| 278 |
[12. Jan 2020|00:56] |
|
gāju kājām uz mākslas muzeju pār vanšu tiltu, pa ceļam uzņēmu vienu bildi, citas neredzēju. grūti atrast, ja ir apmākusies diena. nodevu mēteli, meklēju somā maku, lai tiktu pie biļetes, un izrādās, ka nebiju paņēmis līdzi. izstāvēju rindu, uzvilku mēteli un gāju mājās. īsas dusmas uz sevi un trauksme. tādos brīžos mēdzu iedomāties, ka varbūt visums sūta zīmes, vai izkārto situācijas. un es tam būtu noticējis, ja, ejot atpakaļ mājās pār vanšu tiltu, kaut kas būtu noticis. piemēram, es būtu kādu saticis. bet tās, protams, ir muļķības, un es vienkārši aizmirsu maku. laikam ļoti kārojas, lai notikumiem būtu vairāk nozīmes un sajūta, ka lietas kaut kur ved. |
|
|
