vairsneat [entries|archive|friends|userinfo]
a

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

96 [23. Apr 2017|12:45]
man lēni pielec acīmredzamas lietas. piemēram, kenga un rū - kangaroo, čevits - chew it. šodien sapratu, ka linards tauns - town. dzeru antibiotikas, veseļojos, dusmojos uz sevi par laika nosišanu un kursa darba nerakstīšanu.
Link7 raksta|ir doma

95 [22. Apr 2017|14:34]
svārstos starp spiedīgu nepieciešamību rakstīt kursa darbu, kārtot mantas pārvācienam, lasīt bolderājā nopirkto taunu un saliņu, vai vienkārši pavadīt dienu internetā. analīžu rezultātus solīja pēcpusdienā - biju aizmirsis, cik finansiāli neizdevīgi ir slimot. prieks par janas laligabu.
Linkir doma

94 [21. Apr 2017|17:09]
nē, man neklājas labi - īstenībā es domāju, ka man ir cūciņas.
Link2 raksta|ir doma

92 [16. Apr 2017|14:48]
biju šodien ar L aizbraucis uz ķemeru purvu sagaidīt saullēktu. auksti, bet ļoti labi. kaitināja vējš, kas pūta matus priekšā acīm, un soļu skaņa pret koka laipu. samulsu no tik pēkšņas un asas vēlmes izdzēst no uztveres lauka jebko ar cilvēkiem saistītu, bet vēl vairāk savu klātbūtni - gribu vienkārši novērot to, kā ir, kad manis nav.

klusums=lidmašīnu skaņa
Linkir doma

91 [14. Apr 2017|20:26]
nākamnedēļ pārvācos. dzīvošu krietni jaukākā vietā ar biedru, kura izvēli sāku apšaubīt - uz nerviem nekritīs, bet diži interesanti vai draudzīgi arī nebūs. būs tikpat kā es dzīvotu viens. nu labi: viens un ar kaķi. pirmo reizi pārvākšanos uztveru tik vienkārši - bez stresa, bez sevišķas aizrautības. varbūt tas tādēļ, ka šoreiz visu esmu saorganizējis un saplānojis neparasti ātri un veiksmīgi. bet vispār emociju pēdējā laikā man ir ļoti maz. tik maz, ka tas mani mēreni satrauc. liekas, ka vienīgais dzīves satvars ir darbs, bet manis paša ir palicis pavisam maz. varbūt pie vainas tas, ka šobrīd akadēmiju izjūtu kā traucēkli, kas aizņem daudz telpas domās (lai gan maz laika praktiski), tādēļ attur no citām lietām. vispār esmu vīlies savās studijās, un ļoti gribu norakstīt šībrīža emocionālo tukšumu uz mācību rēķina.
ir tik daudz lietu, notikumu un cilvēku, kas mani absolūti neinteresē. piemēram R - ziņkārības pēc aizgāju ar viņu uz randiņu(?), un, lai gan bija jauks vakars, es kopumā jutos diezgan nogarlaikots. varbūt par daudz ātri izdaru spriedumus, varbūt nepietiekami iedziļinos, varbūt vienkārši esmu dumjš - cilvēki nereti smejas par to, cik daudz lietu man nepatīk vai šķiet neinteresantas. vispār pēdējā laikā izjūtu garlaicību kā tādu barjeru. piemēram, zinu, ka šobrīd man vairs nesagādātu īpašas problēmas uzturēt sarunu ar ļaudīm, ja to vēlētos, bet pārāk bieži neredzu tam jēgu. tajā pašā laikā man ļoti kārojas garas, saturīgas sarunas. izklausās, ka dzenu sevi strupceļos.

citi sīkumi - otrdien jāiesniedz lapiņa par kursa darba pagarināšanu. tagad būs jānodod 8. maijā. ļoti labi, tikai nupat tiešām būs nopietni jāķeras tam monstram klāt.
Link3 raksta|ir doma

90 [30. Mar 2017|22:30]
#####################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################################bļeģ

(mans un word failu pēdējā laika attiecību apraksts)
Linkir doma

89 [7. Mar 2017|16:19]
sēžu darbā, darāmā tik daudz, ka neko negribas darīt, tādēļ nupat izdzēru pudeli sidra. liekas, ka pat izsvītrojot puslapu ar iekrājušamies lietām to nekļūs mazāk, tādēļ nav jēgas ķerties klāt.
ienāca prāta, ka neatceros pēdējo daudzmaz nozīmīgo izvēli, ko izdarīju - uz priekšu mani grūž inerce, viss ap mani ir pirms pieciem vai cik tur gadiem izdarītu izvēļu sekas. ar l. nesen runājām, ka neizsakāmi kārojas sev iespert pa pakaļu. esmu kā šaurībā auguša koka lapotne, kuras formu noteikuši apstākļi, kuros sēkla uzdīgusi. gribas mainīt augšanas apstākļus, nevis ļaut tiem mainīt mani. gribas iespert sev pa pakaļu.
Linkir doma

88 [27. Feb 2017|21:52]
nejūtos pelnījis gripu, man nav laika gripai. vienīgā labā lieta, kas šodien notika - litrīgais kauss ar verdošu tēju sašķīda stāvot uz galda, ne man rokās. neapplaucējos kā iepriekš.
Link2 raksta|ir doma

87 [20. Feb 2017|10:28]
deviņi apātijas loki, katram lokam pa vienai seriāla sezonai.
Link2 raksta|ir doma

86 [18. Feb 2017|11:23]
novembris mēdz būt nejauks. bet pavasarī man bieži grūtāk ar sevi, nekā rudenī. liekas, rudenī bija lietas, ko gaidīt. pavasarī es gaidu, kad sevi tajās pievilšu.
Linkir doma

85 [11. Feb 2017|12:04]
vakar aizvedu sterilizēt minku, skatos, kā nabags lēnām atkopjas, un jūtos kā baigais kretīns.
Link3 raksta|ir doma

84 [7. Feb 2017|22:18]
brīžiem izjūtu dumju un bezjēdzīgu vainas apziņu, ja kāds no tuvajiem ļaudīm jūtas slikti/viņam iet slikti, bet man ne.
Link3 raksta|ir doma

83 [2. Feb 2017|22:43]
zinu, ka laba teksta pazīme bieži ir lasītāja spēja identificēties ar varoni, bet vienalga jūtos neomulīgi, lasot par ļaudīm ar psiholoģiskām novirzēm (faulza "kolekcionārs"), jo liekas, ka tik labi spēju identificēties ne tāpēc, ka autors zina, ko dara, bet gan tāpēc, ka man kaut kas ar galvu nav kārtībā.
Link2 raksta|ir doma

82 [1. Feb 2017|23:17]
- jānis šodien ļoti skaisti spēlēja filipu glāsu. mājās ejot zobi aukstumā klabēja glāsa ritmos. labākā muzikālā pieredze pēdējā (nezinu cik lielā, bet pietiekami lielā, lai to uzsvērtu) laika nogrieznī.
- pagājušajā gadā es lidoju pirmo reizi dzīvē. pēc pusotra mēneša man trīs nedēļu laikā ir ieplānoti trīs lidojumi. viens no tiem nejauši. wtf.
- man pārāk veiksmīgi ir izdevies attālināties no draugiem. tagad gribas atpakaļ.
- atkal jūtos galīgi dumjš un neko nemākošs visās lietās.
- pēdējo gadu laikā šis, liekas, ir bijis vienīgais mēnesis dzīvē, kad mēneša beigās man nav jārēķina centi uz kartes un kabatā (ja tādi ir), lai saprastu, ko varu taisīt vakariņās. neierasti, bet patīkami.
- dikti gribu skaistas sarunas ar ļaudīm. man ir sajūta, ka domāšanas procesi ir aizgājuši ziemas guļā.
- dažkārt vārdi nāk un dažkārt nenāk.
Linkir doma

81 [25. Jan 2017|00:56]
brīvdienas pavadīju slimojot, vārtoties pa gultu un skatoties seriālus - tas man vienmēr tāds padošanās žests. šodien ieraudzīju feisītī, ka pasākums, kuram taisu atdzejojumu ir jau piektdien. fakin dirsā - it kā palikušas pāris lapas, kas ir viena vakara darbs, bet teksts ir vēl jāsavāc un jāizrediģē. un izdarīt to tā, lai man nebūtu kauna, laika vairs nav. esmu dusmīgs, ka neviens man nepateica kurā datumā ir lasījumi un uz to, ka atļāvos slimot un nestrādāt divas dienas no vietas.
tikai tagad saprotu, ka rakstniekiem/dzejniekiem salīdzinājumā ar tulkotājiem/atdzejotājiem ir vienkāršāka dzīve - viņi var uzrakstīt sūdīgu tekstu un radīt sūdīgu iespaidu par sevi, bet tulkotājs sapisīs iespaidu arī par autoru. tad nu par to nu arī šodien atkal attapos stresā drebot rokām - ļoti negribu piekāst autoru. un esmu ļoti dusmīgs uz sevi.
Linkir doma

80 [17. Jan 2017|04:38]
bezmiega nakts pirms pēdējā eksāmena. nogāju uzpīpēt, gribu uz brīdi atslēgties no literatūras vēstures kamēr dziest kafija, piefiksēt dažas domas no murskuļa šobrīd savā prātā. sen nav bijušas bezmiega naktis, varbūt tādēļ tas šķiet interesanti. ārā pīpējot pieķēru sevi pie domas, ka jau prātoju kā rīt attaisnoties cilvēkiem par savu rītdienas disfunkcionālo stāvokli. man šķiet, ka es ļoti bieži attaisnojos cilvēkiem par to, kādēļ nevaru kaut ko tobrīd izdarīt, kaut kur būt vai pieslēgties komunikācijai. tas ir slikts ieradums, no kā būtu jāatbrīvojas, jo tā es sevi konstanti nostādu vainīgā pozīcijā. tā man šķiet. pēdējie pāris mēneši iemācījuši man labāk tikt galā ar stresu, skaidri zinu, ka pirms gada man šīs trīs mēneša pirmās nedēļas būtu ļoti grūti izturamas un izguļamas. šodiena pagāja skrējienā no vienas vietas uz otru - iesniedzām projektus domei, pēcāk piedalījos ļoti tukšā, pielaizīgā sarunā - laikam biju liecinieks kam tādam, ko varētu nosaukt par biznesa/kontaktu sarunu. smieklīga un nomācoša padarīšana.
pēc darba skrēju uz izrādi nacionālajā, no kuras bija ātrāk jāiet prom, lai paspētu uz naumaņa nakti - laikam pirmā teātra izrāde dzīvē no kuras esmu ātrāk aizdevies. ļoti neveikli kādu pusminūti mēģināju atvērt zāles durvis uz otru pusi, gandrīz izlauzu no eņģēm. to, ka biju teātra izrādē, atcerējos tikai nupat ārā pīpējot - norautas izrādes beigas un pietrūka laika to pārdomāt, kad iespaidi vēl svaigi; izrādes fragmenti mētājas kaut kur apziņas perifērijā un visticamākais arī izdzisīs pilnībā. žēl. naumaņa nakts gan bija tīri feins pasāciens, lai gan nezinu vai par to ir vērts maksāt naudu - tādas balvu pasniegšanas dzīvajā man šķiet drusku plātīga un bezjēdzīga padarīšana, ko apmeklēt ir vērts tikai tur sastopamo ļaužu dēļ. ļoti ceru pēc piecām stundām neizvilkt biļeti par mannu - ne es esmu lasījis, ne man gana daudz fona zināšanu vai ziņkārības par viņu, lai varētu sakasīt kopā pāris minūtes garu runu. un kafija ir atdzisusi.
Linkir doma

79 [15. Jan 2017|16:56]
nedēļas nogalēs dažkārt sajūtos vientuļi - gribās pļāpāt ar ļaudīm par nebūtiskiem niekiem, piemēram par to, ka izmetu sapelējušo ķirbju ievārījumu, bet tas taču nav interesanti. aiz inerces nāk prātā doties uz bāru, jo tā ir ierastākā socializēšanās forma, kaut bāru nemaz negribas. varbūt jāsāk aicināt cilvēkus ciemos uz vakariņām, vai pašam jāuzprasās. dažkārt nevaru izlemt kā uzsākt vienkāršas sarunas, piemēram, šo, tāpēc eju pastaigā, izvēlos maz ietas ielas.
Link3 raksta|ir doma

78 [9. Jan 2017|01:23]
decembrī domāju, ka janvārī stresa dēļ galīgi nevarēšu pagulēt, visu laiku tikai mācīšos sesijai, strādāšu un uztraukšos. īstenībā: tik ļoti pohuj sen nav bijis. biju šodien jrt uz pakļaušanos, noteikti vienas no garlaicīgākajām četrarpus stundām manā dzīvē. tas ir ievērības cienīgs režisora panākums. in other news: gribu krāt tezaurā neatrodamus vārdus. pirmais no tiem: šaurpierīgs.
Linkir doma

77 [27. Dec 2016|13:04]
visus ziemassvētkus pavadīju vārtoties gultā, skatoties kompī pa vairākām filmām dienā. no mājas izgāju tikai vienreiz, lai slimnīcā apciemotu opi - viņam plaušu karsonis un vecuma vārgums. tāli radinieki ģimenes saietos vērtējot radu bērnu augšanas sasniegumus bieži izmet piezīmes par to, kā laiks skrien. skatoties uz vecajiem, to laikam nepienākas teikt, lai gan laiku tikpat labi var novērtēt arī dilšanas procesā. tā es domāju sēžot uz vienas no trim tukšajām gultām palātā, aiz loga dūmoja kačegarka. mamma saka, ka vecumā tikt pie plaušu karsoņa ir vissliktākais.

no rīta gaidīju rīgas autobusu pieturā pie mājām, tas ilgi nebrauca, un es nobijos, ka būšu palaidis to garām (tā vienreiz jau ir noticis) - ielēcu tramvajā, lai paspētu uz autoostu (liepājā aizvien ir tie kompostrieri, kas uz biļetes uzdrukā brauciena laiku), un, izvairoties no saskatīšanās ar citiem agrīnajiem braucējiem, pētīju reklāmas tramvajā. uz vienas no tām (kas reklamēja profesionālo izglītību) sauklis "plāns tavai dzīvei".

aizvien īsti neprotu gulēt transporta līdzekļos - autobusā pa brīdim iesnaudos uz minūtēm piecpadsmit, starpām lasīju kaplinska dzeju. ļoti patīk tā tīrība un miers. tas ir kaut kas, ko es gribu iemācīties ne tikai tekstā, bet dzīvē vispār. pamostoties neilgi pirms rīgas, ievēroju, ka pļavas baltas. šis ir pārejošais sniegs, zinu, bet tāpat palika vieglāk. vienkārši pietrūkst gaismas. ja godīgi - pietrūkst arī rakstīšanas.

sēžu darbā, slinkoju, ceru, ka īslaicīgā ikdienas ritma maiņa nebūs sagrāvusi to (stresaino) līdzsvaru, ko iepriekšējās nedēļās biju iemācījies noturēt. nevaru atļauties būt noguris. arī banka vēl nav devusi nekādu ziņu par to, vai dabūšu atpakaļ naudu.
Link1 raksta|ir doma

76 [20. Dec 2016|19:33]
o jē, manam pirmsziemassvētku stresam pietrūka tikai tas, lai bankomāts aprītu visu manu naudu brīdī, kad jāmaksā dzīvokļa rēķins.

lai šo ierakstu padarīt ne tik garlaicīgu, sarkastisku un neiedvesmojošu here is a fun fact - šodien uzzināju, ka trendīgās godži ogas un bārbeles (tā sūkājamā konča, jā) ir viens un tas pats.
Link7 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]