ceriņi [entries|archive|friends|userinfo]
vairsneat ceriņi

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

294 [9. Maijs 2020|19:43]
gurdens un mīļš. jūtu, ka drīz gribēsies iemīlēties. abas lietas nav saistītas. kur čaļi iemīlas čaļos?
Link6 raksta|ir doma

293 [3. Maijs 2020|17:03]
Labdien,

vēlamies informēt, ka Atzīmējot Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu, 3. maijā Kuldīgā, Pārventas parkā, jau otro gadu Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” stāda kulturālos kartupeļus. [..] Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai, kulturālo kartupeļu lauks stādīts goda dreļļu rakstā.
Linkir doma

292 [2. Maijs 2020|16:57]
gribas lasīt par īstenību, bet tā, lai nebūtu garlaicīgāk vai mazāk skaisti par fikciju. literatūra pēdējā laikā nogurdina, redzu tur tikai konstrukcijas, tehniku un safantazējumus. vakar punctum izlasīju ļoti romantiski skaistu tālbraucējas dienasgrāmatu un izvilku no kaudzes "kuģa žurnālu", bet zandere tur tik skaisti par verandām uzrakstījusi. es tagad gribu, lai ar mani notiek "īstā, skaistā dzīve" un pavasaris, lai arī ko tas nozīmētu. zinu tikai, ka tur jābūt dārzam, krēslai, mazām gaismiņām, klusām balsīm, pledam un vieglam reibumam.
Link1 raksta|ir doma

289 [31. Mar 2020|10:46]
pirmā diena daudzu pēdējo nedēļu laikā, kad jūtos labi. likās svarīgi to pierakstīt, lai nepārdomātu.
Linkir doma

284 [21. Feb 2020|18:04]
vienmēr, kad pārlasu sevis rakstītos projektu pieteikumus, man ir sajūta, ka uzrakstītais teksts izklausās pēc paniska pārliecināšanas mēģinājuma.
Link1 raksta|ir doma

282 [3. Feb 2020|16:32]
l. piektdienas vakarā teica, ka skaistums ir terapeitisks. tagad tā doma visu laiku maļas pa galvu. šķiet pareizi, bet nevaru izskaidrot kāpēc. vispār pēdējā laikā daudz ko grūti sev izskaidrot.
Link1 raksta|ir doma

278 [12. Jan 2020|00:56]
gāju kājām uz mākslas muzeju pār vanšu tiltu, pa ceļam uzņēmu vienu bildi, citas neredzēju. grūti atrast, ja ir apmākusies diena. nodevu mēteli, meklēju somā maku, lai tiktu pie biļetes, un izrādās, ka nebiju paņēmis līdzi. izstāvēju rindu, uzvilku mēteli un gāju mājās. īsas dusmas uz sevi un trauksme. tādos brīžos mēdzu iedomāties, ka varbūt visums sūta zīmes, vai izkārto situācijas. un es tam būtu noticējis, ja, ejot atpakaļ mājās pār vanšu tiltu, kaut kas būtu noticis. piemēram, es būtu kādu saticis. bet tās, protams, ir muļķības, un es vienkārši aizmirsu maku. laikam ļoti kārojas, lai notikumiem būtu vairāk nozīmes un sajūta, ka lietas kaut kur ved.
Linkir doma

272 [16. Sep 2019|09:38]
drēgns=auksts+slapjš. liekas, ka esmu viscaur uzblīdis un negribīgs kustēties kā koka durvis rudenī, āda šķiet lielākā par pašu it kā es būtu sfinkss. meklēju siltumu, klepoju, jūtos gļotains. labdien.
Linkir doma

271 [11. Mar 2019|15:25]
šausmīgi vientuļi, nepatīk :(
Link5 raksta|ir doma

270 [26. Jan 2019|23:35]
sapnī mana balss bija kā akordeons: ar muti pareizi veidoju vārdus, bet tie neskanēja gandrīz nemaz, it kā plaušās pietrūktu gaisa, ar ko uzgriezt skaļumu. drusku līdzīgi arī jūtos. visas manas valodu zināšanas te var iet ieskrieties. es esmu tāds kā kaķis, kas savā nodabā klīst apkārt. šorīt sēdēju starp citronkoku un ladu ciemā ar 223 iedzīvotājiem un zagu sieru ēkā ar kapelu, trim jēzus statujām un uzrakstu "ave maria" pagalmā. gulēšu telpā ar 223 bungām, negribu būt akordeons.
Linkir doma

269 [22. Jan 2019|22:49]
divas nedēļas riņkī un sāk pietrūkt ļaužu, draugu un vairāk par visu - sarunu. jūtos drusku pazudis it kā būtu izkritis ārpus laika un telpas. tā kā peldot baseinā un stiepjot roku pēc apmales dažkārt gadās, ka pirksti tik tikko netrāpa, noskrāpē ūdeni un ar kustībā ielikto ķermeņa masu panirst zem tā. es peldēt iemācījos kaut kādos padsmit gados. tas ir vēlu priekš bērna, kas uzaudzis pie jūras.
mēģinu pats sev izvirzīt pieturpunktus, bet vedas grūti. man šķiet, es pat nezinu, kas tie tādi. mierinu sevi ar domu, ka esmu iztulkojis vienu stāstu, izlasījis trīs grāmatas, izfočējis filmiņu un iemācījies pateikt dažas basic lietas katalāniski. diemžēl esmu noskatījies arī visas drag race epizodes, ko varēju atrast. to vismaz vairs nedarīšu.

bet saules gaisma gan ir baigā štelle!
Link4 raksta|ir doma

268 [9. Jan 2019|21:11]
"likt lietā" ir ļoti jocīgs izteiciens. vecāki bērnībā jokoja par makaronu koku, kas aug Itālijā. neesmu tādu redzējis, toties latviešiem ir lietaskoks.
Link1 raksta|ir doma

267 [8. Jan 2019|22:26]
kopā ar četrām spāņu omēm un vienu opi pagrabā spēlēju perkusijas. viņi man periodiski kaut ko stāstīja, bet es tikai smaidīju, neko nesapratu, un domāju, ka varbūt man daudz vairāk patiktu arī latviešu omes, ja es nesaprastu, ko viņas saka. te ir aprīlis, sīks ciemats, vasarnīcas, un es izdomāju, ka gribu patulkot.
Linkir doma

266 [2. Jan 2019|14:20]
gribas atvadīties no cilvēkiem pirms katalonijas, bet esmu noguris gan no ballītēm, gan alkohola. būs jāpazūd pavisam klusi.
Linkir doma

264 [11. Dec 2018|00:30]
visa šodiena nogurusi. nopirku biļeti uz barselonu tieši pēc četrām nedēļām.
Linkir doma

260 [12. Nov 2018|13:50]
varētu sarīkot piketu pret novembri pie dabas muzeja. es diemžēl jūtos pārāk noguris, lai to organizētu.
Link1 raksta|ir doma

259 [12. Nov 2018|10:39]
vakar man iebaroja marihuānu, to nepasakot, un tad es piedalījos absurdākajā filmēšanā pasaulē. šo es atcerēšos. man tik ļoti kā šobrīd nekad nav nācis miegs. kādā krāsā ir saules gaisma?
Linkir doma

258 [11. Nov 2018|15:45]
ko tieši es iegūstu, dzerot dažādus dzērienus dažādās vietās ar dažādiem cilvēkiem? vakar sapratu, ka es necenšos ieseivot savā atmiņā gandrīz neko no tā, ko piedzīvoju. nav tāda refleksa. laižu, lai iet, jo zinu, ka nāks atkal. man šķiet, tas nozīmē, ka mans prāts dzīvo īsā tagadnes nogrieznī. bet kaut kāda sajūta par sevis turpināšanos no dienas dienā man ir. vai drīzāk būšanu no dienas dienā. gribu pagarināt tagadnes nogriezni, kurā dzīvoju, uz abiem galiem. pārāk intensīvs posms. gribu žonglēt ar mazāku lodīšu skaitu: darbu, mājām, r., sevi, tekstiem. man šķiet, ka, aizbraucot praksē, es galvenokārt vienkārši gribu samazināt lodīšu skaitu. fotografēju pārāk tumšās telpās, reibumā un ar mazu asuma dziļumu. uz ko es ceru? man šķiet, ka viss, ko daru, ir šāviens tumsā, improvizācija. varbūt mazāk improvizējot var pagarināt tagadnes nogriezni? interesanti, vai neieseivoto būs iespējams rekonstruēt. es gribētu.
Linkir doma

250 [25. Okt 2018|19:01]
man lielākoties šķiet, ka manas emocijas ir tikai poza un nav īstas. man nepatīk pozēt un tad es ar sevi cīnos.
Link2 raksta|ir doma

248 [21. Okt 2018|22:32]
man riebjas tas, cik nīdī mani padara trauksmes uzliesmojumi. tas, cik ļoti pēkšņi un intensīvi man vajag uzmanības un patikas apliecinājumus, lai zinātu, ka cilvēki mani neienīst, tas cik ļoti es to nespēju tieši palūgt un tas, cik ievainojamam, stulbam un vājam tas man liek justies. aizpisieties, stulbās smadzenes.
Link2 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]