ceriņi [entries|archive|friends|userinfo]
vairsneat ceriņi

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

157 [13. Jan 2018|19:51]
pēcraidījuma ideja: uztaisīt apskatu par mīļākajām neizlasītajām grāmatām
Link2 raksta|ir doma

154 [26. Dec 2017|00:00]
nečīkstiet par to, ka grāmatas latvijā dārgas: ziemassvētku dāvināšanas jūsmā man nupat beidzot izdevās saņemties pasūtīt no dānijas grāmatu savam bakalaura darbam. fakin 50 eiro ar piegādi. un tā ir tāda sīka mīksto vāku 200 lpp grāmata, galīgi ne pirmā svaiguma vai ļoti populāra. fak nu! pirms tam mēģināju rakstīt izdevniecībai un vēl viskaut kur, stādoties priekšā kā nabadzīgs students un izdevniecības pārstāvis, a tādus viņi ignorē.
Link5 raksta|ir doma

153 [25. Dec 2017|15:52]
vecākiem šķiet pilnīgi ok, ka smēķēju, bet par gaļas neēšanu pusotras dienas laikā šeit gan esmu saņēmis pārmetumu jūru un viņi pie katras izdevības man pajautā, vai tomēr negribu kotletes/cepeti/buljonu utt. neko nesaprotu.
Link2 raksta|ir doma

151 [24. Dec 2017|19:41]
vakar aizgāju gulēt pirms desmitiem un no rīta arī pamodos pirms desmitiem; tik sen nebiju cēlies bez modinātāja. pastaigājos gar jūru, jutu kā no muskuļiem izplūst pēdējo nedēļu gaļasmašīnas režīma spriedze. jūra vienmēr ļoti labi atvelk, nomierina. staigāju tur, domāju cik svarīgi ir uzaugt vietā ar plašu horizontu, svarīgi arī pie tāda atgriezties. nespēju noformulēt to svarīgumu, visi mēģinājumi atkal atduras pret banalitātēm un šķiet neizsmeļoši. bet zinu, ka man ir taisnība. šausmīgi pietrūka tās liepājas. pēdējoreiz biju laikam vasarā. man šķiet, kaut kas ir mainījies tajā, kā šejieni redzu.
vakardiena bija decembra sliktuma kulminācija - biju palicis pie a. un negulējis: nevaru pie viņa aizmigt, jo stulba anxiety, kārtējā bezmiega fāze, vai vēl kas cits. un tad vēl man visu dienu gribējās vemt no pārguruma - sēdēju tāds grausts studijas stūrī, kamēr k. enerģiski lēkājot iesildījās pļāpai. neko jēdzīgu nepateicu. pēc tam pusstundu sēdēju uz zemes smaku pilnā autoostā un vēlāk raustīgā, nelabuma pilnā miegā autiņā.

līdz gada beigām nekas nav jādara - pat jābūt darbā. tas viens raidījums tāds nieks. bet es jau tagad jūtos nemierīgi, meklēju lietas, kam pieķerties, un tādu netrūkst, bet pie vecākiem jūtos kaut kā jocīgi ierobežots savās nodarbēs. tā ir neobjektīva sajūta un atmiņas par sevi šajā vidē, kas mani padara rīcībnespējīgu visās izpausmēs. ievēroju, cik strupas un nevajadzīgi asas bieži ir manas atbildes viņiem. tas ir negribēti. es vispār kļūstu ļoti ass un nejauks neērtās situācijās, izvairos no atbildēm ar strupiem, nesmieklīgiem jokiem. lūdzu tēvam, lai viņš mani nesauc mīļvārdos - to dzirdēt no viņa puses man ir drusku pretīgi, tajos brīžos šķiet, ka viņš mani aizvien tur gūstā. īstenībā dikti daudz darba vēl jāiegulda augšanā. bet lai pagaidām paliek - šobrīd beidzot var drusku atpūsties un labi pabūt.
Link3 raksta|ir doma

149 [9. Dec 2017|20:57]
pārskrēju pāri saviem gada ierakstiem, kā to citi cibiņi te dara. bet no tiem ierakstu pirmajiem teikumiem sanāca tikai par stresu/nogurumu, tekstiem un alkoholu. pašam kaut kāda stulba sajūta uz tām divpadsmit rindiņām raugoties. gribas sevi sev kaut kā foršāk.
šodien no rimčika čāpojot atpakaļ uz kalnciema kvartāla tirgošanos ķiķināju par vārdu "bezgaļība". nomērīju grāmatas atklāšanā precīzi īsto vīna daudzumu, lai viesu intervijā nesatrauktos par savu angļu valodu un to, ka man nav sagatavoti jautājumi. beigās sarunu principā novadīju vienītī. uztaisīju foršu ķirbju zupu, pārēdos, bet omulīgi jauki. negribu, negribu referātus. gribu labāk parunāt. a. sauc pie sevis mācīties, ha.
Linkir doma

148 [7. Dec 2017|18:05]
stresija

(mājās nav gāzes un nevaru uztaisīt ēst, un kurpes ir slapjas un)
Linkir doma

146 [30. Nov 2017|14:28]
manas gada beigas raksturo vārdi "bet es skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj"
Link5 raksta|ir doma

145 [29. Nov 2017|20:35]
man šķiet, ka tulkotai literatūrai ir lielāks potenciāls būt kvalitatīvai - un ne tikai latvijas kontekstā. iedomāsimies labu prozaiķi, kurš uzraksta labu grāmatu, domājot par sižetu, atsaucēm, valodu, aktualitāti un miljons citiem sīkumiem, uz kuriem viņš koncentrējas. forši! bet ja tulkotājs paņem grāmatu, kurā visas šīs lietas jau ir foršas, viņš kārtīgi ņem priekšā valodu - staipa to, spēlējas, atrod krutus vārdus un konstrukcijas. un rezultātā ir tāds pats foršs romāns, bet ar izkoptāku, interesantāku valodu, jo tā tomēr ir tulkotāja galvenais rīks. dzeja ir cita štelle, bet rakstniekam nevajag tik krutu valodu, kā tulkotājam. apstrīdiet mani, ja kļūdos.

citas domas - gribētos izlasīt kādu antropoloģisku pētījumu (pat nezinu kādā griezumā) par geju kultūru, jo man tā (pēdējā laikā šo to guglējot un skatoties viģikus) šķiet tik sapista!

negribu, nespēju mācīties. bet šodien dabūju parakstus uz prakses papīriem, lai arī praksi reāli iziešu tikai nākamgad. it kā daudzdarīga diena, bet šķiet, ka esmu tikpat dziļā purvā.
Link3 raksta|ir doma

144 [29. Nov 2017|12:24]
es domāju, ka man tik bieži dreb rokas un raustās muskuļi, jo ķermenis mēģina izkratīt no sevis stresu.
Link1 raksta|ir doma

142 [25. Nov 2017|22:40]
šausmīgi riebjas mana izmisīgā vēlme patikt cilvēkiem, bet aizvien neesmu iemācījies to pārvarēt. sliktākās sajūtas, ko šī vēlme raisa:
- emocionāls nogruvums, kad kāds ļautiņš, kas man īsti nerūp, uzvedas tā, it kā es viņam nerūpētu
- vēlme izvemties/izplēst sevi no sevis, kad apjaušu, cik ļoti fake esmu bijis kādā komunikācijas situācijā
Link2 raksta|ir doma

140 [21. Nov 2017|17:51]
patīk vārds "tālab", jo tas norāda ne tikvien uz cēloņsakarību, bet arī konkrētu tiecību. šodien pirmo reizi griezu vaļā grāmatas lapas, kā vecos laikos - baigi forša sajūta. vakar un aizvakar uzrakstīju sešus skolas parādus, bet šodien pa pastu pienāca mans halāts. tas noteikti ir pieminēšanas vērts notikums; dzīvošu tagad labāku dzīvi.
Link3 raksta|ir doma

139 [19. Nov 2017|22:49]
also izdomāju jautājumu vakardienas raidījumam, par kuru gribētos vakar parunāt: vai un kā literatūrā, kas atbrīvojusies no cenzūras, izpaužas cenzūras sekas?
Link6 raksta|ir doma

137 [9. Nov 2017|22:22]
izdzēru karstvīna pudeli, sēžu un trešo vakaru blenžu uz iesāktu rakstu, kurā aizvien ir tikai divas rindkopas, bet otrā tāpat jāpārraksta. par citiem ugunsgrēkiem domāt nav spēka. gaidu, kad beigsies novembris un aptveru, cik sentimentāls lopiņš esmu, ja kaut kādas savas emocijas aizvien vistrāpīgāk varu raksturot ar padsmitgadnieka laiku dziesmām. vēl jūtos vientuļš un šovakar krietnu brīdi pavadīju pārrevidējot virtuves atkritumus, jo dzīvokļa biedrs tējas maisiņu iepakojumus met nepareizajā šķirošanas maisā. kādā brīdī es saņemšos to viņam pateikt, bet tikām turpināšu vienkārši pārkārtot atkritumus. cheers!
Linkir doma

136 [26. Okt 2017|21:33]
man šķiet, ka es redzēju amsterdamā bāru "zudušais laiks", bet manas flāmu valodas zināšanas gan eksistē tikai manā iztēlē. bet tas būtu labs nosaukums bāram. aprakstīju the national koncertu kā "sadly amazing or amazingly sad". paldies, ances maģiskais sīrup.
Linkir doma

135 [23. Okt 2017|10:54]
es pačīkstēšu, labi?

- man aizvien nav bijis laika, lai dabūtu savu velosipēdu, kas neatslēdzams stāv pie galerijas rīga.
- ceturtdien saslimu un piektdien nebiju skolā prezentēt figņu - tas iespējams nozīmē, ka es nevaru nokārtot šo priekšmetu un tikt pie bakalaura.
- šobrīd mana temperatūra ir 38.0, bet parīt ir jālido uz the national amsterdamā. uzmini, vai es to darīšu!
- pirmdienas ir vienīgās dienas, kad akadēmijā ir mana bakalaura vadītāja un man vajag tikt pie viņas paraksta, jo piektdien jāiesniedz tēmas akadēmijai. uzmini, vai es tieku uz akadēmiju.
- uzmini, vai es tieku atpakaļ pie tās naudas, kas izdota par the national un lidmašīnas biļeti!
- esmu piekāsies estebiju biedrus, jo pa brīvdienām man nepalika labāk un es nevarēju sataisīt tekstus, tāpat nevaru šodien uz akadēmiju aiznest plakātu.
- mans telefons atkal nomira.
- šonedēļ sākas atvaļinājums - turpinu tradīciju atvaļinājumus pavadīt slimojot.
- uzmini, vai man tiešām būs laiks slimot un vai gadījumā nav tā, ka ir jāgatavo projekts kultūras ministrijai!
- es jūtos pārāk sūdīgi, lai šobrīd spētu skumt vai dusmoties. gribu turpināt gulēt.
Link5 raksta|ir doma

134 [17. Okt 2017|19:30]
brīžiem man šķiet, ka es nesaprotu, kas ir labi teksti. brīžiem man šķiet, ka man vienkārši nekas nepatīk. un brīžiem man šķiet, ka ļaudis apkārt ļoti viegli pavelkas uz to, kas tiek prezentēts kā labs, vai uz ko ir pavilcies kāds (ha) viedokļu līderis. bet vispār šis ne tikai par tekstiem, bet par lietām dzīvē kā tādām. laikam jau es vienkārši nesaprotu - nevis tikai brīžiem.
Link2 raksta|ir doma

133 [14. Okt 2017|01:17]
patīk cilvēki ar lēnu domāšanu. proti, tādi, kas spēj ilgi kavēties pie viena temata/idejas un apgrozīt to pacietīgi sarunā/starp tikšanās reizēm no visām pusēm.
Linkir doma

132 [13. Okt 2017|16:25]
šodien guglēju "is it possible to be addicted to stress"
Link2 raksta|ir doma

131 [10. Okt 2017|23:04]
taisām rīt augšā "mirstīgo vakara" eventu un es šodien rakstīju tam tekstu. protams, pēdējā brīža edgy idejas - nosaukt festivālu par "es te biju" kā atsauci uz faktu, ka es biju dzīvs, uz to, ka biju festivālā un uz visiem skrīpājumiem "zģes bil vaņa" sienās, kas principā ir kaut kāds kapakmeņu paveids ar ko piefiksēt sevi. un arī sarunvalodā ieietos:

- iesi šogad uz estebiju?
- jā, es pagājušgad biju estebijā, baigi forši, noteikti jāiet.

bet nevienam mana ideja nepatīk. :(
Link5 raksta|ir doma

130 [10. Okt 2017|11:42]
te silti, te auksti. te skumji, te neskumji. te strādāju, te padodos. stress gan visu laiku. jāiepļaukā sevi, jāsāk močīt. taisīt pelmeņus gan vienmēr būs besīgi sarežģīti, bet forši.
Link1 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]