ceriņi [entries|archive|friends|userinfo]
vairsneat ceriņi

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

264 [11. Dec 2018|00:30]
visa šodiena nogurusi. nopirku biļeti uz barselonu tieši pēc četrām nedēļām.
Linkir doma

260 [12. Nov 2018|13:50]
varētu sarīkot piketu pret novembri pie dabas muzeja. es diemžēl jūtos pārāk noguris, lai to organizētu.
Link1 raksta|ir doma

259 [12. Nov 2018|10:39]
vakar man iebaroja marihuānu, to nepasakot, un tad es piedalījos absurdākajā filmēšanā pasaulē. šo es atcerēšos. man tik ļoti kā šobrīd nekad nav nācis miegs. kādā krāsā ir saules gaisma?
Linkir doma

258 [11. Nov 2018|15:45]
ko tieši es iegūstu, dzerot dažādus dzērienus dažādās vietās ar dažādiem cilvēkiem? vakar sapratu, ka es necenšos ieseivot savā atmiņā gandrīz neko no tā, ko piedzīvoju. nav tāda refleksa. laižu, lai iet, jo zinu, ka nāks atkal. man šķiet, tas nozīmē, ka mans prāts dzīvo īsā tagadnes nogrieznī. bet kaut kāda sajūta par sevis turpināšanos no dienas dienā man ir. vai drīzāk būšanu no dienas dienā. gribu pagarināt tagadnes nogriezni, kurā dzīvoju, uz abiem galiem. pārāk intensīvs posms. gribu žonglēt ar mazāku lodīšu skaitu: darbu, mājām, r., sevi, tekstiem. man šķiet, ka, aizbraucot praksē, es galvenokārt vienkārši gribu samazināt lodīšu skaitu. fotografēju pārāk tumšās telpās, reibumā un ar mazu asuma dziļumu. uz ko es ceru? man šķiet, ka viss, ko daru, ir šāviens tumsā, improvizācija. varbūt mazāk improvizējot var pagarināt tagadnes nogriezni? interesanti, vai neieseivoto būs iespējams rekonstruēt. es gribētu.
Linkir doma

250 [25. Okt 2018|19:01]
man lielākoties šķiet, ka manas emocijas ir tikai poza un nav īstas. man nepatīk pozēt un tad es ar sevi cīnos.
Link2 raksta|ir doma

248 [21. Okt 2018|22:32]
man riebjas tas, cik nīdī mani padara trauksmes uzliesmojumi. tas, cik ļoti pēkšņi un intensīvi man vajag uzmanības un patikas apliecinājumus, lai zinātu, ka cilvēki mani neienīst, tas cik ļoti es to nespēju tieši palūgt un tas, cik ievainojamam, stulbam un vājam tas man liek justies. aizpisieties, stulbās smadzenes.
Link2 raksta|ir doma

247 [20. Okt 2018|20:33]
man, lūdzu, dažas brīvdienas. vajag. ja šitā vēl, tad baidos, ka novembra ierašanās būs vienkārši spēriens pa olām. mēģinu atcerēties, ko darīju pirms nedēļas - nevaru.
Link1 raksta|ir doma

246 [20. Okt 2018|16:43]
lūdzu, atbildiet cilvēkiem uz e-pastiem, ja tie ir svarīgi. to nedarīt ir cietsirdīgi. sapratu, ka vienīgie brīži, kuros nejūtos noguris, ir tie, kad esmu sastresojies vai prom no rīgas.
Linkir doma

244 [15. Okt 2018|15:18]
nepatīk strādāt ar naudu. pārāk daudz spriedzes/stresa.
Linkir doma

243 [14. Okt 2018|18:16]
cik jocīgi, ka ar vienu un to pašu vārdu vai vārdiem var aprakstīt bezgalīgi daudz nevienādas, nesaistītas situācijas, sajūtas. vārds ir tā kā hantele, ko uzmet virsū 3d origami, to saplacinot, kompresējot atmiņā, apmaiņā.
es šodien carnikavas mego nejauši iepūtu sev sejā smaržas.
Linkir doma

242 [11. Okt 2018|11:22]
man šķiet, ka lēnām nogatavojos un briestu, sārtojos kā tāds ābols zarā. nogatavojos tam, lai uzdrošinātos pakļaut sevi citu vērtējumam, būt ievainojams un godīgs.
Link1 raksta|ir doma

240 [1. Okt 2018|14:42]
aizvakar ar a. norunājām, ka vsjo. tas uz labu, sen jau tā. vakar, apēdis gabaliņu gandžas šokolādes, pastaigājos pa LNMM, pilsētu un izfočēju filmiņu. klausījos sufjan stevens un joni mitchell. abās jakas kabatās man ir pa kastanim. vakar un šodien dzīvoklis piepildījies ar lauku lietām. negribēju šorīt runāt ar vecākiem. šodien jūtos kā kailgliemezis, viss notiekošais šķiet agresīvs, ievainojošs. man šķiet, es jūtu tuvojamies kaut kādu identitātes pašplosīšanos. bet varbūt tā ir dzimšanas diena? gribu kaut kur oktobrī izbraukt, redzēt visus kokus un krāsas.
Linkir doma

239 [26. Sep 2018|18:51]
pēdējās naktīs slikti guļu, šodien piefiksēju, ka man iekšā rudens sajūta, visa uztvere liekas tāda kaira, divreiz nodomāju, ka kaut kas izklausās dzejiski, piemēram, frāze sarakstē "bet gaismu jau var arī piedomāt". un kas tad cits tajā gadalaikā atliek?
Linkir doma

237 [23. Sep 2018|17:10]
vismazāk gribas man ir no rītiem un pirms ballītēm.
Linkir doma

236 [21. Sep 2018|21:31]
es ikdienā internetā apmeklēju ļoti maz vietņu, un tāpēc apziņa par to, cik tas ir liels, nav aktīva. šodien uzdūros kultūrslānim, kas mani iemeta desmit gadus senā pagātnē. un tas jau vienkārši tiek aprakts zem arvien jaunām lietām. iedomājos, ka nākotnē noteikti varētu būt tādi interneta arheologi, ja vēl nav. tur taču viss glabājas iekonservēts bezlaikā un beztelpā tieši tāds, kāds bijis.
Linkir doma

231 [29. Aug 2018|19:01]
man šķiet, ka manu nemitīgo atsvešinātības sajūtu izraisa tas, ka es gandrīz nekad neesmu savās emocijās, bet vēroju tās no malas. un tad, kad es cenšos būt savās emocijās, tas šķiet lieki, muļķīgi, too much un apgrūtinoši.
Link1 raksta|ir doma

229 [22. Aug 2018|11:32]
vakar izvācās dzīvokļa biedrs, nespēju savākties, lai rediģētu stāstu, tāpēc divos naktī sāku pārkārtot dzīvokli un sūkt grīdas. gandrīz tāda attīrīšanās un prieka sajūta. lai gan ne jau tāpēc, ka es nebūtu varējis izturēt dzīvokļa biedru.
Linkir doma

226 [10. Aug 2018|21:06]
eu, nu kas par huiņu: ieskrēju mājās fiksi nomest lietas un paķert urbi, ko aiznest l., bet atslēdzot durvis mani sagaidīja ļoti samulsusi kaķe un skābena smaka. no koridora griestiem pil ūdens. viss jau saglābts, saslaucīts, nosūdzēts un pilēt vairs nepil, bet nu bļe. ne man enerģija kravāties rītdienas laivu braucienam, ne pabeigt rakstu (un labu! pēdējais bija mēsls.), ne nomazgāt traukus, ne priecāties par l. dāvināto fliteru jaku. ā, vēl uz tallinas ielas ir baigi labas humpalas, kur pilns ar visādām filmiņkamerām. nopirku tur analogo ziepīti, bet man paveicās izvēlēties tādu, kam zipene nestrādā. huiņa, kas huiņa ar manu veiksmi. jācer, ka pārdevējs parakstījās uz čeka tāpēc, ka kameru var aiznest atpakaļ un nevis tāpēc, ka viņam patīk dāļāt apkārt autogrāfus.
Link1 raksta|ir doma

224 [10. Aug 2018|17:25]
pēdējā laikā mani šausmīgi kaitina cilvēku attieksme, paviršība pašiem pret sevi. gribas daudzus sapurināt un teikt, ka pietiek būt idiotiem. vispār jau es tā laikam jūtos pats pret sevi, vienkārši projicēju uz citiem, lai pašam nebūtu jādīlo. tāda sajūta, ka drīzumā nāksies sev nogriezt kādu dzīves daļu, lai kaut kam citam būtu vieta augt. vasarā es vienmēr jūtos, it kā izniekotu laiku. tas rada trauksmi.
Linkir doma

222 [5. Aug 2018|23:52]
šausmīgi daudz un intensīvi dzīvots šovasar. vai varbūt piedzīvots, ne dzīvots, jo nešķiet, ka jebkas no tā ir manī nosēdies - trūkst laika domām, sev. šausmīgi daudz arī dzerts. vēl esmu bankrotējis, kas nebija noticis, šķiet, divus gadus. viegli tā ieskrējušamies turpināt piedzīvot lietas, bet es gribu drusku piebremzēt. tikai plānotājā tam nav vietas.
principā, ir bijis tā, it kā es pirmo reiz aizbrauktu uz jaunu pilsētu un skrietu no apskates objekta a uz apskates objektu b, nepievēršot uzmanību to kontekstam, jaunajai pilsētai un kultūrai. tas ir tas tūrisma veids, kas man nepatīk. man vajag nesteidzīgāk un pamatīgāk.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]