vairsneat [entries|archive|friends|userinfo]
a

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

102 [20. Maijs 2017|00:16]
besī, ka cilvēki, kam ir lielāka pieredze un zināšanas kādā jomā, vairās tajā uzņemties iniciatīvu un pieņemt lēmumus. tad to nākas darīt man, rēķinoties ar to, ka ir liela iespēja, ka viss noies pa pieskari. un, ja kaut kas arī noiet greizi, tad tā ir mana vaina, jo esmu pieņēmis stulbu lēmumu. štrunts par to, ka kāds blakus varēja pateikt, kā būtu labāk.
cenšos uztvert to kā treniņu un mācīties iniciatīvu. ar to man ir problēmas. jāiegaumē, ka uz ļautiņiem paļauties nevar.
Linkir doma

101 [18. Maijs 2017|12:45]
ir daudz jocīgu lietu, kas man liek justies labi. viena no tām ir apziņa, ka man pieder trash džinsa jaka.
šodien skraidu pa pilsētu, sūtu e-pastus, zvanu, rakstu neatelsies. tieku galā. bet kārojas dienu ar bezsirdsapziņas pārmetumu atelpu (proti, tādu, kurā neatpūšos uz nedarītu darbu rēķina). pat tikšanās (to ir maz) ar draugiem pēdējā laikā uztveru kaut kā izkropļoti - uzmācīga nepieciešamība kopā pavadīt laiku, runāt, būt priecīgam, iedzert. respektīvi, produktīvi pavadīt tikšanos. tas laikam tādēļ, ka šīs izklaides ir iespiestas darbu jūklī un tās tieši tā arī uztveru - kā paveicamus darbus. vēl kārojas kaut ko palasīt. lasīt nevis tā, lai to analizētu, aprakstītu, pārstrādātu, bet lasīt vienkārši tāpat.
pēdējā laikā ļoti labi esmu iemācījies būt viens un nejusties slikti. gribēju rakstīt, ka turu savu vientulību grožos, bet nupat izgāzu trešdaļu alus pudeles pār kompi un darba galdu. diez vai es kaut ko esmu spējīgs turēt grožos. par kursa darbu (pēdējā brīža haltūru) dabūju devītnieku. smieklīgi. tikko sapratu, ka mēneša beigās apritēs gads šajā darbavietā. nekad vienā vietā neesmu nostrādājis tik ilgi. kaut kā jāatrod laiks sakārtot dzejoļus muzeju naktij un iespēt svētdien uzrakstīt sakrājušos tekstu parādus. apmēram tā arī šaudās manas domas un ikdiena - bez struktūras.
Linkir doma

98 [28. Apr 2017|09:49]
viena skumja un otra pēcdarba un mazāk skumja ļautiņa sarakste:

l: Negribi iziet ārā
Es tikko no operas

a: nē. man ciemiņš brauc. atvedīs alu. man ir sajūta, ka man ļoti vajag to alu šobrīd.

l: Poētiski
Labi, lai labs ciems

a: kas gan būtu mūsu dzīves bez poēzijas, operas un citām aukstajām mākslām?
ciems kā ciems. lai tik alus labs.

l: Nieks vien
Noslīcis gliemezis

a: tāds puteklītis visuma renstelē

l: Duļķi pāri okeānam

a: matu kumšķis kanalizācijas caurulē

l: Slieka pārkosta uz pusēm pavasara ziedonī
Slengs nepiemērotākajā brīdī

a: putna sūds uz tikko notīrīta loga

l: Tukša kajīte kas elpo seno dienu putekļu ēnas
Narciss bez atspulga

a: tukšs maks
:(

l: Siekalas mutē
Aizmirsta ūdens pudelīte

a: kaķa izkasītas smiltis uz koridora grīdas
tā vieta aiz gultas, kur tu nevari iztīrīt

l: Brīdis, kad sanāk piečurāt bikses

a: vai slikti izvārīti rīsi
pārvārīta ola

l: Kad vienīgos komplimentus tev pasaka dzērumā
Mīlestība no pirmā acu skata divu aklu cilvēku starpà

a: kurpes striķis, kas pārtrūkst, kad tu kavē darbu

l: Zobs kurš nolūzt mirklī kad tev vēl nav 25

a: pirmais un neglītākais no selfijiem

l: Mirklis, kad tu tikko izmazgā grīdu un priecājies par paveikto darbu, un tomēr, izgāz grīdas spaini

a: tomāts, ko tu pārnes mājās no veikala un tikai tad pamani, ka iepuvis

l: Asaras kuras nāk bet nenāk
Nopīpēta plauša
Salāti ar pāràk maz sāli

a: zilums uz rokas, kuru tu neatceries

l: Novītusi roze

a: tas solis ko tu pasper uz kāpnēm, kad ir beigušies pakāpieni

l: Mirklis, kad tu ej ar lepni paceltu galvu un pakrīti

a: džemperis, kurš saraujas un vairs neder pēc pirmās mazgāšanas reizes

l: Brīdis, kad tu apsēdies uz poda vāka un to salauz

a: benčiks, kuru tu netrāpi miskastē

l: Kad tev nepietiek naudas roltonam

a: kafija, kam pielej vecu pienu

l: Kad tev aptrūkstas ko rakstīt

a: kad tu netrāpi uz pareizā burta un tevi nesaprot

l: Vai pārprot
Kad ceriņi nezied
Kad nezied jasmīni un kastaņi
Kad nekā nav

a: tad, kad tu zvani, bet nepaceļ klausuli
tu esi svešā pilsētā un ļoti vajag pačurāt

l: kad ir viss, bet nkas nepatīk
Tad, kad tu pacel tam, kam nekad negribētu celt, jo cilvēks nomainījis ne
Nr

a: tad, kad ir šitā - 😞

l: Andrej
Bus labi
<3
Keeep ur head, and beer up
Link1 raksta|ir doma

96 [23. Apr 2017|12:45]
man lēni pielec acīmredzamas lietas. piemēram, kenga un rū - kangaroo, čevits - chew it. šodien sapratu, ka linards tauns - town. dzeru antibiotikas, veseļojos, dusmojos uz sevi par laika nosišanu un kursa darba nerakstīšanu.
Link7 raksta|ir doma

95 [22. Apr 2017|14:34]
svārstos starp spiedīgu nepieciešamību rakstīt kursa darbu, kārtot mantas pārvācienam, lasīt bolderājā nopirkto taunu un saliņu, vai vienkārši pavadīt dienu internetā. analīžu rezultātus solīja pēcpusdienā - biju aizmirsis, cik finansiāli neizdevīgi ir slimot. prieks par janas laligabu.
Linkir doma

94 [21. Apr 2017|17:09]
nē, man neklājas labi - īstenībā es domāju, ka man ir cūciņas.
Link2 raksta|ir doma

92 [16. Apr 2017|14:48]
biju šodien ar L aizbraucis uz ķemeru purvu sagaidīt saullēktu. auksti, bet ļoti labi. kaitināja vējš, kas pūta matus priekšā acīm, un soļu skaņa pret koka laipu. samulsu no tik pēkšņas un asas vēlmes izdzēst no uztveres lauka jebko ar cilvēkiem saistītu, bet vēl vairāk savu klātbūtni - gribu vienkārši novērot to, kā ir, kad manis nav.

klusums=lidmašīnu skaņa
Linkir doma

91 [14. Apr 2017|20:26]
nākamnedēļ pārvācos. dzīvošu krietni jaukākā vietā ar biedru, kura izvēli sāku apšaubīt - uz nerviem nekritīs, bet diži interesanti vai draudzīgi arī nebūs. būs tikpat kā es dzīvotu viens. nu labi: viens un ar kaķi. pirmo reizi pārvākšanos uztveru tik vienkārši - bez stresa, bez sevišķas aizrautības. varbūt tas tādēļ, ka šoreiz visu esmu saorganizējis un saplānojis neparasti ātri un veiksmīgi. bet vispār emociju pēdējā laikā man ir ļoti maz. tik maz, ka tas mani mēreni satrauc. liekas, ka vienīgais dzīves satvars ir darbs, bet manis paša ir palicis pavisam maz. varbūt pie vainas tas, ka šobrīd akadēmiju izjūtu kā traucēkli, kas aizņem daudz telpas domās (lai gan maz laika praktiski), tādēļ attur no citām lietām. vispār esmu vīlies savās studijās, un ļoti gribu norakstīt šībrīža emocionālo tukšumu uz mācību rēķina.
ir tik daudz lietu, notikumu un cilvēku, kas mani absolūti neinteresē. piemēram R - ziņkārības pēc aizgāju ar viņu uz randiņu(?), un, lai gan bija jauks vakars, es kopumā jutos diezgan nogarlaikots. varbūt par daudz ātri izdaru spriedumus, varbūt nepietiekami iedziļinos, varbūt vienkārši esmu dumjš - cilvēki nereti smejas par to, cik daudz lietu man nepatīk vai šķiet neinteresantas. vispār pēdējā laikā izjūtu garlaicību kā tādu barjeru. piemēram, zinu, ka šobrīd man vairs nesagādātu īpašas problēmas uzturēt sarunu ar ļaudīm, ja to vēlētos, bet pārāk bieži neredzu tam jēgu. tajā pašā laikā man ļoti kārojas garas, saturīgas sarunas. izklausās, ka dzenu sevi strupceļos.

citi sīkumi - otrdien jāiesniedz lapiņa par kursa darba pagarināšanu. tagad būs jānodod 8. maijā. ļoti labi, tikai nupat tiešām būs nopietni jāķeras tam monstram klāt.
Link3 raksta|ir doma

90 [30. Mar 2017|22:30]
#####################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################bļeģ

(mans un word failu pēdējā laika attiecību apraksts)
Linkir doma

89 [7. Mar 2017|16:19]
sēžu darbā, darāmā tik daudz, ka neko negribas darīt, tādēļ nupat izdzēru pudeli sidra. liekas, ka pat izsvītrojot puslapu ar iekrājušamies lietām to nekļūs mazāk, tādēļ nav jēgas ķerties klāt.
ienāca prāta, ka neatceros pēdējo daudzmaz nozīmīgo izvēli, ko izdarīju - uz priekšu mani grūž inerce, viss ap mani ir pirms pieciem vai cik tur gadiem izdarītu izvēļu sekas. ar l. nesen runājām, ka neizsakāmi kārojas sev iespert pa pakaļu. esmu kā šaurībā auguša koka lapotne, kuras formu noteikuši apstākļi, kuros sēkla uzdīgusi. gribas mainīt augšanas apstākļus, nevis ļaut tiem mainīt mani. gribas iespert sev pa pakaļu.
Linkir doma

88 [27. Feb 2017|21:52]
nejūtos pelnījis gripu, man nav laika gripai. vienīgā labā lieta, kas šodien notika - litrīgais kauss ar verdošu tēju sašķīda stāvot uz galda, ne man rokās. neapplaucējos kā iepriekš.
Link2 raksta|ir doma

87 [20. Feb 2017|10:28]
deviņi apātijas loki, katram lokam pa vienai seriāla sezonai.
Link2 raksta|ir doma

86 [18. Feb 2017|11:23]
novembris mēdz būt nejauks. bet pavasarī man bieži grūtāk ar sevi, nekā rudenī. liekas, rudenī bija lietas, ko gaidīt. pavasarī es gaidu, kad sevi tajās pievilšu.
Linkir doma

85 [11. Feb 2017|12:04]
vakar aizvedu sterilizēt minku, skatos, kā nabags lēnām atkopjas, un jūtos kā baigais kretīns.
Link3 raksta|ir doma

84 [7. Feb 2017|22:18]
brīžiem izjūtu dumju un bezjēdzīgu vainas apziņu, ja kāds no tuvajiem ļaudīm jūtas slikti/viņam iet slikti, bet man ne.
Link3 raksta|ir doma

83 [2. Feb 2017|22:43]
zinu, ka laba teksta pazīme bieži ir lasītāja spēja identificēties ar varoni, bet vienalga jūtos neomulīgi, lasot par ļaudīm ar psiholoģiskām novirzēm (faulza "kolekcionārs"), jo liekas, ka tik labi spēju identificēties ne tāpēc, ka autors zina, ko dara, bet gan tāpēc, ka man kaut kas ar galvu nav kārtībā.
Link2 raksta|ir doma

82 [1. Feb 2017|23:17]
- jānis šodien ļoti skaisti spēlēja filipu glāsu. mājās ejot zobi aukstumā klabēja glāsa ritmos. labākā muzikālā pieredze pēdējā (nezinu cik lielā, bet pietiekami lielā, lai to uzsvērtu) laika nogrieznī.
- pagājušajā gadā es lidoju pirmo reizi dzīvē. pēc pusotra mēneša man trīs nedēļu laikā ir ieplānoti trīs lidojumi. viens no tiem nejauši. wtf.
- man pārāk veiksmīgi ir izdevies attālināties no draugiem. tagad gribas atpakaļ.
- atkal jūtos galīgi dumjš un neko nemākošs visās lietās.
- pēdējo gadu laikā šis, liekas, ir bijis vienīgais mēnesis dzīvē, kad mēneša beigās man nav jārēķina centi uz kartes un kabatā (ja tādi ir), lai saprastu, ko varu taisīt vakariņās. neierasti, bet patīkami.
- dikti gribu skaistas sarunas ar ļaudīm. man ir sajūta, ka domāšanas procesi ir aizgājuši ziemas guļā.
- dažkārt vārdi nāk un dažkārt nenāk.
Linkir doma

81 [25. Jan 2017|00:56]
brīvdienas pavadīju slimojot, vārtoties pa gultu un skatoties seriālus - tas man vienmēr tāds padošanās žests. šodien ieraudzīju feisītī, ka pasākums, kuram taisu atdzejojumu ir jau piektdien. fakin dirsā - it kā palikušas pāris lapas, kas ir viena vakara darbs, bet teksts ir vēl jāsavāc un jāizrediģē. un izdarīt to tā, lai man nebūtu kauna, laika vairs nav. esmu dusmīgs, ka neviens man nepateica kurā datumā ir lasījumi un uz to, ka atļāvos slimot un nestrādāt divas dienas no vietas.
tikai tagad saprotu, ka rakstniekiem/dzejniekiem salīdzinājumā ar tulkotājiem/atdzejotājiem ir vienkāršāka dzīve - viņi var uzrakstīt sūdīgu tekstu un radīt sūdīgu iespaidu par sevi, bet tulkotājs sapisīs iespaidu arī par autoru. tad nu par to nu arī šodien atkal attapos stresā drebot rokām - ļoti negribu piekāst autoru. un esmu ļoti dusmīgs uz sevi.
Linkir doma

80 [17. Jan 2017|04:38]
bezmiega nakts pirms pēdējā eksāmena. nogāju uzpīpēt, gribu uz brīdi atslēgties no literatūras vēstures kamēr dziest kafija, piefiksēt dažas domas no murskuļa šobrīd savā prātā. sen nav bijušas bezmiega naktis, varbūt tādēļ tas šķiet interesanti. ārā pīpējot pieķēru sevi pie domas, ka jau prātoju kā rīt attaisnoties cilvēkiem par savu rītdienas disfunkcionālo stāvokli. man šķiet, ka es ļoti bieži attaisnojos cilvēkiem par to, kādēļ nevaru kaut ko tobrīd izdarīt, kaut kur būt vai pieslēgties komunikācijai. tas ir slikts ieradums, no kā būtu jāatbrīvojas, jo tā es sevi konstanti nostādu vainīgā pozīcijā. tā man šķiet. pēdējie pāris mēneši iemācījuši man labāk tikt galā ar stresu, skaidri zinu, ka pirms gada man šīs trīs mēneša pirmās nedēļas būtu ļoti grūti izturamas un izguļamas. šodiena pagāja skrējienā no vienas vietas uz otru - iesniedzām projektus domei, pēcāk piedalījos ļoti tukšā, pielaizīgā sarunā - laikam biju liecinieks kam tādam, ko varētu nosaukt par biznesa/kontaktu sarunu. smieklīga un nomācoša padarīšana.
pēc darba skrēju uz izrādi nacionālajā, no kuras bija ātrāk jāiet prom, lai paspētu uz naumaņa nakti - laikam pirmā teātra izrāde dzīvē no kuras esmu ātrāk aizdevies. ļoti neveikli kādu pusminūti mēģināju atvērt zāles durvis uz otru pusi, gandrīz izlauzu no eņģēm. to, ka biju teātra izrādē, atcerējos tikai nupat ārā pīpējot - norautas izrādes beigas un pietrūka laika to pārdomāt, kad iespaidi vēl svaigi; izrādes fragmenti mētājas kaut kur apziņas perifērijā un visticamākais arī izdzisīs pilnībā. žēl. naumaņa nakts gan bija tīri feins pasāciens, lai gan nezinu vai par to ir vērts maksāt naudu - tādas balvu pasniegšanas dzīvajā man šķiet drusku plātīga un bezjēdzīga padarīšana, ko apmeklēt ir vērts tikai tur sastopamo ļaužu dēļ. ļoti ceru pēc piecām stundām neizvilkt biļeti par mannu - ne es esmu lasījis, ne man gana daudz fona zināšanu vai ziņkārības par viņu, lai varētu sakasīt kopā pāris minūtes garu runu. un kafija ir atdzisusi.
Linkir doma

79 [15. Jan 2017|16:56]
nedēļas nogalēs dažkārt sajūtos vientuļi - gribās pļāpāt ar ļaudīm par nebūtiskiem niekiem, piemēram par to, ka izmetu sapelējušo ķirbju ievārījumu, bet tas taču nav interesanti. aiz inerces nāk prātā doties uz bāru, jo tā ir ierastākā socializēšanās forma, kaut bāru nemaz negribas. varbūt jāsāk aicināt cilvēkus ciemos uz vakariņām, vai pašam jāuzprasās. dažkārt nevaru izlemt kā uzsākt vienkāršas sarunas, piemēram, šo, tāpēc eju pastaigā, izvēlos maz ietas ielas.
Link3 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]