijas. un es tam būtu noticējis, ja, ejot atpakaļ mājās pār vanšu tiltu, kaut kas būtu noticis. piemēram, es būtu kādu saticis. bet tās, protams, ir muļķības, un es vienkārši aizmirsu maku. laikam ļoti kārojas, lai notikumiem būtu vairāk nozīmes un sajūta, ka lietas kaut kur ved.
Linkir doma

272 [16. Sep 2019|09:38]
drēgns=auksts+slapjš. liekas, ka esmu viscaur uzblīdis un negribīgs kustēties kā koka durvis rudenī, āda šķiet lielākā par pašu it kā es būtu sfinkss. meklēju siltumu, klepoju, jūtos gļotains. labdien.
Linkir doma

271 [11. Mar 2019|15:25]
šausmīgi vientuļi, nepatīk :(
Link5 raksta|ir doma

270 [26. Jan 2019|23:35]
sapnī mana balss bija kā akordeons: ar muti pareizi veidoju vārdus, bet tie neskanēja gandrīz nemaz, it kā plaušās pietrūktu gaisa, ar ko uzgriezt skaļumu. drusku līdzīgi arī jūtos. visas manas valodu zināšanas te var iet ieskrieties. es esmu tāds kā kaķis, kas savā nodabā klīst apkārt. šorīt sēdēju starp citronkoku un ladu ciemā ar 223 iedzīvotājiem un zagu sieru ēkā ar kapelu, trim jēzus statujām un uzrakstu "ave maria" pagalmā. gulēšu telpā ar 223 bungām, negribu būt akordeons.
Linkir doma

269 [22. Jan 2019|22:49]
divas nedēļas riņkī un sāk pietrūkt ļaužu, draugu un vairāk par visu - sarunu. jūtos drusku pazudis it kā būtu izkritis ārpus laika un telpas. tā kā peldot baseinā un stiepjot roku pēc apmales dažkārt gadās, ka pirksti tik tikko netrāpa, noskrāpē ūdeni un ar kustībā ielikto ķermeņa masu panirst zem tā. es peldēt iemācījos kaut kādos padsmit gados. tas ir vēlu priekš bērna, kas uzaudzis pie jūras.
mēģinu pats sev izvirzīt pieturpunktus, bet vedas grūti. man šķiet, es pat nezinu, kas tie tādi. mierinu sevi ar domu, ka esmu iztulkojis vienu stāstu, izlasījis trīs grāmatas, izfočējis filmiņu un iemācījies pateikt dažas basic lietas katalāniski. diemžēl esmu noskatījies arī visas drag race epizodes, ko varēju atrast. to vismaz vairs nedarīšu.

bet saules gaisma gan ir baigā štelle!
Link4 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]