ceriņi [entries|archive|friends|userinfo]
vairsneat ceriņi

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

271 [11. Mar 2019|15:25]
šausmīgi vientuļi, nepatīk :(
Link5 raksta|ir doma

270 [26. Jan 2019|23:35]
sapnī mana balss bija kā akordeons: ar muti pareizi veidoju vārdus, bet tie neskanēja gandrīz nemaz, it kā plaušās pietrūktu gaisa, ar ko uzgriezt skaļumu. drusku līdzīgi arī jūtos. visas manas valodu zināšanas te var iet ieskrieties. es esmu tāds kā kaķis, kas savā nodabā klīst apkārt. šorīt sēdēju starp citronkoku un ladu ciemā ar 223 iedzīvotājiem un zagu sieru ēkā ar kapelu, trim jēzus statujām un uzrakstu "ave maria" pagalmā. gulēšu telpā ar 223 bungām, negribu būt akordeons.
Linkir doma

269 [22. Jan 2019|22:49]
divas nedēļas riņkī un sāk pietrūkt ļaužu, draugu un vairāk par visu - sarunu. jūtos drusku pazudis it kā būtu izkritis ārpus laika un telpas. tā kā peldot baseinā un stiepjot roku pēc apmales dažkārt gadās, ka pirksti tik tikko netrāpa, noskrāpē ūdeni un ar kustībā ielikto ķermeņa masu panirst zem tā. es peldēt iemācījos kaut kādos padsmit gados. tas ir vēlu priekš bērna, kas uzaudzis pie jūras.
mēģinu pats sev izvirzīt pieturpunktus, bet vedas grūti. man šķiet, es pat nezinu, kas tie tādi. mierinu sevi ar domu, ka esmu iztulkojis vienu stāstu, izlasījis trīs grāmatas, izfočējis filmiņu un iemācījies pateikt dažas basic lietas katalāniski. diemžēl esmu noskatījies arī visas drag race epizodes, ko varēju atrast. to vismaz vairs nedarīšu.

bet saules gaisma gan ir baigā štelle!
Link4 raksta|ir doma

268 [9. Jan 2019|21:11]
"likt lietā" ir ļoti jocīgs izteiciens. vecāki bērnībā jokoja par makaronu koku, kas aug Itālijā. neesmu tādu redzējis, toties latviešiem ir lietaskoks.
Link1 raksta|ir doma

267 [8. Jan 2019|22:26]
kopā ar četrām spāņu omēm un vienu opi pagrabā spēlēju perkusijas. viņi man periodiski kaut ko stāstīja, bet es tikai smaidīju, neko nesapratu, un domāju, ka varbūt man daudz vairāk patiktu arī latviešu omes, ja es nesaprastu, ko viņas saka. te ir aprīlis, sīks ciemats, vasarnīcas, un es izdomāju, ka gribu patulkot.
Linkir doma

266 [2. Jan 2019|14:20]
gribas atvadīties no cilvēkiem pirms katalonijas, bet esmu noguris gan no ballītēm, gan alkohola. būs jāpazūd pavisam klusi.
Linkir doma

264 [11. Dec 2018|00:30]
visa šodiena nogurusi. nopirku biļeti uz barselonu tieši pēc četrām nedēļām.
Linkir doma

260 [12. Nov 2018|13:50]
varētu sarīkot piketu pret novembri pie dabas muzeja. es diemžēl jūtos pārāk noguris, lai to organizētu.
Link1 raksta|ir doma

259 [12. Nov 2018|10:39]
vakar man iebaroja marihuānu, to nepasakot, un tad es piedalījos absurdākajā filmēšanā pasaulē. šo es atcerēšos. man tik ļoti kā šobrīd nekad nav nācis miegs. kādā krāsā ir saules gaisma?
Linkir doma

258 [11. Nov 2018|15:45]
ko tieši es iegūstu, dzerot dažādus dzērienus dažādās vietās ar dažādiem cilvēkiem? vakar sapratu, ka es necenšos ieseivot savā atmiņā gandrīz neko no tā, ko piedzīvoju. nav tāda refleksa. laižu, lai iet, jo zinu, ka nāks atkal. man šķiet, tas nozīmē, ka mans prāts dzīvo īsā tagadnes nogrieznī. bet kaut kāda sajūta par sevis turpināšanos no dienas dienā man ir. vai drīzāk būšanu no dienas dienā. gribu pagarināt tagadnes nogriezni, kurā dzīvoju, uz abiem galiem. pārāk intensīvs posms. gribu žonglēt ar mazāku lodīšu skaitu: darbu, mājām, r., sevi, tekstiem. man šķiet, ka, aizbraucot praksē, es galvenokārt vienkārši gribu samazināt lodīšu skaitu. fotografēju pārāk tumšās telpās, reibumā un ar mazu asuma dziļumu. uz ko es ceru? man šķiet, ka viss, ko daru, ir šāviens tumsā, improvizācija. varbūt mazāk improvizējot var pagarināt tagadnes nogriezni? interesanti, vai neieseivoto būs iespējams rekonstruēt. es gribētu.
Linkir doma

250 [25. Okt 2018|19:01]
man lielākoties šķiet, ka manas emocijas ir tikai poza un nav īstas. man nepatīk pozēt un tad es ar sevi cīnos.
Link2 raksta|ir doma

248 [21. Okt 2018|22:32]
man riebjas tas, cik nīdī mani padara trauksmes uzliesmojumi. tas, cik ļoti pēkšņi un intensīvi man vajag uzmanības un patikas apliecinājumus, lai zinātu, ka cilvēki mani neienīst, tas cik ļoti es to nespēju tieši palūgt un tas, cik ievainojamam, stulbam un vājam tas man liek justies. aizpisieties, stulbās smadzenes.
Link2 raksta|ir doma

247 [20. Okt 2018|20:33]
man, lūdzu, dažas brīvdienas. vajag. ja šitā vēl, tad baidos, ka novembra ierašanās būs vienkārši spēriens pa olām. mēģinu atcerēties, ko darīju pirms nedēļas - nevaru.
Link1 raksta|ir doma

246 [20. Okt 2018|16:43]
lūdzu, atbildiet cilvēkiem uz e-pastiem, ja tie ir svarīgi. to nedarīt ir cietsirdīgi. sapratu, ka vienīgie brīži, kuros nejūtos noguris, ir tie, kad esmu sastresojies vai prom no rīgas.
Linkir doma

244 [15. Okt 2018|15:18]
nepatīk strādāt ar naudu. pārāk daudz spriedzes/stresa.
Linkir doma

243 [14. Okt 2018|18:16]
cik jocīgi, ka ar vienu un to pašu vārdu vai vārdiem var aprakstīt bezgalīgi daudz nevienādas, nesaistītas situācijas, sajūtas. vārds ir tā kā hantele, ko uzmet virsū 3d origami, to saplacinot, kompresējot atmiņā, apmaiņā.
es šodien carnikavas mego nejauši iepūtu sev sejā smaržas.
Linkir doma

242 [11. Okt 2018|11:22]
man šķiet, ka lēnām nogatavojos un briestu, sārtojos kā tāds ābols zarā. nogatavojos tam, lai uzdrošinātos pakļaut sevi citu vērtējumam, būt ievainojams un godīgs.
Link1 raksta|ir doma

240 [1. Okt 2018|14:42]
aizvakar ar a. norunājām, ka vsjo. tas uz labu, sen jau tā. vakar, apēdis gabaliņu gandžas šokolādes, pastaigājos pa LNMM, pilsētu un izfočēju filmiņu. klausījos sufjan stevens un joni mitchell. abās jakas kabatās man ir pa kastanim. vakar un šodien dzīvoklis piepildījies ar lauku lietām. negribēju šorīt runāt ar vecākiem. šodien jūtos kā kailgliemezis, viss notiekošais šķiet agresīvs, ievainojošs. man šķiet, es jūtu tuvojamies kaut kādu identitātes pašplosīšanos. bet varbūt tā ir dzimšanas diena? gribu kaut kur oktobrī izbraukt, redzēt visus kokus un krāsas.
Linkir doma

239 [26. Sep 2018|18:51]
pēdējās naktīs slikti guļu, šodien piefiksēju, ka man iekšā rudens sajūta, visa uztvere liekas tāda kaira, divreiz nodomāju, ka kaut kas izklausās dzejiski, piemēram, frāze sarakstē "bet gaismu jau var arī piedomāt". un kas tad cits tajā gadalaikā atliek?
Linkir doma

237 [23. Sep 2018|17:10]
vismazāk gribas man ir no rītiem un pirms ballītēm.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]